Eksperti: Latvijai jāizveido jauna, uz pacientu vērsta digitālā datu sistēma
Aizvadītajā nedēļā Rīgā norisinājās lielākais pacientu datu tēmai veltītais samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”, kurā medicīnas nozares eksperti no Latvijas un ārzemēm dalījās pieredzē un diskutēja par datu nozīmi un potenciālu veselības aprūpē. Vairāku stundu garajā tiešsaistes samitā tika uzklausīti gan onkoloģijas pacientu stāsti un ārstu ikdienas pieredze, gan Eiropas Savienības komisāres un prestižu zinātnieku, kā arī citu ekspertu viedokļi par to, kādai būtu jābūt pacientu datu digitālajai stratēģijai un cik daudzpusīgi dati var tikt izmantoti kā pacientu aprūpē, medicīnas iestāžu un ārstu darbā, tā arī zinātnē un valsts pārvaldē.
Novembra izskaņā notikušais tiešsaistes samits ir loģisks turpinājums Veselības ministrijas iesāktajiem darbiem veselības aprūpes sakārtošanā. Iepriekš vairāk nekā desmit gadu garumā īstenotais projekts “E-veselība”, no kura dzīvē visus izstrādātos produktus nav izdevies ieviest, šobrīd atzīts par neperspektīvu, tāpēc ir uzsākts darbs pie jaunas un efektīvas sistēmas izveides. Veselības ministre Ilze Viņķele samita laikā pauda pārliecību, ka veselības aprūpē ir jāspēj pieņemt drosmīgi lēmumi un viens no tiem ir apzināties, ka “E-veselība” ir būtiski novecojusi un tā ir jāmaina.
Samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring” tika organizēts ar mērķi aktualizēt pacientu datu problemātiku Latvijā, kā arī uzklausīt ekspertu pieredzi un iegūt secinājumus par to, kā dati var veiksmīgi tikt izmantoti dažādos veselības aprūpes posmos. Iegūtā informācija apkopota, lai kalpotu kā katalizators jaunas digitālās stratēģijas izstrādē un ieviešanā Latvijā. Samita laikā nozares eksperti atgādināja, ka jaunas pacientu datu digitālās sistēmas izveides pamatā trīs stūrakmeņi – komunikācija, sadarbība un koordinēšana. No tā ir atkarīgs, vai tuvāko gadu laikā Latvijā izdosies izveidot un iedzīvināt digitālo veselības stratēģiju, kas bez sabiedrības līdzdalības un mandāta nebūs iespējams.
“Pieeja veselības aprūpei ir viena no cilvēktiesībām. Lai arī pacienti ir veselības aprūpes centrā, viņiem ne vienmēr tiek sniegta pietiekama informācija. Arī speciālistiem nepieciešama labāka piekļuve datiem, lai spētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus un nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu. Ne vienmēr jāizgudro jauns velosipēds - mēs varam pārveidot jau esošas sistēmas. Strādāsim gudrāk un efektīvāk, mācīsimies no citu valstu piemēriem un turpināsim darbu pie datu digitālās infrastruktūras. Lai to paveiktu, nepieciešama visu lietotāju iesaiste, tāpēc aicinu pētniekus, zinātniekus, ārstus, pacientus, biedrības un citus iesaistītos veidot sistēmu kopā,” uzsvēra Latvijas Republikas veselības ministre Ilze Viņķele.
Samita laikā tika uzklausīti arī divi onkoloģijas pacientu stāsti. Labdarības fonda “Rozā vilciens” un kustības #Pupkultūra vadītāja Zinta Uskale dalījās personīgā pieredzē cīņā ar onkoloģisku saslimšanu, uzsverot, ka sadarbība starp slimnīcām ir iespējama un ir novērojami arī pozitīvi piemēri, taču kopumā pacientam ārstniecības laikā tiek uzlikts liels slogs kļūt par savu informācijas pārnēsātāju.
“Ir svarīgi atcerēties, ka pacients ar smagu diagnozi jau ir trauslā fiziskā un emocionālā stāvoklī, tāpēc ne vienmēr spēj parūpēties par savas informācijas loģistiku. Tas, kas šobrīd nepieciešams visvairāk, ir piekļuve – datiem, ārstiem un laicīgām procedūrām. Sistēma, kas glabātu visus pacienta datus, palīdzētu organizēt visu nepieciešamo ārstēšanas procesā un noņemtu šo nevajadzīgo slogu no pacienta. Datu analīze uzlabotu aprūpes kvalitāti un palīdzētu pielāgot ārstēšanu katram pacientam. Cilvēkiem vajag kvalitatīvu veselības aprūpes sistēmu tagad, nevis nākotnē,” skaidroja Z. Uskale.
Samitā piedalījās un ar globālu skatu uz datu izmantošanu veselības aprūpē dalījās arī virkne starptautisku ekspertu, tostarp Stenforda Universitātes Medicīnas skolas medicīnas teorijas un prakses profesors Dr. Ābrahams Vergēze (Abraham Verghese). Viņš pauda pārliecinošu nostāju, ka tieši datu digitalizācija ir veids, kā uzlabot aprūpes kvalitāti un, ka Latvijai ir lieliska iespēja mācīties no citām valstīm, arī to kļūdām un izveidot veiksmīgu pacientu datu sistēmu.
“Digitalizējot datus, uzlabojas aprūpes kvalitāte, jo visa pacientu informācija ir pieejama vienā failā. Sistēma palīdz novērst kļūdas pareizo medikamentu nozīmēšanā un arī virzīt pacientus ar konkrētām sūdzībām pareizās ārstēšanas virzienā, laicīgi signalizējot, ja kaut kas netiek darīts pareizi. Tāpat šāda sistēma atvieglo komunikāciju starp dažādām ārstēšanas vietām - informācija ir pieejamāka, veselības aprūpe vairs nav tik sadrumstalota un pacients var redzēt un pārvaldīt savus datus. Ne mazāk svarīgi, ka liels datu apjoms palīdz arī pētījumos un slimību prevencijā,” akcentēja profesors Dr. Ā. Vergēze.
Samita laikā norisinājās arī divas ekspertu paneļdiskusijas, un vienā no tām Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols, stāstot, kā radīt efektīvas un uz pacientiem orientētas slimnīcas, pārliecinoši pauda: “Datu analīzes kontekstā Latvijā ir nepieciešams darīt vismaz trīs lietas – jāizveido skaidra datu infrastruktūra, efektīva sadarbība un partnerības, lai piesaistītu jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, kā arī jāattīsta jaunas prasmes un profesijas. Mums nepieciešama strauja un izlēmīga rīcība šajā jomā.”
Latvijas Republikas veselības ministre Ilze Viņķele, samitam noslēdzoties, arī atgādināja, cik svarīga veselības aprūpes datu digitalizācijas procesā ir komunikācija, sadarbība un uzticība, kā arī pateicās visiem dalībniekiem par vērtīgajām atziņām, kas palīdzēs jaunās sistēmas izveidē.
