Pēc statistikas sanāk, ka ar Covid-19 Latvijā inficējas daudzi, bet atlabst - retais. Kāpēc tā?

Dienā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaita pieaugums sākotnējā periodā (no marta) un, uzsākoties otrajam vilnim, ir bijis krasi mainīgs, un šobrīd pavisam pandēmijas laikā salimušo cilvēku skaits ir gandrīz desmit reizes lielāks nekā izveseļošanās gadījumu kopskaits. 

Savukārt izveseļojušos personu skaita pieauguma tempam kopumā, pēc loģikas, būtu jābūt samērā vienmērīgam. Tāds tas arī ir, taču jautājumus rada tas, cik lēni šis skaits, vismaz spriežot pēc SPKC statistikas, pieaug.

SPKC ziņoja, ka 1. septembrī izveseļojušies bija 1173 ar Covid-19 saslimušie, savukārt svētdienas, 30. novembra statistikā ir minēti 1795 izveseļojušies. No tā var secināt, ka pa trīs mēnešiem atlabuši ir 622 ar Covid-19 saslimušie. Tobrīd starpība starp kopā saslimušajiem un atlabušajiem, kā var redzēt zemāk pievienotajā ekrānattēlā, bija krietni mazāka, taču šobrīd atlabušo skaits ir, kā jau minēts, teju desmit reizes mazāks par kopā abu viļņu laikā saslimušajiem. 

Pašlaik spēkā ir noteikumi, kas ģimenes ārstiem ļauj pārtraukt darbanespējas lapu bez atkārtota testa 14. dienā no saslimsanas sākuma gadījumā, ja personai Covid-19 infekcija norit ar simptomiem ar nosacījumu, ka simptomi (drudzis, klepus un citas akūtas infekcijas pazīmes) nav novērojami vismaz trīs dienas.

Taču, ja personai, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija, nav novēroti slimības simptomi, izolāciju var pārtraukt 10. dienā pēc infekcijas laboratoriskās apstiprināšanas – pozitīva Covid-19 testa. 

Šie noteikumi balstīti jaunajās zināšanās, kas pētījumos gūtas saistībā ar vīrusu un to, cik ilgi saslimušais cilvēks to izplata tālāk. Proti, tāds Covid-19, kas bīstams apkārtējiem, ja vien tas nenorit ar vidēji smagu vai smagu gaitu (tādu ir izteikts mazākums), ilgst ap divām nedēļām. 

Aina ar krasi mazāku atlabušo skaitu liek jautāt: vai SPKC statistika par personām, kuras izveseļojušās no Covid-19 ir tikpat precīza, cik ikdienas ziņas par jaunajiem inficēšanās gadījumiem?

Par tiem, kuri veseli, informē ģimenes ārsti

SPKC komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja telefonsarunā ar Jauns.lv, atbildot uz jautājumu par izveseļojušos personu statistiku, pievērsa uzmanību informācijas avotiem, no kuriem tiek ievākti dati par saslimušajiem un pārslimojušajiem.

“Dati par jaunajiem reģistrētajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, kā zināms, nāk no laboratorijām, kuras veic testus, taču pēcāk slimnieks nonāk ģimenes ārsta uzraudzībā. Dati par personām, kuras ir izveseļojušās no Covid-19, nāk no ģimenes ārstiem,” pauda Arāja, skaidrojot, ka saslimšanas gadījumos, kuros tas iespējams, atskaites punkts ir darbnespējas jeb “slimības” lapa.

Šeit, protams, jāpiebilst, ka netrūkst saslimšanas gadījumu, kuros nav personas nodarbinātības faktora un šāds atskaites punkts nepastāv, praksē apgrūtinot personas izveseļošanās noteikšanu.

SPKC pārstāve turpinot piebilda, ka pastāv iespēja, ka ģimenes ārsti ne vienmēr informē par ikkatru Covid-19 saslimušo personu, kurš pēc attiecīgā laika perioda un veselības stāvoklim pietiekami nostabilizējoties, tiek uzskatīts par izveseļojušos.

Runājot par izveseļojušos personu skaita salīdzinoši gauso pieaugumu, Arāja arī piebilda, ka ne visiem slimošana ilgst vien divas nedēļas un netrūkst arī tādu inficēto, kuri veseļojas daudz ilgāk.

“Jāsaprot, ka galvenie dati šeit ir jaunie reģistrētie saslimšanas gadījumi un stacionēto pacientu skaita izmaiņas. Strādāšana Covid-19 pandēmijas laikā, tostarp statistikas apkopošana, arī ģimenes ārstiem nozīmē ļoti lielu darba apjomu,” statistikas veidošanos mēnešu gaitā komentēja SPKC pārstāve.

Statistisko dokumentu aizpildīšana piemirstas

Taču šādā gadījumā rodas jautājums par to, cik jēgpilni, vismaz līdzšinējā formātā, ir turpināt publicēt statistiku par personām, kuras izveseļojušās no Covid-19 – īpaši ņemot vērā to, ka pēdējo nedēļu laikā ir būtiski pieaudzis dienā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits un šī statistika, kas iegūta no laboratorijās veiktajiem testiem, ir precīza?

Cerībā iegūt skaidrāku atbildi par līdzšinējo praksi, vērsāmies Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā ar lūgumu skaidrot: kas un kādi apstākļi vai iemesli varētu traucēt ģimenes ārstiem apzināt un informēt par visiem Covid-19 inficētajiem, kuri pašlaik pieņemtajā izpratnē ir izveseļojušies?

Asociācijas rakstiskā atbilde bija šāda: “Ģimenes ārstu pamatuzdevums ir rūpēties par pacientu veselību. Lielākā uzmanība tiek vērsta uz pacientu izveseļošanos, tādēļ ģimenes ārsti varētu piemirst par statistisko dokumentu aizpildīšanu un nosūtīšanu Slimību profilakses un kontroles centram.”

Respektējot to, ka ģimenes ārstu atbildīgais darbs šādas epidemioloģiskās situācijas laikā bez šaubām varētu būt ļoti apgrūtināts, atkārtoti jautājām SPKC, vai statistikas kvalitātes labad nav apsvērta opcija, ka izveseļojušos skaitu apkopo SPKC vai kāda cita Veselības ministrijas (VM) paspārnē esoša iestāde?

SPKC atbilde bija lakoniska: “SPKC un VM nevar zināt, kad pacients izveseļojās.”

Kas jāievēro, ja ir konstatēta saslimšana ar Covid-19?

Saskaņā ar pašreiz aktuālajiem noteikumiem, kuri publicēti vietnē Covid19.gov.lv, tiem, kuriem Covid-19 tests ir bijis pozitīvs, taču nav nepieciešama hospitalizācija, stingra izolēšanās mājās ir jāievēro, līdz ārsts apstiprina izveseļošanos, balstoties uz šādiem pamatprincipiem:

• ja personai, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā pēc infekcijas laboratoriskās apstiprināšanas;
• ja personai Covid-19 infekcija norit ar simptomiem, tad izolāciju var pārtraukt 14. dienā no saslimšanas sākuma ar nosacījumu, ka simptomi nav novēroti vismaz 3 dienas.

Sīkāka aktuālā un saistošā informācija par Covid-19 šobrīd ir pieejama gan vietnē Covid19.gov.lv, gan SPKC un VM mājaslapās.