Baisā Spāņu gripa: kā šī slimība ietekmēja Latviju?
Spāņu gripa visā pasaulē plosījās no 1918. līdz 1920. gadam. Savu nosakumu ieguvusi savādā ceļā – Spānija Pirmajā pasaules karā ieņēma neitrālu pozīciju, tādēļ tās medijiem ļāva ziņot vairāk nekā karā ierauto valstu žurnālistiem. Vienu no pirmajiem saslimšanas gadījumiem reģistrēja ASV.
Ja šķiet, ka masku nesāšana ir mūsdienu iezīme, tad tā nebūt nav, jo pirms simts gadiem, cīnoties ar Spāņu gripas epidēmiju, sabiedrībai tikai ieteikts lietot maskas, vēsta TV3 raidījums "Bez Tabu".
Latvijas vēstures institūta vēsturniece Inna Gīle pēta materiālus par Spāņu gripas nonākšanu Latvijā un tās apmēriem.
Daudzi dokumenti gan neesot saglabājušies. Iespējams, saslimšana pat nav dokumentēta, jo pandēmijas uzplaiksnījums pārklājies ar brīvības cīņu laiku. Pastāv uzskats, ka gripu Latvijā ievazāja bēgļi, vai dzimtenē atgriezušies karagūstekņi.
Līdz šim pirmais zināmais gadījums presē reģistrēts Talsos. Pastāv versija, ka šī gripa ir ienākusi caur Liepājas ostu, bet ļoti smagi gripa izpaudusies Rīgā un Vidzemē. Jau tolaik slēgtas skolas un apturēta kultūras dzīve.
No Spāņu gripas, visticamāk, miris dzejnieks Fricis Bārda, Mākslinieks Jāzeps Grosvalds un citi. 1919. gadā Rīgā uzliesmojušas četras infekcijas slimības – tīfs, dizentērija, holēra un bakas. Visspēcīgāk Rīgu gan skārusi nevis Spāņu gripa, bet dizentērija.
Plašāk skatieties augstāk pievienotajā sižetā.
