Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

​​​​​​​OECD pētījumā noskaidrots, kāpēc Latvijai sākumā tik labi veicās ar Covid-19 apkarošanu 4

Esi vesels
2020. gada 22. novembrī 08:53 2020. gada 22. novembrī 08:53
  LETA
Viena no priekšrocībām, kas arī ļāva labāk kontrolēt Covid-19 izplatību pirmajā vilnī, bija vēlāka koronavīrusa ienākšana un pirmo saslimšanas gadījumu parādīšanās Latvijā, norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pētījumā "Health at a Glance: Europe 2020".

Foto: AFP/Scanpix

Pētījumā skaidrots, ka Eiropas valstis lielākoties ieviesa līdzīgus ierobežojumus un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tomēr viens no faktoriem, kas būtiski ietekmēja to efektu, ir to ieviešanas laicīgums.

Autori norāda, ka tādas valstis kā Itālija, Spānija un Francija ieviesa ierobežojumus attiecībā uz publiskām vietām vienu līdz septiņas dienas pirms tika sasniegta robeža - desmit Covid-19 pacientu nāves uz miljons iedzīvotāju. Tikmēr tādās valstīs kā Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Latvijā analogi drošības pasākumi tika ieviesti jau vairāk nekā mēnesi pirms tika sasniegts minētais rādītājs.

Tāpat pētījumā tika analizēta cilvēku pārvietošanās un cik daudz tā saruka periodā no marta līdz maijam. Dati liecina, ka Latvijā cilvēku pārvietošanās šajā periodā kopumā saruka vien par 8,2%, kas ir otrais zemākais rādītājs aiz Zviedrijas. Visaugstākos rezultātus šajā ziņā uzrādīja Spānija, kur cilvēku mobilitāte kritās par 22,2%, kā arī Itālija, kur tā saruka par 21,3%. Teju pusē pārskatā iekļauto Eiropas valstu šis sarukums bija vairāk nekā 15% apmērā.

Lai noteiktu cilvēku pārvietošanās apmēru, pārskatā tika izmantoti "Google Community Mobility" dati, ar kuru palīdzību var iezīmēt tendences cilvēku mobilitātē, nosakot, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklētību vai to, cik daudz tiek izmantots sabiedriskais transports.

Analizējot virkni dažādu aspektu, pētījuma autori rezumējuši, ka kopumā bija nepieciešamas vidēji 34 dienas, lai Eiropas valstis pakļautu kontrolei Covid-19 izplatību. Par pamatu autori izmantojuši tā saucamo "R" rādītāju, kas raksturo, cik cilvēku viens saslimušais vidēji inficē. Ja šis mērījums ir mazāks par viens, tad ilgtermiņā saslimstība kritīsies, norāda pētījuma autori.

Tāpat pētījumā ir iezīmēti trīs faktori, kas ir visbūtiskākie efektīvai Covid-19 izplatības un tā seku mazināšanas stratēģijai - tostarp jauna regulējuma izstrādes un ieviešanas ātrums, apdzīvotības blīvums un sabiedrības uzticība valsts pārvaldei.

Minētais pētījums ir ikgadējā pētījumu cikla "Health at Glance" šīgada izdevums. Tas ir publicēts 19.novembrī un tā autori ir OECD un Eiropas Komisija.

Saistītās ziņas

Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vēl 2307 cilvēki; 12 miruši
Igaunijā inficēšanās ar koronavīrusu apstiprināta vēl 349 cilvēkiem; viens miris
Reaģējot uz jauno Covid-19 gadījumu rekordu, epidemiologi aicina samazināt kontaktus 8

Citi šobrīd lasa

Slavenības, kuras 5. jūnijā kandidēs uz deputātu vietām pašvaldību vēlēšanās 6
Militārie fotogrāfi Gatis Indrēvics un Ēriks Kukutis: “Mēs karojam mediju kaujas vidē”
Beberbeķos pāri ceļam novilkta trose nogāž jātnieci un zirgu. Notikumi attīstās ļoti mīklaini, un dzīvnieks lielās ciešanās mirst 8
Skatīt visus komentārus

"Это гениально!": Пугачева в белой рубашке восхитилась приготовленными сыном пирожками

Прохор Шаляпин случайно проломил кровать покойной Людмилы Гурченко и нашел там кое-что ценное