"Var tikt neatgriezeniski bojāti plaušu audi" - mediķi par situāciju stacionāros, saviem novērojumiem un iespējamām sekām
Pēdējā laikā palielinās stacionāros nogādāto Covid-19 pacientu skaits. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba un Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs intervijā LTV raidījumam "Šodienas jautājums" teic, ka pagaidām mediķi ar situāciju tiekot galā. Novērojumi gan liecina, ka dažiem pacientiem slimības gaitas saasināšanās notiek ļoti strauji, tāpat konstatēts, ka pēc izslimošanas bieži jūtamas smagas sekas, tostarp pastāv iespēja, ka var neatgriezeniski tikt bojāti plaušu audi.
"Vissatraucošākā Covid-19 slimnieku daļa ir cilvēki ar blakus pataloģijām. Viņiem slimības gaitas saasināšanās notiek ļoti strauji. Tā slimība tiešām ir ļoti viltīga. Un tās gaita un sarežģījumi veidojas samērā strauji," teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.
Atbildot uz jautājumu, vai būtu labāk ātrāk nosūtīt pacientus uz slimnīcu, viņš norāda, ka visiem ir jāsadarbojas "pa zināmo spirāli", sākot ar ģimenes ārstu, beidzot ar NMPD dienesta konsultācijām. Šuba norādīja, ka atlase notiekot gana profesionāli - slimnīcā nonāk tie pacienti, kuriem tur ir jānonāk.
Tas gan nenozīmējot, ka stacionāros nenonāk ielaisti gadījumi, bet bieži esot grūti nodefinēt, vai tas ir pacienta kādas blakus saslimšanas dēļ vai tomēr Covid-19 izraisītas blaknes. Katru gadījumu esot jāskata individuāli.
Taujāts par reģionālo slimnīcu spēju aprūpēt Covid-19 pacientus, Šuba norādīja, ka reģionos ir kapacitāte smago slimnieku ārstēšanai. "Un speciāla pārvietošana uz universitātes slimnīcām ir tikai pie noteiktām indikācijām, situācijām, kur reģionālā kapacitāte ir nepietiekama un nav iespējams nodrošināt kaut kādas konkrētas procedūras," pastāstīja ārsts.
Tikmēr ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norāda, ka, iespējams, Latvijā pat pārāk ātri pacienti tiek nosūtīti uz stacionāriem. Paskatoties citu valstu vadlīnijas, esot redzams, ka tur uz stacionāriem tiekot sūtīti pacienti, kuriem vairs nevar, piemēram, asinspiedienu noturēt pienācīgā līmenī vai parādījusies akrocianoze. Respektīvi, citur stacionāros tiek ievietoti tie pacienti, kuri jau ir gana smagā stāvoklī.
Runājot par sekām pēc vīrusa pārslimošanas, Dzalbs atzīst, ka gan tie, kas ārstējušies ambulatori, gan stacionāros, bieži norāda, ka ilgstoši saglabājas ožas un garšas traucējumi. Reizēm tās ir nedēļas, bet atsevišķos gadījumos - pat mēneši. Tāpat ilgstoši saglabājas nogurums, nespēks, kas vēl līdz galam netiekot izskaidrots. Jautājums, vai tā ir tieša vīrusa ietekme uz nervu sistēmu vai kādi citi blakus faktori.
"Nu, protams, tie pacienti, kuriem bija smagāka slimības gaita, tie, kuri izjutuši pneimoniju, sūdzas par elpceļu problēmām - elpas trūkums, ilgstošs klepus. Nav skaidrs, kā tas atrisinās laika gaitā. Problēmas var būt arī ilgtermiņa, raksturojoties ar invalidizāciju. Iespējams, ka var tikt neatgriezeniski bojāti plaušu audi. Nav terapeitisku līdzekļu, kā šo funkciju atjaunot. Dažiem pacientiem šī slimība var būt tiešām bīstama.
Nav iespējams arī paredzēt, vai tas būs gados jauns pacients, vai jau cienījama vecuma ar daudzām hroniskām slimībām. Protams, mēs ceram, ka izmaiņas, kuras rodas plaušās, pakāpeniski uzlabosies. Šajā sfērā tiek veikti pētījumi," teic Dzalbs.
Jauns.lv jau ziņoja, ka svētdien Latvijā atklāti 89 jauni Covid-19 gadījumi.
Trīs cilvēki miruši - divi mūžībā aizgājušie bija vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem, bet viens - 75 līdz 80 gadus vecs.
Kopā valstī veikti 2343 izmeklējumi, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir 3,8%. Latvijā kopā saslimušas 10 636 personas un 1515 izveseļojušās.
Slimnīcās ar Covid-19 nogādāti 47 pacienti.
Kopā slimnīcās ārstējas 386 pacienti: 369 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 17 ar smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra neviens pacients nav izrakstīts.
