Ģirģens bažīgs par valdības gatavību ārkārtējai situācijai
foto: Paula Čurkste/LETA
Kaspars Ģirģens: "Par daudzām lietām ir palikusi rūgtuma sajūta ar vairāk jautājumiem nekā atbildēm."
Esi vesels

Ģirģens bažīgs par valdības gatavību ārkārtējai situācijai

Jauns.lv

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens uzskata, ka pēc pirmās ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī valdībai bija pietiekams laiks, lai sagatavotos otrajam pandēmijas krīzes vilnim. Tomēr šī brīža haotiskās rīcības norāda, ka daļa nozīmīgu mājas darbu nav veikti, radot bažas par valdības un valsts iestāžu gatavību ārkārtējai situācijai.

Šodien komisija turpinās vērtēt atbildīgo institūciju rīcības ārkārtējā situācijā - Aizsardzības ministrijas izveidoto iepirkumu sistēmu un veiktos iepirkumus ārkārtējās situācijas periodā pavasarī, kā arī Iekšlietu ministrijas izlietoto finansējumu individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei.

Centrālās laboratorijas izvietotajos konteineros pie tirdzniecības nama "Dole" tiek nodrošināta Covid-19 analīžu veikšana.

Konteineros pie tirdzniecības nama "Dole" veic Covid-19 analīzes

Centrālās laboratorijas izvietotajos konteineros pie tirdzniecības nama "Dole" tiek nodrošināta Covid-19 analīžu veikšana.

Ja piektdien tiks izsludināta jauna ārkārtējā situācija valstī, Saeimas komisija savā darbā pievērsīs pastiprinātu uzmanību valdības pieņemtajiem lēmumiem un to izpildes kvalitātei, kā arī turpinās izvērtēt iepriekšējās ārkārtējās situācijas lēmumus, liekot atskaitīties atbildīgajām institūcijām un skaidrot rīcību pamatotību.

Komisijas vadītājs kā savas prioritātes jaunās ārkārtējās situācijas kontekstā redz, pirmkārt, caurspīdīgu un atklātu procesu valsts un pašvaldību iepirkumiem, kas netika nodrošināts pirmajā ārkārtējā situācijā, kā arī efektīvu un viegli pielietojamu kompensāciju sistēmu uzņēmējdarbībai, kas netika sasniegts, piemēram, ar dīkstāves pabalstiem, kas bija pazemojošs process daudziem uzņēmumiem, kam sekoja atteikumu.

No pirmā šoka un apturētas dzīves pavasarī līdz drūmajam rudenim: koronavīruss Latvijā

Pirmā preses konference par Covid-19 izplatību Latvijā notika 2020. gada februārī. Drīz pēc tam valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija un ...

Kaspars Ģirģens: “Par daudzām lietām ir palikusi rūgtuma sajūta ar vairāk jautājumiem nekā atbildēm. Šī brīža lēmumi valdībā liek uzdot jautājumu, vai šos piecus mēnešus no jūnija līdz novembrim esam gudri izmantojuši, lai sagatavotos jaunam pandēmijas uzliesmojumam? Tikai šobrīd tiek sākts domāt par akreditētu testēšanas laboratoriju izveidi, kā paplašināt slimnīcās gultas vietu skaitu pie pieaugoša slimnieku skaita, kā nodrošināt stacionāro un ambulatorisko aprūpi citiem pacientiem, kā veikt mācību procesu skolās attālināti un nodrošināt ar datoru skolēnus, kuru rīcībā to nav. Viens no svarīgākajiem sektoriem valsts izdzīvošanai ir uzņēmējdarbība, kas šobrīd jūtas visapdraudētākā, jo ar to vispār nenotiek dialogs Veselības un Finanšu ministrijas līmenī.”

Kā galvenos riskus komisijas vadītājs pauž iepirkumu procedūru caurskatāmību, skaidri definētus rīcību plānus pie saslimušo skaita palielināšanās un atbalstu uzņēmējdarbības sektoram. Pirmajā posmā vislielāko neuzticēšanos radīja individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumi, kā arī policejiskā pieeja uzņēmējdarbības sektoram.

Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī. Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.