"Dzirdēju, ka tests pareizi tiekot veikts, ja ir sajūta, ka tiek kutinātas smadzenes." Brīvprātīgais stāsta, kā ir šobrīd piedalīties Covid-19 vakcīnu izmēģinājumā
Aizvadītajā nedēļā, 20. jūlijā, tika paziņots, ka Lielbritānijas Oksfordas universitātes un farmācijas kompānijas "AstraZeneca" kopīgi izstrādātās divas vakcīnas pret Covid-19 radījušas "spēcīgu antivielu un T šūnu imunitātes veidošanos". Kopumā izmēģinājumā visā pasaulē paredzēts piedalīties 10 000 cilvēku, tostarp Lielbritānijā piedalās 1077 pieaugušie. Kā tad ir būt vienam no brīvprātīgajiem klīniskajos pētījumos?
Savā pieredzē BBC dalījies Ričards Fišers.
“Mana dalība pētījumā sākās maija izskaņā, kad izlasīju kāda Oksfordas universitātes filozofa tvītu, kurā viņš atklāja, ka piedalās kā brīvprātīgais. Iedvesmots arī es aizpildīju pieteikuma veidlapu.
Pēc dažām nedēļām jau atrados palātā, kur uz liela ekrāna vēroju vienu no galvenajiem zinātniekiem Metjū Snapu, kurš stāstīja, ko brīvprātīgie var sagaidīt no dalības izmēģinājumā: ko drīkstēs, ko nedrīkstēs, kādas var būt iespējamās blakusparādības. Brīvprātīgie tiks dalīti divās grupās, katrai no tām saņemot divas dažādas vakcīnas.
Pēc video noskatīšanās tieku padziļināti iztaujāts par savu slimības vispārējo vēsturi, kā arī tiek pārjautāts, vai nav bijuši koronavīrusam raksturīgi simptomi. Tad tiek paņemts mans asiņu paraugs, kā arī liek parakstīt dažādus papīrus, kuros jādod sava piekrišana. Viens mani mazliet izbrīna - jāparakstās, ka paraugi, kas iegūti dalības laikā, ir dāvana Oksfordas universitātei.
Atgriezos mājās informēts par to, kas mani sagaida, bet jāatzīst, ka biju uztraucies. Biju piekritis, ka var būt blakusparādības: nelabums, galvassāpes, netika izslēgta arī nāves iespējamība.
Lai arī tika norādīts, ka letāls rezultāts ir maz ticams, tomēr tā uzskaitīšana radīja nemieru.”
Vakcīnas diena un nezināmā gaidīšana
Vakcīnu Fišers saņēma 3. jūlijā. "Pēc ilgākas gaidīšanas pāris sekunžu laikā tā tika ievadīta manā asinsritē. Es nezinu, kura no abām vakcīnām tā ir.
Nākamais posms ietver dalībnieku sadalīšanu vēl sīkākās grupās. Katrai no tām ir savs grafiks, kad ziņot par simptomiem un kad ņemt asins paraugus. Mana nākamā pārbaude bija nozīmēta nedēļu pēc vakcīnas saņemšanas.
Tās laikā man 10 sekundes bija jāberzē mandeles ar vates tamponu, neaiztiekot zobus un mēli. Pēc tam kociņš bija jābāž degunā, cik dziļi vien iespējams. Dzirdēju, ka tas pareizi tiekot darīts, ja ir sajūta, ka tiek kutinātas smadzenes.
Nebija jau tik slikti, bet patīkami arī ne. Pēc tam attiecīgais kociņš ar vates tamponu bija jāievieto cieši noslēgtā maisā, bet vēl pēc tam -speciālā drošības kastē. Tāpat bija jāaizpilda anketa par to, kā esmu aizvadījis iepriekšējo nedēļu. Tajā tiek jautāts, vai esmu apmeklējis sabiedrisko transportu, vai vairāk par piecām stundām esmu kontaktējies ar citiem cilvēkiem, izņemot manu ģimeni.
Pēc pāris dienām man atnāca īsziņa, ka mans koronavīrusa tests ir negatīvs. Man šī procedūra būs turpmāk jāveic katru nedēļu nākamos četrus mēnešus. ”
Vīrietis norāda, ka saprot, kādēļ dalība un datu izpēte ir jāveic tik ilgi. “Lai vakcinētu cilvēkus visā pasaulē, ir jābūt pārliecinātiem par vakcīnas drošumu un rezultātiem. Vairāki politiķi iedomajas, ka, iedodot vairāk finanšu līdzekļus, būs ātrāki rezultāti, bet tā tas nenotiek. ” Viņš arī norāda, ka nevajagot iedomāties, ka ar vakcīnu pilnībā iznīdēs vīrusu. Tikpat labi tā var mazināt simptomus vakcinētajam, bet viņš to var pārnēsāt un inficēt kādu, kas nav vakcinēts. “Kamēr es nezināšu, ka tautai pieejama droša vakcīna, kas strādā, es turpināšu ievērot sociālo distancēšanos, lai pasargātu savu sievu un bērnus.
Kopumā esmu ļoti priecīgs, ka pieteicos. Varu būt daļa no 10 000 cilvēkiem visā pasaulē, kas piedalās izmēģinājumā. ”
Jāpiebilst, ka Fišers līdz šim nav izjutis vakcīnas blakusparādības.
Vakcīnu rezultāti
Līdzšinējie Oksfordas universitātes un farmācijas kompānijas "AstraZeneca" pētījumi liecina par lielu soli pretim drošas un efektīvas vakcīnas izstrādei pret jauno koronavīrusu.
Pētījumu autori norāda, ka potenciālās vakcīnas devušas tikai dažas nevēlamas blaknes.
Tomēr viņi brīdina, ka nepieciešami tālāki pētījumi, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, kuriem ir neproporcionāli liels risks nomirt no Covid-19.
Pētījuma līdzautore Sāra Gilberta no Oksfordas universitātes sacīja, ka rezultāti "ir cerīgi".
"Ja mūsu vakcīna ir efektīva, tā ir daudzsološa iespēja, jo šāda tipa vakcīnas var ražot lielā mērogā," sacīja Gilberta.
