Kā glāze kefīra ik dienu mainīs tavu dzīvi

Protams, šīs gudrības nemainīs jūsu dzīvi vai svaru vienas nakts laikā, taču ilgākā laikā tās palīdzēs justies laimīgākiem, veselīgākiem un skaistākiem.

Aizejiet uz veikalu, nopērciet pudeli kefīra un pieradiniet sevi to dzert katru dienu, iesaka Pensilvānijas universitātes Sporta uzturzinātnes programmas vadītāja Dr. Krisa Klārka. Šajā fermentētajā dzērienā ir daudz dzīvo mikroorganismu (probiotiķu). Kefīru var lietot piena vietā pie sausajām brokastīm, to var izmantot veselīgajos kokteiļos, papildināt ar garšaugiem vai dzert vienkārši tāpat – no pudeles vai pakas.

“Nevienā citā pārtikas produktā, ko vienkārši var nopirkt veikalā, nav vairāk probiotiķu kā kefīrā. Probiotiķi veicina zarnu trakta darbību un nostiprina imunitāti,” atgādina daktere Klārka.

Kefīrā ir arī daudz uzturvielu (B grupas vitamīni, kalcijs, olbaltumvielas), kas stiprina kaulus un uzlabo gremošanu. Tāpēc nav brīnums, ka kefīra nosaukums ir radies no turku vārda “keif”, kas nozīmē “laba sajūta”.

Ja kefīrs jums neiet pie dūšas, ir citi produkti, kas palīdzēs uzlabot mikrofloru jūsu zarnu traktā. “Kefīrs, skābēti gurķi, jogurts, skābi kāposti – visos šajos produktos ir veselīgās baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē gremošanu,” raksta uztura speciāliste Pega Jalali no Ņujorkas universitātes Langonas medicīnas centra.

Ja vēlies ēst veselīgi, ļoti svarīgi ir laiki, kuros tu nolem ēst. “Pamēģiniet dienas ēdienreizes ietilpināt 10-12 stundu intervālā,” iesaka Jalali. “Ja ēdat visu dienu no septiņiem rītā līdz 22 vakarā, organisms visu dienu izdala insulīnu, kas var traucēt dedzināt taukus. Uztura speciāliste saviem klientiem iesaka noteikt konkrētus ēšanas laikus un tad arī stingri turēties pie šā režīma (piemēram, ēst no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā un nekad pirms vai pēc šī intervāla). Nesenā pētījumā, kas veikts ar dzīvniekiem, pierādīts, ka ēšana ar 12 stundu pārtraukumu palīdz nomest svaru, cīnīties ar augstu holesterīna līmeni, aptaukošanos un diabētu. Tas notiek tāpēc, ka ēšanas ritms iedarbojas uz jūsu bioloģisko pulksteni, kurš savukārt ir saistīts ar veiksmīgu vielmaiņu. Protams, ievērojot šo ēšanas grafiku, ir svarīgi ēst bieži un mazas porcijas, nevis pie galda sēsties divas reizes dienā un tad nu pieēsties līdz nemaņai.

Piemēram, uztura speciāliste Žaklīna Buella iesaka uzkodām izmantot riekstus – tie ir ļoti veselīgi. Taču pārcensties ar riekstu ēšanu gan nevajag – jo tajos ir arī ļoti daudz kaloriju. “Sadaliet dienas devu uz vairākām porcijām un dienas laikā apēdiet pa daļām,” iesaka Buella.

Ēšana, miegs un stress – šīs lietas savstarpēji ir ļoti saistītas. Veselīga ēšana neko daudz nelīdzēs, ja gulēt iesiet divos naktī un pēc pāris stundām jau zvanīs modinātājs, ka jāceļas uz darbu. Pēc Jalali teiktā, šie blakusfaktori ir tikpat svarīgi kā tas, ko jūs ikdienā ēdat. “Jūsu svaru, vielmaiņu un veselību ietekmē ne vien pārtika,” viņa atgādina, “tikpat būtisks ir miega ilgums un kvalitāte, kā arī stress.” Protams, miega daudzums un stress bieži vien ir cieši saistīti ar to, kādu ēdienu izvēlaties dienas steigā. Kalifornijas universitātē veiktā pētījumā noskaidrots, ka stresa apstākļos bieži vien izvēlamies saldus dzērienus un ēdienus, jo tie palīdz ātri atslābināties panikas vai uztraukuma brīdī. Tomēr pēc tam saldumi negatīvi ietekmē mūsu smadzenes un visu organismu.

Savukārt cits pētījums apliecina, ka pēc negulētas nakts mēs ēdam vairāk nekā parasti. Tāpēc, ja gribat tikt ārā no apburtā loka, atrodiet laiku, lai kārtīgi izgulētos un pasportotu. Tas palīdzēs tikt vaļā no spriedzes. Tāpat arī – stingri nosakiet sava darba laika beigas. Paši brīnīsieties, cik ļoti pašsajūtu spēj uzlabot šīs sīkās “korekcijas”.

Ja varat atļauties iztērēt dažus centus vairāk, veikalā izvēlieties dārzeņus, kurus pārdevējs jau ir sagriezis. Ja dārzeņus kāds jūsu vietā jau ir notīrījis un sagatavojis ēšanai, būs daudz lielāks vilinājums tos ēst. “Jūs ēdīsiet dārzeņus vairāk un regulārāk, ja pašiem nevajadzēs tos griezt,” apgalvo daktere Klārka.

Daudziem, iespējams, šķiet, ka sagriezti dārzeņi vairs nav tik veselīgi kā tie, kurus pērkam veselus, taču Klīvlendas universitātes uzturzinātnes speciālisti apgalvo, ka tā nebūt nav – ja dārzeņi ir svaigi, sagriešana to veselīgumu neietekmē.

Tomēr, pērkot iepriekš sagrieztus dārzeņus, svarīgi pievērst uzmanību dažām lietām – vai tie ir svaigi (nav apvārīti), vēsi (turēti vēsā vietā), ar adekvātu derīguma termiņu (pievērsiet uzmanību, līdz kuram datumam derīgi), saglabājuši mitrumu (ja dārzeņi ir bāli, tas nozīmē, ka mitrums no tiem ir izgarojis – kopā ar visām vērtīgajām uzturvielām).

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock