Covid-19 nedaudz atkāpjas: eksperts nosauc vietas, kur nedrīkst zaudēt modrību
Gandrīz visā Eiropā atslābst pandēmijas laika ierobežojumi, taču tas nenozīmē, ka koronavīruss ir neatgriezeniski pazudis. Kurās vietās jābūt īpaši piesardzīgiem?
Masačūsetsas universitātes docents, imunologs Ērins Bromidžs seko pandēmijas attīstībai kopš tās sākuma un raksta blogu par koronavīrusu, sasniedzot ap 16 miljonu auditoriju. Intervijā BBC viņš izklāstījis savu infekcijas slimību eksperta viedokli.
Visbiežāk no mājiniekiem
Lielākā daļa inficējas savās mājās no citiem ģimenes locekļiem, ar kuriem ir pastāvīga un tuva saskare. Uz ielas briesmas nav tik lielas, arī tad, ja garām, smagi elsdams, aizskrien sportotājs bez maskas.
Lai saslimtu, organismam jāuzņem noteikta vīrusa slodze – tūkstošiem SARS-CoV-2 daļiņu. Atklātā, svaigā gaisā īsā laikā tas diez vai tiks savākts.
Klepojot cilvēks vienā reizē raida gaisā ap 3000 sīku pilienu ar 80 kilometru lielu ātrumu stundā. Lielākā daļa ir tik smagi, lai nokristu zemē, bet daži tomēr var palikt gaisā un aizplanēt līdz istabas otram galam.
Ātrāk, nekā paceļas lidmašīna
Viens vienīgs šķaudiens jau ir ap 30 000 pilienu, kas aiztraucas ar 320 kilometriem stundā, salīdzinājumam – Boeing 737 pacelšanās ātrums ir 220 kilometru stundā. “Ja cilvēks ir inficēts, viņš klepojot vai šķaudot ik reizi izdala veselus 200 miljonus vīrusu daļiņu,” brīdina doktors Bromidžs.
Arī dažas minūtes pēc šķaudītāja aiziešanas telpā turpina virmot vīrusi, kurus, neko nenojaušot, var ieelpot kāds cits, ienācis pēc viņa. Turklāt bieži vien pirmās piecas dienas pēc inficēšanās slimība norit bez simptomiem, bet dažkārt neizpaužas nemaz – tieši tāpēc ir svarīgi nēsāt maskas, lai neapdraudētu citus.
Arī ar vienu izelpu izdalās 50 līdz 5000 pilienu. “Lielākā daļa kustas lēni un gandrīz uzreiz nokrīt zemē,” teic Bromidžs. Tomēr, atrodoties kopā ar kādu šaurās telpās, piemēram, liftā, risks palielinās desmit reižu. Pilienu skaits ļoti samazinās, ja elpo caur degunu, kas ir papildu filtrs un turklāt gaisa apmaiņu veic vertikālā virzienā.
Pagaidām nav zināms, cik SARS-CoV-2 daļiņu izdalās elpojot, bet Bromidžs norāda, ka gripas slimnieks izplata trīs līdz 20 daļiņu minūtē. Lai savāktu bīstamo vīrusa slodzi, proti, ap 1000 daļiņu, un inficētos, jāieelpo pilnīgi visas 50 minūtes no vietas – tas gan ir pieņēmums.
Tikai ne dziedāt
Pavisam slikta doma ir izdomāt dziedāt. Pēc Bromidža vārdiem, “pilieni sāk burtiski apšaudīt telpu jums priekšā, turklāt tie nāk no plaušu dziļumiem, kur audi ir stiprāk inficēti”.
Vaicāts par augsta infekcijas riska vietām, Bromidžs nosauc atklātos birojus ar sliktu ventilāciju, sporta un izklaides sarīkojumus, ballītes, bēres un koru mēģinājumus. Bromidžs atgādina gadījumu Dienvidkorejā, kad no 216 darbiniekiem atvērtā tipa birojā, vienā plašā telpā, 94 saslima.
“Pat ja konkrētais saslimušais atrodas 15 metrus no jums kā kora mēģinājumā vai zvanu centrā un jūs sasniedz neliels vīrusa daļiņu skaits, ilgākā laikā jūs varat savākt devu,” skaidro imunologs.
Izvērtējiet situāciju
Dodoties uz slēgtām telpām, jāņem vērā to kubatūra, cilvēku skaits un paša plānotais atrašanās ilgums. “Ja jūs sēžat labi vēdinātā telpā ar maz cilvēkiem, risks ir neliels,” saka Bromidžs. “Ja strādājat atvērtā tipa birojā, jānovērtē tā izmērs, cilvēku skaits un ventilācija. Ja jūsu darbs paredz kontaktus vaigu vaigā, jo vairāk skaļas sarunas un bļaušanu, padomājiet labi.”
Toties veikali vismaz pircējiem nemaz neesot tik bīstami, ja ir gana plaši un ilgi nepalikt vienā vietā. Turpretim noliktavas strādniekam risks ir daudz augstāks. No riska profesijām Bromidžs min arī skolotājus, augstskolu pasniedzējus, zobārstus, zobārsti nevar strādāt attālināti.
Svaigā gaisā drošāk
No zināmajiem masveida inficēšanās gadījumiem tikai daži notikuši zem klajas debess. Vējš kliedē vīrusa koncentrāciju, saules stari un karstums arī tam nenāk par labu.
Tāpēc, ja vispār rīkot ballīti, tad tikai kā dārza svētkus, joprojām ievērojot distanci, bez apkampieniem, bučošanās un tubrālībām no vienas glāzes. Un – nekādas dziedāšanas. Tāpat joprojām jāmazgā rokas, jādezinficē virsmas un jāsargās aiztikt seju.
Distancēšanās sabiedriskos sarīkojumos ir izšķiroša, un būtu jāvalkā maskas, vaicāts par iespējām rīkot lielākus pasākumus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" paudis arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
