Apšaubāma firma no nekurienes sniegusi datus prestižiem pētījumiem, kuru pamatā tiek ārstēti Covid-19 pacienti visā pasaulē
Britu laikraksts "The Guardian" izpētījis, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) un virkne valstu mainījušas Covid-19 politiku un ārstēšanas metodes, pamatojoties uz kļūdainiem datiem no mazpazīstama ASV veselības aprūpes datu analītikas uzņēmuma, liekot apšaubīt arī pētījumus, kas publicēti vairākos prestižos medicīnas žurnālos.
"The Guardian" atklājis, ka ASV bāzētais uzņēmums "Surgisphere", kura nelielajā darbinieku pulkā ietilpst arī zinātniskās fantastikas autors un pieaugušajiem domāta satura modelis, ir sniedzis datus vairākiem Covid-19 pētījumiem, bet līdz šim nav spējis pienācīgi izskaidrot datu ieguvi vai metodoloģiju.
Dati, kurus, kā apgalvo uzņēmums, tas likumīgi ieguvis no vairāk nekā tūkstoš slimnīcām visā pasaulē, tikuši izmantoti zinātniskajos rakstos, kas ņemti par pamatu Covid-19 ārstēšanas politikas izmaiņām Latīņamerikas valstīs.
Posts, ko pasaulei atnesa jaunais koronavīruss
Kompānijas "Surgisphere" ievāktie dati bijuši arī pamatā PVO lēmumam pārtraukt pretrunīgi vērtētā pretmalārijas līdzekļa hidroksihlorokvīna klīniskos izmēģinājumus Covid-19 ārstēšanā. Trešdien PVO paziņojusi, ka atsāks šos izmēģinājumus, jo datu drošības uzraudzības komiteja konstatējusi, ka Covid-19 pacientiem, kas lieto hidroksihlorokvīnu, tomēr nav paaugstināta nāves riska.
Līdz šim šo pretmalārijas līdzekli uz vairāk nekā 3500 pacientiem izmēģinājušas 35 valstis.
Pētījumus ar apšaubāmajiem "Surgisphere" datiem publicējuši arī divi no pasaules vadošajiem medicīnas žurnāliem - "The Lancet" un "The New England Journal of Medicine". Pētījumu līdzautors starp vairākiem respektabliem zinātniekiem ir arī "Surgisphere" firmas izpilddirektors, asinsvadu ķirurgs Sapans Desai.
Pēc tam, kad "The Guardian" vērsies pie "The Lancet" ar jautājumiem, medicīnas žurnāls paziņojis, ka publicētais pētījums raisa bažas. Ar līdzīgu paziņojumu klajā nācis arī otrs prestižais izdevums.
Šobrīd ir pasūtīta "Surgisphere" apkopoto datu neatkarīga ekspertīze.
Par apšaubāmajiem pētījumiem
Pētījums, kas raisījis pārdomas, publicēts "The Lancet" medicīnas žurnālā 22.maijā. Tajā vēstīts, ka pretmalārijas medikaments hidroksihlorokvīns, kuru aktīvi reklamējis arī ASV prezidents Donalds Tramps, saistīts ar augstāku mirstības līmeni Covid-19 pacientiem un izraisītām sirdsdarbības problēmām.
Viens no pētījuma līdzautoriem ir "Surgisphere" izpilddirektros Desai, kurš apgalvo, ka analizējis kompānijas iegūtos datus, kas ievākti no gandrīz 96 tūkstošiem pacientu 671 slimnīcā pasaulē. Kopumā "Surgisphere" esot piekļuve pat 1200 pasaules slimnīcu datiem.
Negatīvie secinājumi tika izplatīti globālā mērogā, un pamudināja PVO apturēt hidroksihlorokvīna izmēģinājumus pasaules mērogā.
Dažas dienas pēc pētījuma publicēšanas "The Guardian" novēroja nepilnības datos par situāciju Austrālijā. Pētījumā izmantoti dati no piecām Austrālijas slimnīcām par 600 Covid-19 pacientiem un 73 nāves gadījumiem, sākot ar 21. aprīli.
Tomēr Džona Hopkinsa universitātes dati rāda, ka līdz 21. aprīlim Austrālijā reģistrēti tikai 67 Covid-19 nāves gadījumi. To skaits nav sasniedzis 73 līdz 23. aprīlim. Desai skaidro, ka Austrālijas datiem nejauši pievienota viena Āzijas slimnīca. Pēc šī mediju atklājuma "The Lancet" publicējis izmaiņas pētījumā.
Kopš šī atklājuma "The Guardian" ir sazinājies ar piecām lielākajām Austrālijas slimnīcām.
Visas kā viena noliegušas, ka vispār izmanto šādu slimnīcu datu bāzi, jo nekad nav dzirdējuši par "Surgisphere".
Desai no komentāriem šajā sakarā atteicies.
Kādā citā pētījumā, kurā atkal par pamatu izmantota "Surgisphere" datu bāze, un kura līdzautors atkal ir firmas izpilddirektors Desai, ticis atklāts, ka smagi slimu Covid-19 pacientu mirstības līmeni samazina pretparazītu zāles ivermektīns. Šis pētījums mudinājis Peru valdību pievienot ivermektīnu savām nacionālajām Covid-19 ārstēšanas vadlīnijām.
PIRMS un PĒC: iespaidīgi foto parāda Covid-19 varu
Covid-19 pandēmijas ietekmē cilvēki pārstājuši pulcēties publiskās vietās. "Reuters" fotogrāfi lieliski spējuši atainot slimības spēku ietekmēt cilvēku paradumus.
Arī "The New England Journal of Medicine" publicējis recenzētu Desai pētījumu, kas balstīts uz "Surgisphere" datiem, kuros iekļauti pacienti no 11 valstu 169 slimnīcām. Tajā atklāts, ka parastie sirds medikamenti, kas pazīstami kā angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori un angiotenzīna receptoru blokatori, nav saistīti Covid-19 pacientu veselības riskiem.
"The Lancet" redaktors Ričards Hortons pēc "The Guardian" veiktās izmeklēšanas paziņojis, ka pašlaik notiek neatkarīgs datu audits, kas tiks pabeigts līdz nākamās nedēļas beigām.
"Surgisphere" uzpeldējis no nekurienes
Viens no satraucošākajiem jautājumiem, kas radies notikušā sakarā, ir - kā "Surgisphere", kuru Desai 2008. gadā izveidojis kā uzņēmumu, kas izdevis medicīniskas mācību grāmatas, kļuvis par jaudīgas starptautiskās datu bāzes īpašnieku? Uzņēmums dižojas ar piekļuvi 96 000 pacientu datu no 1200 slimnīcām visā pasaulē.
Firmas izpilddirektors Desai "The Guardian" atklājis, ka uzņēmums nodarbina tikai 11 cilvēkus. Biznesa vietnē "LinkedIn" atrodams, ka daži no darbiniekiem uzņēmumam pievienojušies vien pirms pāris mēnešiem, turklāt viņu zinātniskā izglītība ir apšaubāma, piemēram, mārketinga direktore, izrādās, ir porno aktrise.
The sales and marketing director of Surgisphere, the supposed data company behind the Lancet study, is alleged to be a porn actress. https://t.co/J8jsej9Ioy
— Hydroxychloroquine News (@niro60487270) May 31, 2020
Džeimss Todaro, kurš vada vietni "Medicine Uncensored", kas publicē hidroksihlorhokvīna pētījumu rezultātus, saka: “"Surgisphere", kas nācis no nekurienes, dažu nedēļu laikā veicis, iespējams, visietekmīgāko globālo pētījumu pandēmijas laikā. Tas ir neizprotami. Šāda apjoma datu ieguvei nepieciešami daudz lielāki cilvēkresursi."
Desai iebilst pret šiem apgalvojumiem, uzsverot, ka plaši "izmanto mākslīgo intelektu un mašīnmācību".
No pētījumu metodoloģijas vai no paša "Surgisphere" interneta vietnes nav skaidrs, kā uzņēmums spējis noslēgt datu apmaiņas līgumus ar tik daudzām slimnīcām visā pasaulē, ieskaitot tās, kurās tehnoloģijas tiek izmantotas ļoti ierobežoti. Tāpat nav skaidrs, kā uzņēmums spējis saskaņot dažādu valodu un kodēšanu sistēmas, vienlaikus ievērojot katras valsts normatīvus, datu aizsardzības un ētikas likumus.
Desai norāda, ka viņa uzņēmums kalpo tikai par datu apkopotāju un analītiķi, bet tas neuzņemas atbildību par slimnīcu sniegto informāciju.
Vairāki eksperti izteikušies, ka "Surgisphere" datu bāze ir “gandrīz noteikti krāpnieciska”.
Slimnīcu pievienošanās šādām datu bāzēm parasti prasa mēnešus, nepietiek vienkārši ar sarunu un parakstītu piekrišanas formu.
"Surgisphere" un Desai nav publiskojis sarakstu ar slimnīcām, kas piekritušas piedalīties datu apstrādes procesā. "The Lancet" publiskoto pētījumu par hidroksihlorhokvīnu tagad apstrīd 120 ārsti.
Kompānijas vadītājs ir ārsts ar aizdomīgu reputāciju
Pārbaudot "Surgisphere" izpilddirektora ārsta Sapana Desai biogrāfiju, "The Guardian" atklāj, ka ārsts iesaistīts trīs tiesas prāvās sakarā ar viņa ārsta praksi. Divas no sūdzībām iesniegtas vien pagājušā gada novembrī.
Desai tiek apsūdzēts "bezrūpībā un nolaidībā", kā rezultātā pacientam operācijas laikā tika nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Pats ārsts noliedz savu vainu.
Desai šī gada 10.februārī iesniedzis atlūgumu slimnīcai "personīgu iemeslu dēļ".
Lai gan pašlaik Vikipēdijas lapa, kas bija veltīta Sapanam Desai, ir dzēsta, tajā bija vēstīts, ka vīrietim ir doktora grāds tiesību zinātnēs un doktora grāds anatomijā un šūnu bioloģijā.
Turklāt "Surgisphere" projekts nav vienīgais, kas raisa aizdomas par ārsta uzticamību. 2008. gadā viņš uzsācis pūļa finansēšanas kampaņu vietnē "indiegogo", reklamējot “nākamās paaudzes cilvēka palielināšanas ierīci” ar nosaukumu "Neirodinamikas plūsma", kura, pēc viņa sacītā, “varēs palīdzēt jums sasniegt to, ko jūs uzskatāt par neiespējamu”.
