Vai Covid-19 nošķir pacientus no ārstiem? Kā pandēmijas laikā ārstē citas nopietnās slimības

Lielbritānijā Covid-19 pandēmijas dēļ mirstība no vēža nākamajos 12 mēnešos var palielināties par 20%. Runa ir konkrēti par 18 tūkstošiem cilvēku dzīvību, atsaucoties uz Londonas Universitātes koledžas pētījuma rezultātiem, ziņo Euronews.com.

Pētnieki norāda, ka jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ onkoloģiskie pacienti Lielbritānijā nesaņem savlaicīgu medicīnisko palīdzību.

“Mēs saskaramies ar šādu problēmu: cilvēki sēž mājās, viņiem saka, lai viņi nenāk uz medicīnas iestādēm. Un viņi tamdēļ arī ignorē onkoloģisko slimību simptomus, kam citādi ikdienā pievērstu uzmanību. Ir skaidri zināms, ka labākos rezultātus ārstēšana dod tad, ja vēzis ir atklāts agrīnā stadijā,” medijam pauda britu Karaliskās Marsdenas slimnīcas ārsts Nikolass van Ass.

Vidēji ķīmijterapijas kursos pacientu ir kļuvis par 60% mazāk, bet tādu ārstniecības iestāžu apmeklētāju skaits, kuriem ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju, ir samazinājies par 76%. Par to, atsaucoties uz Londonas Imperiālo koledžu, ziņo britu mediji.

Vēža pētījumu centra (Cancer Research UK) vadītājs Pīters Džonsons Euronews.com norāda: “Mēs neesam pārtraukuši onkoloģisko slimnieku ārstēšanu, bet novērojam, ka sarucis to cilvēku skaits, kuri nāca uz pirmreizējo pieņemšanu. Vēlamies mainīt šo tendenci, jo slimnīcas ir atvērtas pacientiem.” Ārstēt vēža slimniekus, vienlaikus pasargājot tos no Covid-19 ir sarežģīts uzdevums, taču britu speciālisti uzsver, ka onkologiem ir pienākums savlaicīgi sniegt pacientiem nepieciešamo palīdzību.

Stradiņos onkologi turpina darbu

Statistiski Covid-19 pandēmijas kontekstā Latvija neatrodas ne tuvu Lielbritānijai. Taču arī pie mums ar mērķi, ierobežot slimības izplatīšanos, ir ieviesta virkne pārvietošanās un rīcības ierobežojumu. Tamdēļ ir vietā jautājums par to, vai un kā jaunie noteikumi ietekmē ārstu un medicīnas iestāžu varēšanu ārstēt un pacientu ieinteresētību tikt ārstētiem.

Retrospektīvi, pārskatot valdības pieņemtos lēmumus, saistībā ar Covid-19 – 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, 13. martā, saistībā ar Covid-19 izplatību, stacionārās iestādes, reaģējot uz Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumu, sāka darbu paaugstinātas gatavības režīmā, kas nozīmēja atsevišķu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu apjoma samazināšanu.

“Tomēr, strādājot paaugstinātās gatavības režīmā, klīniskās universitātes slimnīcas nesamazināja dzīvību glābjošās operācijas, kā arī saglabāja pakalpojumus, kam nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību – tai skaitā hematoloģija, ķīmijterapija un orgānu aizstājējterapija –, sniegšanu. Onkoloģijas pacienti, visā ārkārtējās situācijas laikā, bija iekļauti pacientu grupā, kas, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, saņēma arī speciālistu konsultācijas. Tādēļ, ja jautājums ir par ierobežotu iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, tad šajā kontekstā onkoloģijas pacienti tika pilnībā nodrošināti ar visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu. PSKUS Onkoloģijas klīnika sekmīgi turpinājusi darbu visā ārkārtējās situācijas laikā, rūpējoties par saviem pacientiem,” skaidroja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas klīnikas vadītāja prof. Guna Purkalne. “Ja esam gādājuši par to, lai onkoloģijas pacientu ārstēšanā un aprūpē nav pārrāvumu, tad runāt par ilgtermiņa ietekmi un nāves gadījumu statistikas izmaiņām būtu pāragri,” papildināja mediķe.

Vēža pacientu skaits neesot mazinājies

Šobrīd PSKUS vēl atsakās spriest par gaidāmajām krīzes sekām un apkopot secinājumus, jo esot pārdroši teikt, ka Covid-19 izplatība Latvijā ir beigusies. Nav arī novērots, ka onkoloģijas pacienti šajā laikā būtu atteikušies no sev nozīmētā ārstēšanas plāna, atteikušies apmeklēt nozīmētās procedūras. “Pacienti ir informēti pat savu diagnozi un saņem nepieciešamo terapiju. Statistikas dati apliecina, ka Onkoloģijas klīnikas darbs noticis bez ievērojamām izmaiņām,” pauda PSKUS mediķe. Slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga turklāt piebilda, ka PSKUS statistikas nodaļas apkopotie dati, salīdzinājumā ar pagājušā gada datiem pat uzrāda zināmu pieaugumu.

“Viena no fiksētajām problēmām, ar kuru esam saskārušies, bet sekmīgi atrisinājuši – noteiktais attālums stacionāra pacientu gultām – 3,5 metri. Esošās telpas slimnīcas vecajā korpusā ir šauras, tādēļ, lai nodrošinātu nepieciešamos drošības pasākumus, nodaļas gultu skaits ir samazināts. Daļa pacientu tika pārrakstīti uz nedaudz vēlāku laiku,” piebilda Veinberga.

Onkoloģijas klīnikas mediķe prof. Purkalne apliecināja – process ir ārstu kontrolēts un fakts, ka ārstēšana tiek atlikta par vienas līdz trīs nedēļu periodu, neietekmēs galveno ārstēšanas rezultātu, proti, pacienta dzīves ilgumu.

Stradiņu kardiologi steiguši pielāgoties situācijai

Atbildot uz jautājumu par asinsrites sistēmas slimību, diabēta un citu nopietno slimību ārstēšanu Covid-19 krīzes laikā, PSKUS komunikācijas daļas vadītāja skaidroja, ka būtībā pieeja esot identiska.

“Lai arī valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija un slimnīcas mazināja ambulatoro un plānveida pakalpojumu sniegšanu, tika noteikta virkne pacientu grupu un kategoriju, kurām nepieciešamais pakalpojums tika nodrošināts. PSKUS speciālisti savlaicīgi pielāgojās jaunajiem apstākļiem, sniedzot konsultācijas gan pacientiem, gan ģimenes ārstiem attālināti – ar dažādu komunikāciju platformu palīdzību. Mūsu slimnīcas kardiologi būtībā bija pirmie flagmaņi, kuri saorganizējās un izveidoja dežūru sistēmu, atbilstoši jaunajiem darba apstākļiem, izsludinot telefona numuru, pa kuru zvanot, bija iespējams saņemt konsultācijas,” pauda Veinberga.

Runājot par hroniskajām slimībām, PSKUS pārstāve apliecināja, ka ārsti esot labā kontaktā ar saviem pacientiem: “Domāju, lielākā daļa no kolēģiem varētu apliecināt – tik daudz runāts pa telefonu ar pacientiem nav nekad! Sekot līdzi nozīmētās ārstēšanas plānam, veikt tajā kādas korekcijas, to visu bija un ir iespējams paveikt arī attālināti. Svarīgi piebilst, ka operācijas, ko nepieciešams veikt akūtā kārtā tika veiktas arī visu ārkārtējās situācijas laiku. Atliktas uz vēlāku laiku bija tās operācijas, kā rezultāts būtu dzīves kvalitātes uzlabošanās, kā atlikšana neapdraud pacientu ar invaliditātes gūšanu.”

Liela loma ģimenes ārstiem

Veinberga arī pauda, ka liela nozīme šajā laikā ir bijusi sekmīgai sadarbībai ar ģimenes ārstiem: “Ja atgriežamies pie onkoloģijas pacientiem un Zaļā koridora izmeklējumiem, tieši vēršanās pie sava ģimenes ārsta un nosūtījuma saņemšana ir tas svarīgais pirmais solis, ceļā uz tālākiem izmeklējumiem un diagnozes noteikšanu. Svarīgi atzīmēt, ka arī Zaļā koridora pacientiem ārkārtējās situācijas laikā tika nodrošināti izmeklējumi un vizītes, ievērojot visus noteiktos piesardzības un drošības pasākumus.”

Slimnīcas Neatliekamās palīdzības centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis apliecinājis, ka darbā nav bijušas vērojamas būtiskas izmaiņas – pacienti pēc palīdzības vērsušies paši un atvesti ar NMPD brigādēm. 

Izmaiņas pacientu skaita ziņā esot skaidrojamas ar pieņemtajām izmaiņām pacientu hospitalizācijas plānā, pacientus ar vieglākām saslimšanām nogādājot kādā no reģionālajām slimnīcām, PSKUS atbildībā atstājot tos gadījumus, kad nepieciešama īpaša palīdzība, ko citur nodrošināt nav iespējams.

Tā saukto pašatnācēju plūsmā (pacienti, kuri pēc palīdzības ierodas pašu spēkiem), skaita izmaiņas var skaidrot ar lielāku cilvēku apdomību, vispirms vēršoties pie sava ģimenes ārsta un rūpīgāk izsverot nepieciešamību doties uz slimnīcu.

Vai Covid-19 ietekmē bērnu onkoloģiju?

Tikmēr, runājot par onkoloģijas pacientu ārstēšanu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas daļas pārstāve Una Greneviča vispirms piebilda, ka pastāv būtiskas atšķirības starp bērnu un pieaugušo cilvēku onkoloģiju, proti, onkoloģisko slimību skrīningu, kas ir neatņemama pieaugušo onkoloģijas savlaicīgas diagnostikas sastāvdaļa, ierobežojumi noteikti ietekmē un ietekmēšot, savukārt bērnu onkoloģijā skrīningi nepastāv, jo neesot pierādīta to lietderība.

“Iespējams, ka cilvēki Lielbritānijā aiz bailēm nestājas uz ķīmijterapijas kursiem. Šobrīd trūkst informācijas, vai analogs šķērsgriezuma pētījums tika veikts arī Latvijā. Mūsu slimnīcā bērniem ķīmijterapija netiek atlikta. Rekomendācijas atlikt ķīmijterapiju neizskan arī ne no Eiropas bērnu onkoloģijas tīkliem, ne no Amerikas speciālistiem. Savlaicīga diagnostika un pacientu izsekošana pēcterapijas etapā notiek BKUS arī tagad, pašlaik uztraukumam pamata nav,” komentēja BKUS pārstāve. Konkrētāki dati un prognozes portālam Jauns.lv pagaidām netika sniegtas.

NVD: Covid-19 pagaidām nerada bažas par resursu pieejamību citiem slimniekiem

Jauns.lv sākotnēji vērsās arī pie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), kā paspārnē esošais Latvijas Onkoloģijas centrs ir vadošā onkoloģisko slimnieku aprūpes iestāde Latvijā.

RAKUS, līdzīgi kā iepriekš minētās ārstniecības iestādes, arīdzan norādīja, ka onkoloģijas pacientu ārstēšanu Covid-19 nevajadzētu ietekmēt, taču piebilda, ka sīkākus datus un prognozes nevarēs sniegt, iesakot vērsties Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

“Latvijā saslimstība ar Covid-19 salīdzinoši ar citām valstīm nav augsta un līdz ar to nav bažu par ierobežotu medicīnisko resursu pieejamību onkoloģiskiem pacientiem. Covid-19 ietekmi uz pacientu dzīvildzi varēs novērtēt, tikai analizējot datus ilgtermiņā,” Latvijas situāciju īsi raksturoja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sintija Gulbe.

NVD arīdzan piebilda, ka Latvijā onkoloģijas pacientiem šobrīd nav ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Tāpat pie mums nav noteikti pārvietošanās ierobežojumi, kā tas ir atsevišķās valstīs.

Ja onkoloģiskiem pacientiem ir problēmas ar specifiskas ārstēšanas terapijas staru, kīmijterapiju, atliktām operācijām) saņemšanu ārkārtējā stāvokļa laikā, NVD aicina sniegt informāciju, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai rakstot e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv.

Viens no galvenajiem mirstības iemesliem joprojām ir asinsrites slimības

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem (21.06.2019.), Latvijā no ļaundabīgiem audzējiem 2018. gadā miruši 5 932 cilvēki (307,8 uz 100 000 iedzīvotāju). No asinsrites sistēmas slimībām – 15 758 (817,7 uz 100 000 iedzīvotāju), savukārt no cukura diabēta – 583 (30,3 uz 100 000 iedzīvotāju).

Par šo gadu SPKC pieejamā provizoriskā statistika liecina, ka pirmajā ceturksnī vairāk nekā pusē gadījumu iedzīvotāju mirstības cēlonis bija saistīts ar asinsrites sistēmas slimībām. Kopumā gada pirmajos trijos mēnešos miruši 6 918 cilvēki. No tiem 3 899 nāves cēlonis bijis asinsrites slimības.

Otrs izplatītākais nāves cēlonis bijis audzēji. Šā gada pirmajos trijos mēnešos ļaundabīgs audzējs bijis nāves cēlonis 1 454 gadījumos.

SPKC gan informē, ka, salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem, šā gada pirmajā ceturksnī nevienā no pamatcēloņu grupām nav vērojama pieauguma tendence.