Kā atpazīt obsesīvi kompulsīvos traucējumus un novērst slimīgu trauksmes izjūtu

Gandrīz 12 no 1000 cilvēkiem (1,2 %) cieš no obsesīvi kompulsīviem traucējumiem – ar trauksmi saistītām garīgās veselības problēmām, kam raksturīgas uzmācīgas domas un bailes (obsesijas). Tās noved pie darbībām, kuras periodiski (kompulsīvi) atkārtojas.

Kopumā cilvēki, kam piemīt šādi traucējumi, atzīst, ka viņu uzmācīgās domas un bailes ir nepamatotas, bet tas tikai pastiprina nemieru un trauksmes izjūtu.

Kā zināt, vai tie ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi?

Ikviens laiku pa laikam ir izjutis nemieru vai nevēlamas domas, bet cilvēki ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem nespēj tās ignorēt, un tās var pārņemt visu viņu dzīvi un kļūt par apsēstību. Lai cīnītos ar izraisīto nemieru, cilvēki ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem pieņem paši savus likumus vai rituālus, kuriem sekot – tās ir tā dēvētās kompulsijas.

Biežākās obsesīvās pazīmes un simptomi ir šādi.

• Bailes inficēties no rokasspiediena vai no pieskaršanās priekšmetiem, ko skāruši citi.
• Raizēšanās, vai nav aizmirsies aizslēgt ārdurvis vai izslēgt plīti.
• Domas, ka esat kādu ievainojuši satiksmes negadījumā.
• Vēlme lamāties nepiemērotās situācijās.
• Spēcīgs stress, ja priekšmeti nav sakārtoti pareizā secībā vai nevalda perfekta kārtība.
• No atkārtotas ādas knaibīšanas savainota āda.
• Ieradums plūkāt matus, tāpēc tie izkrituši vai uz galvas ādas redzami pliki plankumi.

Biežākās kompulsīvās pazīmes un simptomi ir šādi.

• Atkārtota durvju pārbaudīšana, vai tās ir aizslēgtas.
• Roku mazgāšana, līdz āda kļūst sāpīga.
• Skaitīšana pēc saviem noteikumiem.
• Priekšmetu izvietošana noteiktā kārtībā.
• Apgaismojuma atkārtota ieslēgšana un izslēgšana.
• Pārmērīga lūgšana vai mierinājuma pieprasīšana.

Parasti cilvēkus ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem ārstē ar antidepresantiem un kognitīvi biheiviorālo terapiju (vai kombinē abas šīs metodes), taču, neraugoties uz terapiju, gandrīz 40 % turpina just nomācošos simptomus. Sākotnēji zāles palīdz, taču laika gaitā tās var zaudēt iedarbīgumu, turklāt daudzi cilvēki nespēj izturēt arī to radītās blaknes.

Pētījumi par to, kādas alternatīvās metodes varētu palīdzēt cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, joprojām ir diezgan reti, taču dažas daudzsološas iespējas tomēr pastāv. Lūk, piecas galvenās, ko būtu vērts izmēģināt.  

Uzņemt papildus B grupas vitamīnus

Ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem tiek saistīts zems divu B grupas vitamīnu līmenis – B12 un folijskābes (B9 vitamīna), tāpēc pirmā labā doma varētu būt atjaunot savus B grupas vitamīnu krājumus. Visvienkāršāk to izdarīt, kādu laiku lietojot kompleksos vitamīnus, kas satur B grupu, bet var arī pievērst lielāku uzmanību produktiem, kas bagātīgi satur B grupas vitamīnus. 

Pārtikas produkti, kas satur B12 vitamīnu un folijskābi

B12:

• Gliemenes
• Aknas
• Lasis
• Tuncis
• Sardīnes
• Liellopa gaļa
• Jēra gaļa
• Subprodukti jeb orgānu gaļa
• Pārtikas raugs
• Olas

Folijskābe:

• Lēcas
• Pinto pupiņas
• Aunazirņi (turku zirņi)
• Sparģeļi
• Spināti
• Lapu kāposti
• Brokoļi
• Bietes
• Saulespuķu sēklas
• Olas

Viens uztura bagātinātājs ir pētīts saistībā ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, un tas ir inozitols, ko agrāk uzskatīja par vienu no B grupas vitamīniem. Pētnieki secināja, ka salīdzinājumā ar placebo tas spēja padarīt būtiski vieglākas obsesīvi kompulsīvo traucējumu izpausmes. Taču pētījumā izmantoja lielu inozitola devu (18 g dienā), tāpēc, pirms sākt to lietot, vajadzētu konsultēties ar pieredzējušu ārstu.

Vingrot

Fiziskās aktivitātes nāk par labu gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai, un daži pētījumi vedina domāt, ka tās varētu noderēt arī obsesīvi kompulsīvu traucējumu gadījumā. Piemēram, kādā pētījumā cilvēkiem, kas zāļu terapiju un biheiviorāli kognitīvo terapiju papildināja ar aerobo treniņu (kardioslodzi), pēc trim mēnešiem uzlabojās pašsajūta un samazinājās uzmācīgās domas un bailes, savukārt citā pētījumā secināts, ka aerobie vingrojumi arī vieni paši var samazināt obsesīvi kompulsīvo traucējumu izpausmes, un tas var notikt gan pēc atsevišķas nodarbības, gan ilgākā laikā.

Centieties iekļaut vidēji intensīvas fiziskās aktivitātes savā ikdienas dzīvē, piemēram, pagariniet pastaigas, brauciet ar velosipēdu, aktīvi pavingrojiet mājās vai strādājiet dārzā.

Izmēģināt transkraniālo magnētisko stimulāciju

Transkraniālā magnētiskā stimulācija ir neinvazīva metode, kurā ar magnētiskiem laukiem smadzenēs stimulē nervu šūnas. Vairāki pētījumi liecina, ka šāda stimulēšana var palīdzēt arī cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Piemēram, kādā pētījumā minēts, ka cilvēki, kas izmantoja šo metodi, atzina, ka viņu simptomi samazinājušies vidēji par 25 procentiem.

Meditēt

Kāds pilotpētījums liecina, ka “nozīmīgu efektu” uz obsesīvi kompulsīvo traucējumu izpausmēm izdevies panākt ar tā saukto apzināto meditāciju jeb apzinātības meditāciju, kurā jākoncentrējas uz esošo brīdi. Savukārt kādā citā nelielā pētījumā, kurā izmantotas kundalini jogā praktizētās meditācijas tehnikas, šī “jogas apzinātība” izrādījusies pat vēl iedarbīgāka par meditāciju. Pētījuma dalībniekiem, kas apguvuši kundalini jogu, novērots būtisks uzlabojums: samazinājušies obsesīvi kompulsīvo traucējumu simptomi, un arī uzlabojies garastāvoklis, un samazinājies stresa līmenis.

Lietot mārdadzi

Šo ārstniecības augu, kura latīniskais nosaukums ir Silybum marianum (L.) Gaertn., izmēģināja neliela grupa cilvēku, kas cieta no obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Secinājums – mārdadža preparāts var būt tikpat efektīvs kā fluoksetīns, antidepresants, ko parasti izmanto, ārstējot cilvēkus, kam ir obsesīvi kompulsīvi traucējumi.  

Ieteicamā deva: 600 mg dienā.