"Tas ir pēdējais trieciens" - vai Latvijā varētu pazust vietējie taksometri?

Piedāvātais 29. panta 4. ¹ daļas papildinājums, kas ļauj fiziskām personām iznomāt līzingā esošās automašīnas citu personu komercpārvadājumu veikšanai, ir izdevīgs tikai vienai - ārvalstu platformai BOLT. "Šobrīd, kad Latvijas valdība meklē papildu ienākuma avotus budžetā, šādas izmaiņas nozīmē vienu: atdodiet mūsu nodokļus Igaunijai," uzsver LVTNDDO prezidents Aleksejs Ignatjevs. "BOLT ieņēmumi no braucieniem, ko apmaksā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi, netiek aplikti ar pilnvērtīgu PVN Latvijā - tie tiek konsolidēti Igaunijā, atstājot Latvijas budžetu ne ar ko."

Piedāvātie grozījumi nostiprina modeli, kas paredz:

• automašīnas nepieder ne taksometru kompānijai, ne pašam vadītājam;
• pakalpojumu sniedz fiziskā persona bez profesionālās atbildības;
• ieņēmumus no pakalpojuma gūst platforma, kas maksā nodokļus ārzemēs. "Tas ir trieciens ne tikai Latvijas taksometru kompānijām, bet arī valsts ekonomikai kopumā. Mēs zaudējam gan darbavietas, gan nodokļu ieņēmumus," piebilst Ignatjevs. "Likumdevēja pienākums ir aizstāvēt Latvijas sabiedrības intereses, nevis apkalpot vienas transnacionālās kompānijas peļņas gūšanas shēmas."

Pēc Latvijas taksistu un uzņēmēju teiktā, šis grozījums būs pēdējais trieciens vietējiem pārvadātājiem. Tā pavērs ceļu vēl lielākai tirgus atkarībai no ārvalstu platformām un burtiski "apēdīs" pēdējos neatkarīgos Latvijas pārvadātājus. No ielām pazudīs pēdējie Latvijas kompāniju vadītie taksometri, un to vietā nāks mašīnas ar baltām numura zīmēm, bez licencēm, bez profesionālās atbildības un bez ieguldījuma Latvijas ekonomikā.

"Šādas izmaiņas nav izdevīgas ne Latvijas taksistiem, ne valstij. Tie ir izdevīgi tikai vienam - lielajam ārvalstu agregatoram, kas ne tikai nerada darba vietas Latvijā, bet arī nemaksā šeit pilnus nodokļus. Lielākā daļa BOLT ienākumu tiek novirzīta galvenajai kompānijai Igaunijā, apejot Latvijas nodokļu sistēmu un atņemot valstij miljoniem eiro potenciālos ieņēmumus. Nav pieļaujams, ka ar likumu tiek nostiprināts modelis, kas iznīcina vietējo biznesu, rada tikai ilūziju par pakalpojumu pieejamību, aiz kura slēpjas nodokļu zaudējumi, ēnu ekonomika un kontroles trūkums. Latvijas likumdevējiem ir jāaizstāv Latvijas darbavietas un nodokļu ieņēmumi, nevis vienas platformas kompānijas intereses," uzskata LVTNDDO.

Latvijā lielākais šķērslis taksometru tirgū ir aizliegums sniegt pakalpojumus ar līzingā esošām automašīnām, atzina transporta pakalpojumu un preču piegādes platformas "Bolt" prezidents Jevgenijs Kabanovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīs ir izaugsmes perspektīva, un tas arī attiecas uz regulējumu. "Viens no lielākajiem ir fakts, ka Latvijā nav atļauts līzingā esošām automašīnām darboties kā taksometriem un sniegt kopbraukšanas pakalpojumus, un tas rada milzīgu šķērsli autovadītājiem ienākt šajā tirgū," skaidroja Kabanovs.

Kabanovs atzina, ka Latvija varētu būt vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas aizliedz sniegt kopbraukšanas pakalpojumus līzingā esošās automašīnās. "Ir valstis, kur šādā gadījumā tiek piemērotas atšķirīgas apdrošināšanas prasības, ir valstis, kur tādēļ atšķiras līzinga nosacījumi, bet nav nevienas citas valsts, kur tas būtu vienkārši aizliegts," piebilda "Bolt" prezidents.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kopumā "Bolt" tirgus katru gadu turpina pieaugt visās trijās Baltijas valstīs, jo arvien vairāk patērētāju izvēlas pāriet no personīgā transportlīdzekļa izmantošanas uz kopbraukšanas vai koplietošanas pakalpojumiem un mikromobilitāti, kas veicina arī pilsētu attīstību.

Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai virzījusi grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka privātpersonu turējumā esošās līzinga automašīnas varēs izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

SM skaidro, ka 2023.gadā pēc "Bolt" pasūtījuma tika veikts pētījums "Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā" un 2024.gadā tika organizētas domnīcas, kurās tika identificēta nepieciešamība iesaistīt vairāk autovadītājus un transportlīdzekļus.

Pēc ministrijā teiktā, autovadītāju un transportlīdzekļu trūkums negatīvi ietekmē pakalpojuma cenu un kvalitāti. "Bolt" apkopotie dati par neapkalpotajiem pasažieru komercpārvadājuma braucieniem Baltijas valstīs liecina, ka komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem nav iespēju apkalpot vairāk nekā 100 000 braucienu mēnesī. Tādējādi vidējā cena par braucienu Latvijā ir augstāka nekā kaimiņvalstīs.

SM uzsver, ka ir nepieciešams ļaut pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojumus sniegt ar privātpersonas turējumā esošu līzingā autotransporta līdzekli, lai veicinātu nodarbināto pakalpojumu sniedzēju skaita palielināšanu, kā arī virzītos uz Latvijas autoparka straujāku atjaunošanu.

Patlaban Autopārvadājumu likums nosaka, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili. Tādējādi privātpersona, kura iegādājusies autotransporta līdzekli līzingā, nevar ar to veikt pasažieru komercpārvadājumus.