Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs Gints Kukainis: nav cita risinājuma, tikai atkritumu dedzināšana

Kāds pašlaik ir jūsu statuss KNAB ierosinātajā kriminālprocesā par prettiesisku automašīnas iegādi? Kad cerat uz lietas tālāku risināšanos?

Nav patīkami stāstīt vai skaidroties par lietām, par kurām neesi vainīgs, un nesaproti, par ko ir radies pārpratums un kur ir problēma. Jā, mēs esam snieguši liecības, arī es personīgi. Šobrīd man ir aizdomās turētā statuss, un 26.augustā mums ir tiesa. Tajā es izklāstīšu notikušo no savas puses un KNAB no savas puses.

Šobrīd nav saprotams milzīgais resurss, kas lietā tiek tērēts, lai gan tur nav nekādas personiskas labuma gūšanas. Nav notikusi neatbilstoša rīcība - vienkārši ir iegādāta mazlietota automašīna, ar kuru es šobrīd pārvietojos. Nevis jauna, bet mazlietota, ar 130 000 km nobraukumu. Un tas arī viss. KNAB atzīst, ka automašīna ir iegādāta likumīgi. Taču man tiek pārmests, ka es apzināti esmu gājis uz to, ko vēlējos iegūt. Bet vai tad tas nav normāli? Mēs visi dzīvojam dzīvē ar mērķi likumīgā ceļā panākt to, ko vēlamies. Ja tiek atzīts, ka pirkums ir bijis likumīgs, tad kur ir nodarījums? Par to tad tiesā runāsim.

Šobrīd šķiet drūmi, ka tiek tērēti milzīgi laika un cilvēku resursi, lai nopratinātu cilvēkus lietā, kur nav radīti zaudējumi, nav izšķērdēts, tieši pretēji - ekonomēti uzņēmuma līdzekļi, iegādājoties lietotu auto, kuru ikdienā uzņēmumā izmantojam. Tā vietā mēs visi varētu pievērsties daudz noderīgākām lietām, attīstot ekonomiku un radot pievienoto vērtību Latvijai, lai mēs visi dzīvotu labāk.

Jūsu darba devējs, akcionāri ir pauduši, ka neatstādinās jūs no amata un neiejauksies. Vai tomēr pieļaujat, ka, ja tiesas spriedums būs nelabvēlīgs, jums nāksies darbu atstāt?

Uzņēmuma īpašnieki - 11 pašvaldības - ir paudušas pārliecību, ka šobrīd viņām nav pamata man neuzticēties. Protams, apstākļi ir jānoskaidro, ir jāiziet cauri šim procesam. Es ceru, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, kurā nevienu nenotiesā par neizdarītām lietām. Attiecībā uz mūsu īpašniekiem, arī viņiem nav pamata domāt par daļu pārdošanu vai citām izmaiņām, jo manas vadības laikā uzņēmuma apgrozījums ir dubultojies, darbības teritorijas būtiski paplašinājušās. Esam veiksmīgi noslēguši iepriekšējo investīciju periodu. Visu šo pozitīvo lietu virkne ir pietiekami liela, lai mūsu akcionāri justos gandarīti par līdzšinējo uzņēmuma attīstību.

Jūs jau pieminējāt 11 pašvaldības. Vai visiem kapitāldaļu īpašniekiem šobrīd ir interese saglabāt šīs daļas? To īpašumtiesību proporcija ļoti atšķiras - Valmieras novadam ir vairāk nekā 50% daļu, bet, piemēram, Balvu novadam - mazāk par vienu procentu.

Jā, šobrīd pilnīgi visi 11 akcionāri vēlas saglabāt uzņēmuma daļas. Mēs visās 11 pašvaldībās nestrādājam kā atkritumu apsaimniekošanas operators, bet viņi augsti vērtē uzņēmuma izaugsmi un attīstību, kā arī nākotnes mērķus. Attieksme ir ļoti pozitīva, un jautājums par izstāšanos vispār netiek apspriests.

Varbūt kāda pašvaldība īsti nejūt labumu, ja tā ir akcionārs ar ļoti niecīgu daļu kapitāldaļu?

ZAAO pamatprincips vienmēr ir bijis veidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu novadā vai pilsētā, kurā darbojamies, nevis tikai pārvietot atkritumus no punkta A uz punktu B. Tas ir komplekss pasākumu kopums, un ikvienā novadā mēs piedāvājam izveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas ietver gan sadzīves, gan šķiroto atkritumu apsaimniekošanu, gan ļoti liela ir izglītības komponente bērniem, jauniešiem, skolām un arī uzņēmumiem. Šo principu esam īstenojuši jau vairāk nekā 25 gadus.

Daudzas privātās atkritumu apsaimniekošanas kompānijas pārmet to, ka pastāv pašvaldību uzņēmumi, jo, pēc viņu domām, tādējādi nenotiek godīga konkurence. Esat gatavi konkurēt atklātos konkursos?

Mēs vienā Latvijā strādājam divās atšķirīgās pasaulēs. Ikviens vēlas strādāt, piemēram, Rīgā, kur ir liels iedzīvotāju blīvums, nevis Latvijas reģionos, kur uz kvadrātkilometru ir tikai 12 cilvēki. Tāda vidēji ir mūsu darbības teritorija. Šāda publiskā un privātā kapitāla līdzāspastāvēšana ir normāla prakse visā Eiropā un pasaulē. Pašvaldības likumīgā ceļā var izvēlēties - vai nu pašas veidot apsaimniekošanas uzņēmumu, vai rīkot iepirkumus. Ja tiek rīkots iepirkums, svarīgi ir precīzi definēt, ko vēlamies iepirkt. Jāņem vērā arī tas, ka, ja uzņēmums ir ar vietējo kapitālu, tad peļņa paliek Latvijā. Savukārt, ja tas ir ārvalstu uzņēmums, visa peļņa diemžēl aizplūst uz ārzemēm. Mūsu gadījumā visa peļņa tiek reinvestēta attīstībā. Piemēram, Vidzemē esam izveidojuši plašu atkritumu šķirošanas infrastruktūru - uz 175 000 iedzīvotāju ir 21 ekolaukums. Rīgā, cik zināms, tagad ir izveidots tikai trešais. Mūsu gadījumā no mūsu īpašnieka, pašvaldībām, ir izvirzītas detalizētas prasības, kas mums ir jāpaveic un jāizdara atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidē ik vienā mūsu darbības novadā.

Tajā pašā laikā mēs saprotam arī privāto kapitālu, jo iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas tirgus ir neliels, tāpēc interese par šo sektoru un teritorijām pieaug. Tā ir normāla tirgus situācija.

Jums akcionāru skaits pēdējos gados palielinājās, nāca klāt Saulkrasti un vēl dažas pašvaldības…

Alūksne, Gulbene, Madona...

Kādu jūs redzat nākotni - vai strādāsiet šajās teritorijās? Varbūt vēl kāda pašvaldība ir izrādījusi interesi?

Mēs vienmēr esam darbojušies pašvaldību teritorijās, kuras ir mūsu īpašnieki, ja viņas to ir vēlējušās. Ja pašvaldība ir vēlējusies rīkot iepirkumu, tad viņi to ir darījuši. Tāds piemērs ir bijusi Balvu pašvaldība. Šobrīd Siguldas pašvaldība ir tajā posmā, kur pakalpojumus nodrošinām gan mēs, gan cesijā nodots uzņēmums, gan iepirkuma uzvarētājs. Viņi izmēģina visus trīs variantus, un tieši viņi vislabāk varēs pateikt, kurš variants iedzīvotājiem ir vispatīkamākais, labākais un sniedz vislabāko rezultātu. Madonā, kura arī ir mūsu īpašniece, mēs šobrīd nestrādājam - viņiem ir savs operators. Katra pašvaldība izvēlas sev piemērotāko variantu.

Piemēram, privātie uzņēmumi ļoti aktīvi ir ienākuši telpu uzkopšanas biznesā. Jūs negatavojaties tādās nišās iesaistīties?

Mēs ļoti cenšamies nedarīt visu paši. Piemēram, transporta jomā veidojam iepirkumus un dodam iespēju to darīt privātam kapitālam. Atkritumu pārstrādē mēs neiesaistāmies. Katru otro gadu organizējam hakatonu, kur meklējam idejas pārstrādei, lai nāk strādāt kāds privāts uzņēmums vai cilvēki ar idejām. Tāpat arī aprites ekonomikas centros "Daibe" un "Kaudzītes" mēs piedāvājam publisku teritoriju, kuru iespējams izīrēt ar apbūves tiesībām, lai izmantotu atkritumus pārstrādei. Mēs patiesi gribētu, lai Latvijā atkritumus pārstrādā vairāk. Tas nozīmētu arī to, ka no mums otrreizējos materiālus nopirktu par augstāku cenu nekā šobrīd.

Kāda ir interese par atkritumu pārstrādi?

"Daibē" ir viena teritorija, kura šobrīd ir izīrēta un ir uzcelta ražošanas ēka. Šogad uzņēmums uzsāks strādāt tekstila šķirošanas jomā.

Cik reāli, jūsuprāt, ir sasniegt ES normu, ka līdz 2035. gadam poligonos noglabāto sadzīves atkritumu apjoms nedrīkstēs pārsniegt 10% no savāktā?

Šķiet, ka mēs šobrīd esam vienīgie Latvijā, kas rīko izsoles otrreiz izmantojamo materiālu pārdošanai. Visu otrreiz izmantojamo materiālu mēs pārdodam ražotāju atbildības sistēmā. Problēma, ko minēju ar pārstrādi, ir tā, ka mēs šeit Latvijā uz vietas salīdzinoši maz pārstrādājam, bet ļoti daudz materiālus izvedam uz citām valstīm pārstrādei - stiklu, kartonu. PET mēs pārstrādājam pārslās, bet arī neražojam gatavu produktu. Mūsu ideja ir, ka šeit, Latvijā, no otrreizējiem materiāliem, atkritumiem varētu radīt jaunus produktus. Piemēram, iepriekšējā hakatonā bija ideja no tekstila izgatavot akustiskos paneļus. Mēs cenšamies ar sadarbības partneriem šādas idejas atbalstīt, lai tās īstenotu tepat Latvijā. Tā varētu radīt augstāku pievienoto vērtību valstī.

2035. gadā sasniegt ES mērķi visai nozarei būs liels izaicinājums - ir palikuši tikai desmit gadi. Mēs poligonos no visas atkritumu plūsmas noglabājam apmēram 45%. Lielākā problēma ir tajā, ka iepakojums joprojām bieži tiek veidots no savienojumiem un plastmasas kombinācijām, kurām vēl nav atrasta pārstrādes metode. Iepakošanas industrija ir divus trīs soļus priekšā pārstrādes nozarei, viņi domā par to, lai būtu ērtāk, pievilcīgāk patērētājam, bet ne vienmēr par to, kā materiālu vēlāk pārstrādāt. Šie dažādie plastmasu savienojumi veido lielus apjomus, kas šobrīd tiek noglabāti Latvijas poligonos. Tā ir problēma, kas var traucēt sasniegt 2035. gada mērķus. Tāpēc arī tiek runāts par atkritumu reģenerāciju. Šobrīd atkritumu glabāšanai tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Mēs pērkam dārgu enerģiju un maksājam divreiz - kā iedzīvotāji dabas resursu nodokli - par to, ka neko nedarām ar atkritumiem, un vēl pērkam dārgu enerģiju. Mēs tajā neiesaistāmies, bet zinām, ka atkritumu reģenerācijai Latvijā ir vairākas iniciatīvas. Visattīstītākais projekts šobrīd ir Ventspilī, bet arī Rīgā notiek plašas publiskas diskusijas, kurām mēs sekojam līdzi un esam lietas kursā.

Kāpēc jūs neiesaistāties?

Tā ir pārstrāde, kurā neiesaistāmies, bet varam iesaistīties ar materiālu piegādi. Atkritumu reģenerācijai ir jābūt uz privātu biznesu balstītam modelim, un tas ir jābūvē ar privāto kapitālu vai privātās publiskās partnerību.

Ja mēs paskatāmies uz 2035. gada mērķiem un reālo situāciju šobrīd - cik daudz vēl tiek noglabāts poligonos? Vai vispār ir iespējams iztikt bez atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas?

Varbūt tas nav populārs viedoklis sabiedrībā, bet, esot nozarē jau piecus gadus, es šobrīd vienkārši neredzu citu risinājumu, lai sasniegtu 2035. gada mērķus. Nav runa par to, ka nepastāvēs atkritumu šķirošana vai iespējas cilvēkiem nodot pārstrādei otrreiz lietojamus materiālus - tās būs. Bet problēma ir apjomos, kurus nevar pārstrādāt. Tie ir milzīgi.

Kā iedzīvotājiem kopumā veicas ar atkritumu šķirošanu? Vai situācija uzlabojas? Daudzi atkritumu apsaimniekotāji sūdzas, ka ar šķirošanu Latvijas iedzīvotājiem ne visai sekmīgi iet.

Tam mēs nevarētu piekrist. Mēs atkritumu šķirošanā aktīvi strādājam jau vairāk nekā 15 gadus un piedāvājam ļoti daudz šķirošanas iespēju iedzīvotājiem, esam tam izveidojuši infrastruktūru. Mūsu darbības tiek balstītas tajā, ka slinkajam atkritumi paliks dārgāki. Ar "slinkajiem" mēs domājam tos iedzīvotājus, kas neko nevēlas šķirot, visu samet vienā konteinerā. Šāda konteinera izvešana katru gadu maksās arvien dārgāk. Mūsu misija ir par tā "slinkā" naudu izveidot infrastruktūru čaklajiem, lai čaklajiem būtu ērtas iespējas šķirot. Visās lielākajās pilsētās esam uzstādījuši daudz pazemes konteineru, šie konteineri ir ļoti estētiski, iederas pilsētvidē, tie ir retāk jāizved, līdz ar to arī transporta emisiju ir mazāk. Esam arī izveidojuši 778 šķirošanas punktus, kur cilvēki var bez maksas atbrīvoties no atkritumiem, kā arī 21 ekolaukumu.

Šogad līdz ar akcionāru prasību un aicinājumu paplašināsim arī dalīto vākšanu pie klientu mājām. Ja iepriekš lielajās pilsētās un to aglomerācijās klientiem uzstādījām iepakojuma un stikla konteineru bez maksas, bet bija jāmaksā par sadzīves un bioloģiskajiem atkritumiem, tad šobrīd šo servisu piedāvāsim arī ciemos un ciemu aglomerācijās. Tas nozīmē, ka arī Vidzemes ciemos vairs nebūs jāmaksā par iepakojuma un stikla šķirošanu. Arī ciemu viensētās. Mēs bez maksas uzliekam konteineru, izvedam to un izmaksas sedzam no materiāla pārdošanas pēc šķirošanas. Tādēļ mēs sākām ar blīvi apdzīvotām vietām, pilsētām, tagad spersim soli līdz ciemiem ar 200-300 iedzīvotājiem. Ja otrreiz izmantojamo materiālu cenas pieaugs, varēsim spert nākamo soli.

Tad šobrīd lauku teritorijās, viensētās mājsaimniecībām nepiedāvājat šķirošanu?

Šobrīd piedāvājam pilsētās, pilsētu aglomerācijās un ciematos.

Ģimene, kas dzīvo meža vidū, var dabūt tikai zaļo konteineru?

Jā, šādās vietās - ārpus ciemiem - piedāvājam zaļo konteineru. Bet jāatzīst, ka iedzīvotāju skaits ārpus ciemiem ir mazs.

Un kā ir ar juridiskajām personām, piemēram, lieliem lauksaimniekiem vai kokzāģētavām, kuri atrodas ārpus aglomerācijām?

Ja runājam par lauksaimniekiem, piemēram, par plēvēm no siena ruļļiem vai kannām, kuras izmanto lopkopībā, tad šos materiālus savācam bez maksas.

Kā pašlaik veicas ar bioloģisko atkritumu savākšanu un pārstrādi?

Likums paredz, ka bioloģiskos atkritumus var apsaimniekot arī kompostējot, ja ir tam piemērota vieta. Daudzdzīvokļu mājās tas bieži nav iespējams - ne tikai praktiski, bet arī estētisku apsvērumu dēļ. Mēs piedāvājam komposta reģistru. Pagājušajā gadā komposta reģistrā bija reģistrētas 762 vietas, un šogad šis skaits turpina augt.

Otrs variants ir noslēgt līgumu par bioloģisko atkritumu konteineriem. Pagājušajā gadā mums ir noslēgti 750 līgumi par brūnajiem konteineriem. Pakalpojumu sākām piedāvāt aprīlī. Mūs patīkami pārsteidza cilvēku atsaucība un kvalitāte, kas arī apliecina, ka gadiem esam strādājuši pie šķirošanas kultūras. Esam pozitīvi pārsteigti par to, kāds saturs nonāk bioloģisko atkritumu konteineros - cilvēki liek iekšā pareizās lietas, turklāt bioplastmasas maisiņos, kas sadalās. No šī materiāla mēs iegūstam biogāzi, tāpēc esam ieinteresēti paplašināt šo sistēmu. Pašvaldības savos noteikumos jau ir iekļāvušas, ka pilsētās un lielākos ciemos jābūt pieejamiem brūnajiem konteineriem, savukārt lauku teritorijās atkritumus var kompostēt uz vietas vai vest uz tuvāko eko laukumu. Mēs šo pakalpojumu pie zema iedzīvotāju blīvuma nevaram piedāvāt visā teritorijā, jo tas ir nesamērīgi dārgi. Mēs aicinām kompostēt tos, kuriem tas ir iespējams, bet noteikti jāpiesakās reģistrā, lai vēlāk varētu atskaitīties par pārstrādāto apjomu.

Vēl viena jaunā šķirošanas kategorija ir tekstils. Kā jums sokas ar to?

Tekstilu sākām šķirot atsevišķi vēl, pirms stājās spēkā prasības to šķirot. Mums ir jau trešais gads. Tekstilu mēs vācam sadarbības partneru violetos un sarkanīgos metāla konteineros, kas ir izvietoti pilsētās, kā arī tekstilu var nodot visos ekolaukumos. Kopumā esam daudz tekstilu savākuši. Sākumā cilvēki nesaprata - meta iekšā arī saplēstas lupatas un nederīgus apģērbus, bet tagad jau saprot labāk, ka tekstila konteineros jāliek tikai tas, ko vēl iespējams izmantot.

Ko tad īsti darīt ar saplēstām lupatām?

Mēs aicinātu tās mest sadzīves atkritumos.

Izstrādājot Vidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu līdz 2027. gadam, tika nolemts, ka tiek saglabāts gan sadzīves atkritumu poligons "Daibe", gan "Kaudzītes", lai gan tā infrastruktūra nav tik labi piemērota atkritumu apstrādei un reģenerācijai. Kāda tomēr būs poligona "Kaudzītes" nākotne, ņemot vērā arvien stingrākās vides prasības?

Visa šķirošana "Kaudzītēs" šobrīd notiek pilnā apjomā. Tur jau vēsturiski ir izbūvēta liela atkritumu krātuve, kas šobrīd tiek izmantota atkritumu noglabāšanai. Tas ir arī ģeogrāfiski izdevīgi - "Kaudzītes" atrodas starp trīs novadiem, līdz ar to tas mums ir loģistikā ērti. Attālums starp "Kaudzītēm" un "Daibes" poligonu ir apmēram 150 kilometri, tāpēc mēs savā reģionā strādājam diezgan elastīgi.

Protams, milzīgas pārstrādes jaudas "Kaudzītēs" neveidosies, bet kā pārkraušanas, šķirošanas un noglabāšanas punkts šī vieta jau tagad ir ar lielu potenciālu. Jaunas vietas izveidošana noteikti būtu dārgāka par esošās "Kaudzīšu" teritorijas apsaimniekošanu. Mēs šobrīd ar pašvaldībām arī apspriežam iespējas paplašināt darbību, piemēram, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu "Kaudzītēs". Vidzemē ir 252 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pašvaldībās, neskaitot ražošanas objektu attīrīšanas iekārtas, un ja prasības dūņu apsaimniekošanai pieaugs, tad kopā ar Gulbeni, Alūksni un Balviem skatāmies uz "Kaudzītēm" kā iespējamu risinājumu.

Tad nedomājat, ka "Kaudzītes" būs jāslēdz pēc 10 vai 20 gadiem?

Nē, šobrīd tāda iemesla nav. Visas šīs iespējas, par kurām runājam, var īstenot, ja ir atbilstošas investīcijas. Protams, ir jāveic tehniski ekonomiskais pamatojums, lai saprastu, vai tieši "Kaudzītēs" ir visizdevīgāk attīstīt šāda veida aktivitātes.

Kāds ir pašreizējais poligonu piepildījums - cik pilna ir "Daibe" un "Kaudzītes"? Vai varētu nākties paplašināt teritorijas?

"Kaudzītēs" mums ir pietiekami liela krātuve, kas nozīmē, ka mēs droši jūtamies uz nākamajiem 20 gadiem. Savukārt "Daibē" mums ir 120 hektāri zemes, un tur tikko ir uzbūvēta jauna atkritumu krātuve, kas ir sadalīta četros sektoros, bet vēl nav sākta ekspluatācija - to plānojam sākt šā gada otrajā pusē. Tas nozīmē, ka pie pašreizējā apjoma mums noteikti pietiks vietas nākamajiem 15-20 gadiem. Virzoties uz 2035. gada mērķiem - sasniegt tikai 10% apglabājamo atkritumu -, ar šīm krātuvēm varētu pietikt arī 20-30 gadiem vai ilgāk.

Vai šobrīd reģionā ir pietiekami daudz dalītās vākšanas punktu?

Mēs ejam uz to, lai šķirošanas iespējas būtu pieejamas pēc iespējas tuvāk klientam mājās. Mērķis ir padarīt to ērtu - cilvēkam nav jādodas uz publisko punktu, mēs atbraucam pie viņa. Mēs strādājam, lai aizsniegtu arī viensētas, lai būtu pieejams iepakojuma, stikla, bioloģisko un sadzīves atkritumu konteineris.

Vai tas nozīmē, ka nākotnē varētu samazināt publisko dalītās vākšanas punktu skaitu?

Nē, tie noteikti paliks. Tie būs vajadzīgi lielākām lietām un sabiedrības pieejai kopumā. Mums jau tagad ir daudz publisko punktu - mēs sākām ar tiem pirms 15 gadiem, un tie palīdzēja sabiedrībai sākt domāt par atkritumu šķirošanu. Tagad cilvēki ir pieraduši, un rodas pieprasījums pēc šķirošanas konteineriem tieši mājās. Agrāk konteiners pie mājas bija kaut kas nepatīkams, ko negribēja redzēt, bet tagad tas ir pilnīgi normāli.

Ko cilvēki visvairāk nodod ekolaukumos un dalītajos punktos?

Iepriekš biežāk bija stikls, tagad vairāk ir riepas, tekstils, elektropreces. Esam uzsākuši jaunu projektu, papildu jau esošajam 21 ekolaukumam, veidosim piecus mobilos laukumus, kas apbraukās mazapdzīvotas vietas. Katrs laukums noteiktā mēnesī būs pieejams konkrētā vietā, kur cilvēki bez maksas varēs nodot liekās lietas. Mēs meklējam veidus, kā pienākt tuvāk klientam.

Kam jūs pārdodat šīs sašķirotās lietas?

Mums ir izsoles. Šobrīd izsoles uzvarētājs ir "AJ Power Recyling". Ir arī materiālu grupas, kuras nopērk "Eko Baltia vide".

Kā jums sokas ar loģistiku, īpaši atkritumu savākšanu laukos? Lauki paliek tukšāki - uz ceļa, kur agrāk bija trīs mājas, tagad palikusi viena. Kā jūs risināt jautājumu par konteineru skaitu un to pieejamību? Vai šis pakalpojums jau tagad nav lielus zaudējumus nesošs?

Jautājums ir ļoti svarīgs, un loģistikā mums ir arvien jāmeklē jauni risinājumi, ko un kā darīt. Iedzīvotāju skaits lauku teritorijās samazinās, un tas tieši ietekmē arī mūsu darbu - vidēji mums jābrauc aptuveni 200 kilometri, lai savāktu pietiekami daudz atkritumu vienas automašīnas kravai. Maršruti kļūst arvien garāki un garāki. Šī ir problēma visā Latvijā, ne tikai mums. Tāpēc mēs meklējam jaunus risinājumus, kā optimizēt transporta izmaksas. Esam pieņēmuši stratēģisku lēmumu būvēt biometāna rūpnīcu. Līgums jau ir noslēgts. Nākotnē mūsu transports darbosies ar pašu saražotu degvielu. Mums būs 10-12 transportlīdzekļi, kas brauks ar degvielu, ko iegūstam no mūsu atkritumiem. Atkritumu kalnā ir ieraktas caurules, kuras savāc biogāzi. Šo gāzi izmantojam koģenerācijā, lai ražotu elektrību un siltumu. Jo vairāk attīstīsim bioloģiski noārdāmo atkritumu virzienu, jo vairāk gāzes saražosim bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcā, līdz ar to varēsim saražot vairāk biometāna, kuru tad izmantot transportā. Tādējādi veidojam ciklu, lai nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu loģistiku nākotnē.

Vai jums jau šobrīd transports darbojas ar biometānu, vai būs jāmaina autoparks?

Šobrīd mums ir divas automašīnas, kas darbojas ar biometānu. Vēl divām esam izsludinājuši iepirkumu. Pārējās ir dīzeļdegvielas mašīnas. Ir uzsākts darbs pie autoparka nomaiņas. Biometāna rūpnīca sāks darboties nākamajā gadā. Lieko saražoto biometānu noteikti varēsim arī pārdot.

Cik lielas investīcijas projektam būs nepieciešamas?

1,5 miljoni eiro. Līgums ir noslēgts, un šobrīd notiek rūpnīcas projektēšanas darbi. Otrajā gada pusē sāksim uzstādīšanu.

Nesen izsludinājāt iepirkumu šķirošanas līnijas ēkas būvprojekta izstrādei. Kur tā atradīsies? Cik daudz iepakojuma plānojat apstrādāt?

Šķirošanas līnija atradīsies "Daibē". Mums jau šobrīd tur atrodas šķiroto atkritumu līnija, bet pieprasījums pieaug. Ar katru gadu šķiroto atkritumu apjoms palielinās, un esošā iekārta savu jaudu ir gandrīz izsmēlusi. Mēs plānojam dubultot jaudu un ēku paplašināt, būvējot jaunu korpusu blakus esošajai ēkai. Pašlaik notiek projektēšana.

Vai ir vēl citi projekti, ko plānojat?

Jā, esam nodefinējuši vairākas prioritātes. Pagājušajā gadā mēs noslēdzām 17 miljonu eiro investīciju periodu un sākām gatavoties jaunam periodam - līdz 2035. gadam esam iezīmējuši plānu ar 10-12 investīciju objektiem. Tie ietver biogāzes un biometāna ražošanas jaudu paplašināšanu un šķirošanas jaudu paplašināšanu. Tāpat esam sagatavojuši dokumentus, lai būvgružus pie mums varētu sagatavot un ar materiālu atbilstību apliecinošiem dokumentiem pēc tam izmantot otrreiz, kas Latvijā nav attīstīts virziens. Gatavojamies arī dūņu pārstrādei, kā arī vides izglītības centra paplašināšanai - mums jau ir telpas laboratorijai un zālei, kur apmācam skolēnus bez maksas. Plānojam paplašināt arī pieaugušo un uzņēmumu apmācību visā Vidzemē.

Tāpat ir Vidzemes aprites lietu centrs un viedais ekolaukums. Viedajam ekolaukumam ir izstrādāts būvprojekts, kuru gribam realizēt, lai 24/7 ir pieejams ekolaukums. Jebkurā laikā cilvēks var atbraukt, ir pašapkalpošanās kioski, un atstāt savus šķirotos atkritumus. Blakus atradīsies arī centrs, kur, sadarbojoties ar sociālajiem uzņēmumiem, atjaunosim preces otrreizējai lietošanai - mēbeles, ratiņus, velosipēdus u.c. Tie ir projekti, kurus nākamajos divos trīs gados vēlamies realizēt.

Kāds ir šā gada un nākamo gadu investīciju apjoms?

Apmēram padsmit miljoni eiro. Šobrīd notiek sarunas ar komercbankām, un esam jau vienojušies par finansējuma pieejamību.

Ņemot vērā visus šos plānus, vai paredzētas arī izmaiņas tarifos?

Nē, šobrīd tarifus mainīt neplānojam. Mēs mainījām tarifus "Kaudzītēm", jo vēsturiski ir bijušas lietas, kas tur jāsakārto, piemēram, jāierīko gāzes savākšana utt. "Daibē" Latvijā mums šobrīd ir ceturtais augstākais tarifs, bet aprēķini rāda, ka iepriekšējās investīcijas bijušas pamatotas. Lielāko ietekmi uz tarifiem atstāj dabas resursu nodoklis - tas pieaug, un to mēs kā uzņēmums iekasējam un pārskaitām valstij. Šobrīd nodokļu īpatsvars mūsu nozarē ir vairāk nekā 40% - tajā skaitā ir dabas resursu nodoklis, PVN, sociālās iemaksas u.c.

Kādi bija jūsu finanšu rezultāti pagājušajā gadā?

Peļņa bija 272 000 eiro - tas ir labākais rezultāts pēdējo piecu gadu laikā. Mēs šo peļņu plānojam izmantot nākamā investīciju cikla sagatavošanai. Tas palīdzēs izpildīt arī finanšu rādītājus, kas nepieciešami darbam ar komercbankām - pašu kapitāla, likviditātes, EBITA u.c. rādītāji.

Kāds bija jūsu apgrozījums?

Apgrozījums bija aptuveni 15,5 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2023.gadu apgrozījuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 26%.

Kādi ir šā gada plāni?

Plānojam nelielu pieaugumu. Šis gads vairāk būs sagatavošanās gads nākamajiem investīciju projektiem, tostarp ES struktūrfondu apguvei. Ļoti liela izdevumu pozīcija ir transporta izmaksas, savukārt noteicošais faktors ir tas, kā mums izdodas realizēt otrreiz izmantojamo materiālu.