Šodien liela jubileja - Latvijas slimnīcām 800 gadu
Rīgas pirmais hospitālis dibināts 1220. gadā un ar lielāko varbūtību Svētā Jura dienā – aprīļa beigās. Tātad šodien Latvijas slimnīcām 800 gadu un tie ir svētki ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, laborantiem, radiogrāferiem un daudziem citiem Latvijas slimnīcu darbiniekiem, informē Pēteris Apinis, žurnāla „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors.
Latvijas Nacionālajā arhīvā atrodams dokuments, kas datēts ar 1220. gadu, un tas ir vecākais mums zināmais Latvijā tapušais dokuments. Tas ir Bīskapa Alberta rīkojums par hospitāļa dibināšanu Rīgā, rakstīts uz pergamenta latīņu valodā, bet tā piekārtais zīmogs nav saglabājies, bet tieši uz zīmoga tālajā 13. gadsimtā uzspieda dokumenta klajā nākšanas datumu.
Dokumentu latviešu valodā iztulkojušas vēsturnieces Silvija Ķuze un Ausma Zviedre:
Svētās un nedalāmās Trīsvienības vārdā. Alberts, no Dieva Žēlastības Rīgas bīskaps. Visi, kas šo rakstu redzēs, lai to atceras uz mūžiem. Lai tas, kas piešķirts svētiem dibinājumiem, proti, klosteriem, hospitāļiem vai nabagu uzturēšanai, laika gaitā nepazustu vai nenonāktu aizmirstībā, nepieciešams radīt tiem pastāvīgu drošību un dot ziņu par tiem nākamajām paaudzēm. Tādēļ mēs paziņojam, ka esam jaunajā Rīgas pilsētā uzcēluši hospitāli nabago un slimo vajadzībām, un pasludinām, ka nevienam citam kā tikai mums pienākas virsuzraudzība pār to, tā, ka mēs iecelsim tur prasmīgus uzraugus un nederīgos atlaidīsim. Tā iemītniekiem arī jādod iespēja – tāpat kā tas parasts citos hospitāļos – noturēt savā namā dievkalpojumus, kuros viņi var pieminēt arī savus brāļus un labdarus, tomēr izņemot apbedīšanu un garīgo aprūpi. Tādēļ ikviens, kas atdāvina savu mantu nabago uzturēšanai, savu algu saņems no Kristus, kurš mūsu dēļ kļuva nabags. Mēs savukārt apstiprinām šo rakstu ar sava vārda zīmi un savu piekarināto zīmogu. Izdots 1220., mūsu bīskapa amata pildīšanas 22. gadā. Āmen.
13. gadsimtā laikā palīdzības sniegšana trūkumcietējiem, slimniekiem, vientuļiem veciem cilvēkiem un citiem nelaimē nokļuvušiem ļaudīm bija ģilžu, amatu brālības, kā arī katoļu baznīcas un Ordeņa funkcija. Hospitāļa dibināšana Rīgā bija labdarības akts, un pats Bīskaps Alberts (1165–1229) var tikt uzskatīts par pirmo lielo sponsoru un labdari (un droši vien arī oligarhu) mūsu zemē. Tiesa, Arnis Vīksna par hospitāļiem 13. gadsimtā raksta „hospitāļi drīzāk bija patversmes vai naktsmītnes, viesnīcas svētceļniekiem (latīņu hospes — ciemiņš, viesis; hospitalis — viesmīlība). Hospitāļi par dziedniecības iestādēm, protams, bija uzskatāmi visai nosacīti. Tajos uzturējās kropļi, bāreņi, atraitnes, bezpajumtnieki un citi dzīves pabērni, kā arī slimnieki”
Bīskaps Alberts dokumentā nenorādīja, kā sauc hospitāli, ko viņš dibina, un mums atliek pieņemt, ka tas bija Svētā Jura hospitālis, sākotnēji iekšpus Rīgas mūriem, vēlāk pie Kubes kalna, apmēram tajā vietā, kur šobrīd Mākslas akadēmija. Un, protams, atbilstoši senām tradīcijām, Svētā Jura hospitāli viņš dibināja Svētā Jura dienā aprīlī. Nedaudz jau Jura dienas datums ir mainījies, bet principā mēs 23. aprīlī varam svinēt pirmās Rīgas slimnīcas atvēršanu. Šogad – 800 gadu šim viedajam lēmumam.
Bīskapa Alberta iedibinātai tradīcijai– visiem bagātiem rīdziniekiem maksāt un dāsni ziedot slimnīcai, bija ilgs un bagāts mūžs – līdz 17. gadsimta beigām Jura hospitālis bija kļuvis par bagātāko Rīgas organizāciju ar daudziem namīpašumiem, veikaliem un Pierīgas zemēm, un šo mantību bezbērnu rīdzinieki bija hospitālim atstājuši testamentos. Pārliecināšanai par ziedošanu ne Bīskapam Albertam, ne Rīgas rātskungiem nekalpoja VIDs, bet pilsētas bende, un šķiet, ka šādu taisnīgu nodokļa iekasēšanas institūciju nabago un bāro ārstēšanai rīdzinieki saprata gauži labi.
