Armijas zābakus noformē kā mēbeles un citas ģimenes biznesa īpatnības: regulārās publisko iepirkumu uzvarētājas “Brief” darbības nianses

“Brief” mediju interesi piesaistīja, kad kovida laikā ieguva visai apjomīgus pasūtījumus individuālo aizsardzības līdzekļu piegādei (dažas no piegādēm kavējās). Firma arī apņēmās valstij piegādāt dzeloņstiepļu žogu robežas aizsardzībai, bet, nespējot to paredzētajā laikā piegādāt, līgumu ar viņiem lauza. “Brief” ieguvis vairākus desmitus valsts pasūtījumu.

Savukārt vēl pirms tam, 2019. gadā pret Borku-Putniņu uzsāka izmeklēšanu kriminālprocesā par to, ka viņš bija iztirgojis caur savām firmām darba devējam SIA “Uni Projects” piederošus konteinerus un sildītājus. Par uzticētās mantas izšķērdēšanu un naudas atmazgāšanu šajā lietā viņam piespriests reāls cietumsods uz trim gadiem un diviem mēnešiem. 

Abi spriedumi stājušies spēkā. Šie un vēl viens spriedums administratīvajā strīdā par PVN atmaksu, kas vēl nav stājies spēkā, atklāj visai neglītas aizkulises dalībai iepirkumos. 

Nelielās un maz zināmās firmas “Brief” augšupeja sākās līdz ar kovida izplatību. 2020. gadā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ar to noslēdza miljoniem vērtus līgumus par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi. Firmas apgrozījums no aptuveni simt tūkstošiem eiro 2019. gadā izauga līdz 6 -7 miljoniem eiro 2020., 21. un 22. gadā.

Kad LTV raidījums “de facto” 2021. gada decembrī intervēja Kārli Borku-Putniņu, tad viņš par tā laika darījumiem izteicās šādi: “Mums uz maiju bija kaut kādi septiņi piegādātāji, dažādi starpnieki, kas atkal ir starpnieki, ne tieši ražotāju starpnieks, kā starpnieki starpniekam. Es pat teiktu, kuri mēģināja piedāvāt mums - lūdzu, reku, mūsu produkts, mums tikai bija jāizvēlas.”

2023. gadā VID “Brief” izslēdza no PVN maksātāju reģistra, apturēja saimniecisko darbību un firma pērn sāka likvidācijas procesu (ko īpašniece sauc par formālu). Iemesls - VID par 2020. gada darījumiem veica nodokļu auditu. VID atteikumu atmaksāt PVN - vairāk nekā 85 tūkstošus eiro, “Brief” pārsūdzēja tiesā, kur vēl nav gala lēmuma. 

Bet  šovasar spēkā stājies spriedums krimināllietā par PVN pārmaksas (6838 eiro) izkrāpšanas mēģinājumu vēl pirms šiem notikumiem, 2019. gada sākumā. Lietā notiesāta gan “Brief” īpašniece un bijusī valdes locekle Ildze Voita, gan viņas dzīvesbiedrs Kārlis Borks-Putniņš, kurš bijis arī firmas darbinieks. Viņam arī apsūdzība par dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā. 

Voita spriedumu sauc par tendenciozu un pārmet, ka tiesa viņas argumentos neesot ieklausījusies: “Šis komentārs ir ļoti vienkāršs - tas spriedums neatbilst ne lietas būtībai, un es esmu notiesāta bez pierādījumiem. Tādēļ es pat nezinu, ko lai es komentēju.”

Abiem notiesātajiem piespriesti naudas sodi – nepilni desmit tūkstoši katram. Borka-Putniņa viedokli “de facto” neizdevās iegūt, jo telefons bija izslēgts. Iespējams, tādēļ, ka gandrīz vienlaikus ar šo spriedumu spēkā stājās arī vēl cits - lietā, kurā Borks-Putniņš notiesāts ar reālu cietumsodu uz 3 gadiem diviem mēnešiem -  par viņam uzticētās mantas gandrīz simt tūkstošu eiro vērtībā izšķērdēšanu un iegūtās naudas atmazgāšanu. 

Par šo izmeklēšanu “de facto” stāstīja jau iepriekš – notikušais saistīts ar SIA “Uni Projects” piederošo konteineru pārdošanu. Borks-Putniņš šai firmā bija komercdirektors. Lietas izmeklēšanas laikā, 2021. gada decembrī Borks-Putniņš teica: “Krimināllietas ierosina un krimināllietas arīdzan izbeidz. Es saku - būtu korekti, ka mēs šīs lietas brīvi un vienā dienā tā kā tajā trauciņā neliktu.”

Taču uzņēmēja tēlu gan šādas lietas veido. PVN izkrāpšanas mēģinājums, kurā viņš notiesāts kopā ar dzīvesbiedri, saistīts ar Čehijā ražotu zābaku piegādes darījumu armijai. NBS iepirkumā bija aicinājusi piedalīties SIA  “UNI Projects”, kurā Borks-Putniņš strādāja. Viņš savās liecībās stāsta, ka darba devēja firmai bijuši tieši kontakti ar apavu piegādātājiem no Čehijas, bet nopelnīt vēlējies arī viņš, tādēļ iets aplinkus ceļš. Zābaku darījums formēts caur Voitas un Borka-Putniņa firmām, turklāt pa vidu viltojot svešu parakstu. Saistībā ar šo savstarpējo darījumu mēģināts atprasīt valstij PVN, ko VID atteica, uzskatot to par fiktīvu. Bet dokumentos darbadevējam armijas zābaki tikuši uzrādīti kā mēbeļu piegāde. Tādēļ “Uni projects” valdes loceklis pieprasījis dokumentus no NBS, lai saprastu, kas īsti piegādāts un izmeklēšanā sniedza savu versiju par notikušo. Citāts no sprieduma: A [Borks-Putniņš] bija kaut kur iegādājies nezināmas izcelsmes zābakus, kurus caur E [UNI Projects] realizēja NBS. Vēlāk, kad saņēma no NBS zābaku fotogrāfijas, redzēja, ka zābaku ražotājs ir liecinieka sens darījumu partneris (piegādātājs) – Čehijas uzņēmums. Tās pārstāvis noliedza lieciniekam, ka būtu pārdevis zābakus A [Borkam-Putniņam].

Te jāpiebilst, ka UNI Projects valdes loceklis Vidmantas Šelmis 2016. gadā iekūlās skandālā Lietuvā. Uzņēmums “NOTA Bene”, kurā viņš bija viens no līdzīpašniekiem, kaimiņvalsts armijai piegādāja virtuves priekšmetus – astoņreiz dārgāk par tirgus cenu. Latvijā viņa SIA “Uni Projects” ieguvis vismaz 12 publiskā iepirkuma līgumus laikā no 2017. līdz 2024. gadam.

Iepirkuma līgums par zābakiem jau bija noslēgts, kad apsūdzētais pārņēma paziņām piederošu, bet vairs neizmantotu firmu, ko iepriekšējie īpašnieki vēlējās likvidēt. Kā SIA īpašnieku reģistrēja citu Borka-Putniņa firmu. Viena no tām likvidēta 2022. gadā, otra – 2024. gadā. Arī šīs abas bija vinnējušas iepirkumus, sākot izdales materiāliem tūrisma izstādēm līdz pat zeķubiksēm armijas vajadzībām, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze. 

No paziņām iegūtā firma tikusi izmantota PVN krāpšanas mēģinājumā. Firmas bijušais īpašnieks par darījumu liecināja: “ A [Kārlim Borkam-Putniņam] bija doma, ka viņš varētu startēt valsts un pašvaldības izsludinātajos iepirkuma konkursos ar vienu un to pašu preci, bet norādīt dažādas cenas, lai rezultātā viena no viņa firmām varētu konkursā uzvarēt. Otra firma bija nepieciešama tikai dalībai un it kā konkurencei.”

Publiski pieejami dokumenti liecina, ka Ildze Voita vai Borks-Putniņš kā īpašnieki, darbinieki vai citā veidā pēdējos sešos gados bijuši saistīti ar vismaz piecām firmām, kas uzvarējušas dažādos, pamatā ar drošības un aizsardzības jomu saistītos iepirkumos. Pēdējais no tiem – šovasar līgums par ieroču eļļas piegādi ar Igaunijā reģistrēto “Arker”. Tajā kopš 2023. gada oktobra Borks-Putniņš ir valdes loceklis. 

Septiņus armijas, policijas vai neatliekamās palīdzības dienesta iepirkumus pēdējos divos gados ieguvusi Latvijas firma ar tādu pašu nosaukumu, kas pieder Ildzes Voitas tēvam. SIA “Arker” panākumu aizsākums iepirkumu jomā sakrīt ar laiku, kad pret abiem “Brief” pārstāvjiem notika aktīvas izmeklēšanas un VID bija pieņēmis arī lēmumus nodokļu auditā.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš “de facto” norādīja, ka pēdējos gados “Brief” nav saņēmis pasūtījumus. Turklāt armijas iepirkumos, kas saistīti tieši ar militāra rakstura precēm, atzinumus par pretendentiem dod arī drošības struktūras, taču pārējie tiek vērtēti līdzīgi kā visās nozarēs. Ja vien notiesātas personas nav uzņēmuma valdē vai padomē, atsijāt ir grūti.

Pēc “de facto” intereses Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs (VALIC), pārbaudot aktuālo informāciju par Igaunijā reģistrēto “Arker”, konstatēja, ka attiecībā uz to no 3. jūlija (sprieduma spēkā stāšanās dienas) ir piemērojami izslēgšanas noteikumi. Tādēļ centram lūgts risināt, lai komersantu izslēgtu no vispārīgās vienošanās un pārtrauktu tālāku sadarbību.

“Mums ir interese par stabiliem, paredzamiem piegādātājiem. Vēl labāk, ja viņi ražo Latvijā - ka var ne tikai būt pārliecināts par to projektu, bet īstenībā redzēt, kā tas top, un arī būt pārliecinātiem, ka tas tiks piegādāts arī dažādos apstākļos. Skaidrs, ka tā mūsu politika nav ne atbalstīt, ne veicināt starpniecības un, teiksim, plaša profila [piegādātājus], jo mūsu intereses ir tiešām pastāvīgi partneri, kuri spēj piegādāt pārliecinošus produktus. Tas, man liekas, ir jaudīgs uzdevums,” saka Puriņš.

Aizvadītajā nedēļā sabiedrību iepazīstināja ar iecerētām pārmaiņām publisko iepirkumu jomā, lai padarītu šos procesus mazāk birokrātiskus. Vienlaikus plānots celt arī sliekšņus, kas pasūtītājam prasa rīkot konkursu – no 143 tūkstošiem precēm un pakalpojumiem, un sākot ar 5 miljoniem būvdarbu gadījumā. Taču šobrīd nav īsti skaidrs, vai tas ļaus efektīvāk atsijāt konkursantus, kurus tirgū pavada slikta slava.

“Tādēļ mums ir jāveicina tāda būtiska kultūras maiņa. Tas ir gan kultūras maiņa, gan pasūtītāja pusē, kad šī brīvība nenozīmē visatļautību un, no otras puses, piegādātāja pusē, kad arī piegādātāji nevar lietot vārdu blefot, melot, sniegt nepatiesu informāciju. Un, protams, tā reputācija būs vienmēr fonā. Izvērtējam vai mazāk izvērtējam, bet, ja būs fonā, kas liecinās par sadarbības iespējām ar konkrēto piegādātāju,” uzsver Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.