Latvijas mediķi kritizē kolektīvās imunitātes ideju: nesekosim Nīderlandes piemēram
Ne mazums skarbu vārdu Covid-19 sakarā ir izpelnījušies dažu Rietumvalstu vadītāji, kuri aicinājuši nevis ar skarbām pašizolācijas metodēm cīnīties pret koronavīrusu, bet gan ļaut ar to pārslimot lielākajai daļai iedzīvotāju, lai pēc tam pret to iestātos kolektīvā imunitāte. Latvijas mediķi gan šādu pieeju neatbalsta un to uzskata par bīstamu.
Pašlaik pasaulē notiek sociālā distancēšanās - tiek slēgtas valstu robežas, ierobežota cilvēku pulcēšanās un noteikta pieļaujamais attālums vienam no otra - divi metri. Tomēr vairāku Eiropas valstu vadītāji uzskata, ka tik krasi ierobežojumi nav vajadzīgi – cilvēkiem vienkārši jāļauj pārslimot Covid-19, kaut arī tas prasīs daudzu cilvēku upurus. Rezultātā iestāšoties kolektīvā imunitāte un Covid-19 vairs nebūs nāvējošs bieds. Tomēr ne Pasaules Veselības organizācija, ne arī Latvijas speciālisti šādu pieeju neatbalsta.
Nīderlandes premjers Marks Rite teicis: “Līdz vakcīnas vai zāļu saņemšanai mēs varam palēnināt vīrusa izplatību, vienlaikus kontrolētā veidā veidojot grupas (kolektīvo) imunitāti”. Atslēgas vārds šajā gadījumā ir kolektīvā jeb saukta vēl par ganāmpulka imunitāti. Proti, ja ar vīrusu pārslimotu vismaz puse no nācijas, tad vīrusam vienkārši nebūtu iespēja izplesties, jo katrs otrais būtu imūns. Tiesa gan, tas nozīmētu arī daudz vairāk mirušo. Rite piebildis, ka atšķirībā no Itālijas un Spānijas, kas ieviesušas drakoniskus soļus, lai ierobežotu vīrusu, Nīderlande netiks “pilnībā slēgta”.
“Šajā scenārijā mums būtu mūsu valsts jāslēdz uz gadu vai pat ilgāk ar visām sekām, kas no tā izriet,” viņš sacīja, piebilstot, ka vīruss “var uzrasties no jauna, ja pasākumi tiek atcelti”.
Līdzīgi arī runājis Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons un vairāki Zviedrijas speciālisti. Tāpat par to sprieduši arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Drīz vien šīs valstis no šādas kolektīvās imunitātes idejas atteicās. Zviedrijas vadošais epidemiologs Andress Tegnells noliedzis, ka valsts mērķis tagad būtu pēc iespējas ātrāk izveidot populācijas imunitāti - taktika, ko sākotnēji šķietami gribēja piekopt Lielbritānija, ASV un Nīderlande, bet vēlāk tomēr no tā atteicās pēc brīdinājumiem, ka tas novestu pie veselības aprūpes sistēmas pārslodzes un lielākas mirstības.
Latvijā šāda ideja par ganāmpulka imunitāte jau iedīglī ir atmesta, noskaidroja Jauns.lv, aptaujājot mūsu valsts infektologus un Veselības ministrijas pārstāvjus.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis jau vairākkārt norādījis, ka neatbalsta šo ideju un domā, ka tās atbalstītāji ļoti riskē.
Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle Jauns.lv teica, ka pilnībā atbalsta tos mērus pret Covid-19, kas ieviesti Latvijā: “Pilnībā atbalstu Latvijas izvēlēto Covid-19 apkarošanas stratēģiju ar striktu pašizolāciju un karantīnu, kā arī, atbilstoši gadījuma definīcijai, visā Latvijā pieejamu laboratorisko izmeklējumu veikšanu uz Covid-19 un slimnieku agrīnu ārstēšanu stacionārā”.
Savukārt Veselības ministrijas preses sekretāre Anna Strapcāne Jauns.lv norādīja: “Veselības ministrija jau iepriekš ir norādījusi, ka šāda prakse absolūti nav atbalstāma.
Latvijas stratēģija ir balstīta uz Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem par iespējami ātru slimības konstatēšanu, lai nepieļautu slimības nekontrolētu izplatīšanos sabiedrībā. Tāpat ļoti būtiska ir saslimušās personas izolācija un kontaktpersonu noteikšana. Īpaša loma ir pievērsta sabiedrības informēšanai gan par profilakses pasākumiem, gan par rīcību atgriežoties ārvalstīm. Vienlaikus jāuzsver, ka izšķiroši svarīga ir arī sabiedrības iesaistīšanās profilakses pasākumu īstenošanā un katra indivīda atbildība slimības izplatīšanās risku mazināšanai.
Papildus arī vēlamies norādīt, ka Covid-19 slimība ir jauna slimība un tā joprojām vēl nav pilnībā izzināta. Tādēļ arī imunitātes, tai skaitā kolektīvās imunitātes veidošanās Covid-19 gadījumā nav pierādīta. Ņemot vērā minēto šāda pieeja nav pētījumos pamatota, savukārt Ķīna, Dienvidkoreja un citas valstis, kas ieviesa stingrus izolācijas pasākumus un nodrošināja plašu sabiedrības testēšanu, ir pierādījušas aktīvas rīcības efektivitāti. Tāpat ir jāapzinās, ka pieļaujot Covid-19 infekcijas plašu izplatību sabiedrībā, tiek būtiski apdraudētas riskam visvairāk pakļautās iedzīvotāju grupas un radīts risks veselības nozarei”.
Veselības ministre Ilze Viņķele Jauns.lv sacīja: “Pilnībā uzticos un pievienojos mūsu epidemiologu un speciālistu viedoklim, ka Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai nepieciešams ievērot personu fiziskās distancēšanās pasākumus. Visās publiskās vietās – iekštelpās, ārtelpās un koplietošanas telpās ir jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi, tostarp arī roku mazgāšana”.
