Solis tuvāk autisma izārstēšanai? Attīstības traucējumus saista ar problēmām zarnu traktā
Kāds jauns pētījums liecina, ka autismam varētu būtu lielāka saistība nevis ar smadzenēm, bet ar zarnu traktu.
Zarnu traktam ir sava nervu sistēma, kas varētu ietekmēt (vai pat izraisīt) autismu, stāsta pētnieki, kas atklājuši bērniem ar autismu vienādas gēnu mutācijas smadzenēs un zarnu traktā.
Lai izprastu problēmu, iepriekš veiktos pētījumos zinātnieki gandrīz pilnībā pievērsušies vienīgi pacientu smadzenēm, taču pētnieki no RMIT Universitātes Melburnā, Austrālijā, stāsta, ka tikpat svarīgs – un, iespējams, pat vēl svarīgāks – ir arī zarnu trakts.
Pētnieki sāka pievērst uzmanību zarnu traktam, kad atskārta, ka aptuveni 90 % bērnu ar autismu ir arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, turklāt tik smagi, ka var “būtiski ietekmēt bērnu ikdienu”, atzina vadošā pētniece Elisa Hila-Žardēna (Elisa Hill-Yardin).
Zinātnieki konstatēja autisko bērnu zarnu traktā gēnu mutāciju, kas ietekmē neironu komunikāciju smadzenēs un it īpaši kavē neironu spēju “savienoties” un saglabāt ciešu kontaktu. Šī mutācija izraisa arī zarnu trakta darbības traucējumus, ietekmējot zarnu baktēriju populāciju, neironu skaitu tievajā zarnā, barības pārvietošanās ātrumu zarnu traktā un atbildes reakciju uz svarīgo GABA neiromediatoru, kas arī ir viens no autisma faktoriem.
Šis atklājums norāda uz jauniem virzieniem autisma terapijā un liek domāt, ka, pievēršoties neiromediatoru darbībai zarnu traktā, būtu iespējams atrast risinājumu, kā izārstēties no autisma.
