"Kad maskas parādīsies, varbūt epidēmija būs beigusies" - Latvijas ģimenes ārsti daudzviet jūtas neaizsargāti

“Šis ir ārkārtīgi aktīvs laiks ģimenes ārstiem un visai komandai - ārsta palīgiem, māsām, reģistratoriem. Iznāk pamatīga noskriešanās. Daudz laika paņem telefona konsultācijas. Jūtamies ļoti noguruši, jo tas ir smags darbs,” atklāj Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska.

Cik pasargāti no jaunās infekcijas ir ģimenes ārsti?

- Joprojām Latvijas ģimenes ārstiem nav pieejami pietiekami personīgās aizsardzības līdzekļi. Iepriekš sagādāti, kādam 10, kādam 20, kādam četras maskas. Citiem nav vienreizējo halātu. Tas ir specifiskais aprīkojums, kas nepieciešams. Nav respiratoru, tos arī šobrīd nevar iegādāties. Un dezinfekcijas līdzekļi nav iegādājami, ir pieteikti, bet arī noliktavās to nav.

Mēs, ģimenes ārstu dienests, cīnāmies pirmajās frontes līnijās kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā varam. Arī Pasaules ģimenes ārstu organizācija WONCA ir paudusi, ka ģimenes ārsti ir pirmajās frontes līnijās - pirmie iekšā un pēdējie ārā.

Lai padarītu drošu ārsta un pacienta klātienes komunikāciju, ideālā gadījumā abiem vajadzētu būt ar maskām uz sejas, jo šobrīd ne par vienu nevar droši zināt, ka viņš nav infekcijas pārnēsātājs. Vai masku pietiek?

- Protams, būtu jābūt svaigai maskai uz sejas, bet visi masku krājumi ir izpirkti, valsts iepirkumu sola uz aprīļa vidu. Kad maskas parādīsies, varbūt epidēmija būs beigusies. Diemžēl pietiekami aizsargāti nav arī aptieku darbinieki. Bet tā ir viena ļoti liela lieta.

Mūsu ģimenes ārsta praksē Balvos šobrīd ir 10 vienreizējās lietošanas halāti uz 10 darbiniekiem, 4 respiratori un parastās maskas. Sociālajā tīklā Facebook redzēta pamācība, kā no papīra virtuves dvieļa izveidot aizsargmasku. Es ceru, ka tik tālu mums nebūs jānonāk.

Šie aizsarglīdzekļi pietiek taču ļoti neilgam laikam…

- Halāts un maska ir reģistratoram. Mūsu ārstu praksē notiek pacientu šķirošana. Katram pacientam nav vīruss. Pagaidām nāk pacienti ar dažādām citām slimībām - paaugstinātu asinsspiedienu, muguras sāpēm un tamlīdzīgi. Tiek šķirotas arī mājas vizītes. Ja pacientam ir temperatūra un kādi tuvinieki bijuši Covid-19 riska zemēs, tad jāzvana uz 113, atbrauks neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde aizsargtērpos, paņems analīzes.

Ja simptomi ir viegli, tad cilvēku atstāj mājas karantīnā un viņš, telefoniski kontaktējoties ar ģimenes ārstu, atlabst. Ja stāvoklis pasliktinās un nepieciešams ārstēties slimnīcā, tad atbilstoši pacientu hospitalizē.

Cilvēki, kas vēlas pārbaudīties, var nodot arī maksas analīzes.

Ko gribat teikt tiem, kas atgriezušies no riska zemēm?

- Es negribu sēt paniku, bet katram pacientam vajadzētu būt atbildīgam ne tikai par sevi, savu ģimeni, bet arī ārstiem. Vajadzētu vai nu telefoniski vai rakstiski informēt savu ģimenes ārstu, ja ir atgriezušies no riska zemes. Tad ģimenes ārsts un viņa prakses komanda dotu padomus ko un kā vislabāk darīt.

Ģimenes ārsti uz šīm divām nedēļām rakstīs darba nespējas lapas?

- Šajā ziņā pa visu valsti liela nesaprašana. Darba devēji sūta cilvēkus pie ģimenes ārstiem, ja viņi bijuši Covid-19 skartajās valstīs. Tomēr, ja viņiem nav bijis pierādīta kontakta ar Covid-19 pacientu, vai atbilstošu slimības simptomu, ģimenes ārsts nemaz nedrīkstēja izsniegt slimības lapu. Formāli karantīnai nav indikāciju, taču 14 dienu pašizolācija ir obligāta. Bet ģimenes ārsti uz pašizolācijas laiku nav tiesīgi rakstīt slimības lapas.

Lielākā lieta, tikai pirmdien Labklājības un Veselības ministrija kopā ar darba devēju konfederāciju sāka diskutēt par jēdzīgu un saprotamu slimības lapu izsniegšanu.

Un kā tad var zināt – ir vai nav bijis kontakts?

- Ja tāds gadījums tiek konstatēts, tad epidemiologi meklē šos cilvēkus. Ir dažādi gadījumi - piemēram, vai nu tālbraucēji šoferi, vai ceļojušie ar savām mašīnām, un nav bijuši kontaktos ar iespējamajiem infekcijas izplatītājiem, bet atbrauc atpakaļ un ir nobijušies. Mums nav īsti tiesību šādos gadījumos dot slimības lapu. Cilvēkam, ja šķiet, ka viņš varētu būt inficēts, būtu divas nedēļas jāpadzīvo mājas pašizolācijā un jāmēra temperatūra. Savukārt, ja ir pierādīts, ka cilvēks bijis kontaktā ar Covid-19 slimnieku, tad viņam jāievēro mājas karantīna, kam jau ir cits statuss.

Labi, ja ir tāds darbs, ko var veikt attālināti un ievērot pašizolāciju. Skaidrojam, runājam ar pacientiem. Cilvēkiem noteikti vajag sazināties ar savu ģimenes ārstu vai komandu. Valdībai un iesaistītām ministrijām vajag reālu plānu sākot ar ģimenes ārstiem un iespējām pasargāt mediķus.

Kā lai ģimenes ārsti sevi pasargā apstākļos, kad pat vienkāršas sejas maskas nav pieejamas?

- Mēs lūdzam pacientus par vīrusu saslimšanām zvanīt ārstam un nenākt uz prakses telpām. To atgādina arī uzraksts uz ārsta prakses ārdurvīm.

Ja mēs, mediķi, paši nepietiekami aizsargāti sastopamies ar infekciozu pacientu, tad mums pašiem jāizolējas mājas karantīnā. Tāpēc liels lūgums pacientiem zvanīt pa telefonu, tad nolemsim, ko varam darīt. Ir pacienti, kas 14 dienas pašizolējas, sūta e-vidē atskaites par savu ķermeņa temperatūru un pašsajūtu.

Gripa un citas saslimšanas taču nav Covid-19 dēļ atceltas?

- Tieši tā. Nupat biju mājas izsaukumā uz pansionātu - tie cilvēki nekur uz Covid-19 riska zemēm nav bijuši, saslimuši parastā kārtā.

Kā ārkārtas stāvokļa izsludināšana sakarā ar Covid-19 pandēmiju ietekmē trauksmainākos pacientus, vai tos, kam ir nosliece uz vajāšanas murgiem un kuri tic sazvērestības teorijām?

- Arī mūsu praksē nāk pacienti un stāsta par bioloģiskiem ieročiem. Viens grāvis ir pārlieka trauksme un nemiers, bet otrs – atteikšanās ticēt, ka inficēšanās draudi ir reāli un pat zināms pofigisms. Nedrīkst ignorēt epidemiologu ieteikumus. Cilvēks, kas šādi rīkojas, pēc tam, nedod Dievs, aplipina savus ģimenes locekļus, nemaz nerunājot par mediķiem, sabiedrību. Nevajag ne ļauties panikai, ne ignorēt reālos apstākļus.

Svarīgi visiem būt uzmanīgiem, lietot dezinfekcijas līdzekļus, regulāri mazgāt rokas, pēc iespējas neiet lielos cilvēku pūļos. Cik vien iespējams būtu jāatliek braukšana ciemos vai kādās darīšanās, sevišķi sabiedriskajā transportā.

Īstenībā es savus pacientus nomierinu. Covid-19 ir jauna slimība, bet mēs varam no tās sargāties. Mums ir jāpakļaujas epidemiologu noteiktajam virzienam. Cilvēkiem pietiek ar labu sarunu, bet tā prasa papildu laiku un psiholoģijas zināšanas.

Visiem mums šis laiks ir jāpārdzīvo, varam daudz mācīties arī no savām kļūdām. Sākot no valstiskās pieejas, līdz ārstiem un pacientiem.