Liepājas ārstei jau izveidojies savs spriedums par šobrīd tik dramatisko laiku
Liepājas ģimenes ārstei, SIA L. Atiķes doktorāts vadītājai Lailai Atiķei jau izveidojies savs spriedums par šobrīd mums visiem tik dramatisko laiku. Pēc viņas novērojumiem, cilvēki pašlaik dalās divās grupās – vieni saprot, kas ir karantīna, izņem darba nespējas lapu un dodas mājās, bet citi to uzskata pat par spēli, viņuprāt, nevajadzīgu un pārspīlētu.
“Šobrīd pacientiem palīdz e-veselības sistēma, un daudzi ar hroniskām slimībām saprotoši palūdz, lai viņiem paraksta nepieciešamo medikamentu attālināti. Daži vaicā arī, vai mēs vispār strādājam. Pašlaik nav ieteicams bez nopietna iemesla nākt pat pie ģimenes ārsta – ja vien situācija nav kritiska. Liela daļa mūsu pacientu to saprot,” Kas Jauns Avīzei stāsta ārste.
Kam un par ko zvanīt
Tomēr daļai, pēc Atiķes vārdiem, joprojām ir putra galvā, daudzi tādēļ zvana uz 113, arī nevajadzīgi, bet to nevienam nevarot pārmest, visi vēlas skaidrību.
Atiķes doktorātā, ja kāds ko jaunu un svarīgu uzzina par koronavīrusu un situāciju kopumā, darbinieki paziņo jaunumus cits citam. Viss taču mainās ik pa stundai – ieteikumi, norādes, informācija par slēgtām iestādēm.
“Jāatgādina, ka telefons 113 ir tai iedzīvotāju kategorijai, kuri ir slimi, ir bijuši kontaktā ar slimnieku vai atbraukuši no ārzemēm un ir smagā stāvoklī. No jauna ir telefona numurs 8303. Uz šo tālruni jāzvana tiem, kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi, tostarp paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums,” skaidro Atiķe.
Gan saaukstēšanās, gan bezatbildība
Mediķi nenoliedz arī ziemā ierastos vīrusus. “Ir taču cilvēki, kuri nav bijuši ārvalstīs un tiešā kontaktā ar slimajiem, bet saaukstēšanās simptomi parādās,” uzsver daktere.
Viņai pagaidām praksē dienas esot mierīgas, un nāk plānā paredzētie pacienti, sirdzēju pašlaik ir maz un vairāk tādu, kas vienkārši apaukstējušies. Katram gan uzdod jautājumu, vai viņš nav bijis, piemēram, Itālijas kalnu kūrortā vai kur citur ārzemēs.
“Bet tagad tas ir vienalga – ja esi izgājis cauri lidostai, kontakts ar inficētu personu tāpat ir iespējams. Mēs telefoniski arī prasām, kādi pacientam ir simptomi. Man bija pieņemšanā sieviete, kura nav bijusi nekādos kontaktos ar tiem, kuri atgriezušies mājās, un kura vienkārši zina, ka pāragri nomainījusi ziemas apģērbu uz pavasara plāno mētelīti – reāli nosalusi, tāpēc saaukstējusies,” stāsta Atiķe.
“Bet bija arī kungs, kurš atbraucis no ārzemēm un neuzskata, ka viņam jāpaliek mājās karantīnā, jo tālienē bijis pirms desmit dienām – Zviedrijā vai Somijā. Viņš esot vesels, viss kārtībā un nedomā sēdēt mājās. Ja no citurienes atbraucis ar privāto transportu, tad arī visi norādījumi neattiecoties uz viņu,” Atiķe neslēpj bažas par šādu attieksmi.
Viņa uzsver, ka Covid-19 jāuztver nopietni, īpaši domājot par riska grupu – vecākā gadagājuma cilvēkiem.
Pasūtīja visu jau laikus
Atiķes doktorātā visiem darbiniekiem, protams, ir gan maskas, gan vienreiz lietojamie cimdi, pieejami roku un virsmu dezinfekcijas līdzekļi – pagaidām.
“Šobrīd strādāt varam, mums viss nepieciešamais ir, bet, ja krīze ievelkas ilgāk par mēnesi, patiesi nezinu, kā situācija atrisināsies. Mēs darbā arī vēdinām telpas, lietojam visus iespējamos līdzekļus, ik pa stundai dezinficējam rokturus. Katra medicīnas iestāde ir pasūtījusi, ko vien var, visi līdz šim paši ķēruši un grābuši,” atklāta ir Atiķe.
Viņa visu pasūtīja diezgan savlaicīgi. “Tie, kas atjēdzās vēlāk, mazajās praksēs, neko nav varējuši vairs iegādāties. Cik resursu uzkrājies, tik arī bija. Ja dakteris savā praksē strādā viens, viņš taču nepasūta lielos iepakojumus, piecus litrus dezinfekcijas līdzekļa, jo tik daudz uzreiz nav nepieciešams. Bet nu vairs papildināt nav ar ko. Tas ir atkal jautājums valstij – vai pietiks dezinfekcijas līdzekļu un ko sola lieltirgotavas. Es esmu interesējusies, bet tirgotāji atbildējuši, ka noliktavas ir tukšas un atbildes par piegādēm nav.”
Pilnībā privāti
Atiķes prakse nesaņem no valsts naudu – viņa ir privāti praktizējoša ģimenes ārste: “Valsts mums nav neko piegādājusi, neviens nav vaicājis, vai manam doktorātam kaut kas nav papildus nepieciešams. Interesi gan izrādījis Nacionālais veselības dienests, lūdzot uzskaitīt, kādi aizsarglīdzekļi mediķiem ir.”
Te gan jāpiebilst, ka uzņēmēji jau ir reaģējuši un vismaz dezinfekcijas līdzekļus saražos tepat Latvijā. Rīgas ražotājs GMT Beauty jau piedāvā mazas roku dezinfekcijas līdzekļa pudelītes. “Tas ir apsveicami, bet nav risinājums medicīnas iestādēm,” komentē daktere.
Mierīgi un bez panikas
Lai nu kā, ārste visiem liek pie sirds: “Novēlu šo laiku uztvert mierīgi un bez panikas. Loģiski visam pieiet, palīdzēt kaimiņam, ja redzam, ka tas nepieciešams, ja viņš ir vientuļš cilvēks. Mūsu seniori jau ir neaizsargātākie, daudziem bērni ir ārzemēs. Ir, kas paspēja atbraukt mājās, bet daudzi – ne. Es, piemēram, Liepājā redzēju taksometru ar Igaunijas numuru. Tas nozīmē, ka liepājnieki no Igaunijas braukuši ar taksi, lai tiktu mājās. Ēdam visi vitamīnus un ievērojam to, kas jāievēro, sekojam līdz jaunumiem.”
