"Arī mūsu pusē sejas maskas kļuvušas par deficītu" - Ainažu ģimenes ārste par pacientiem aktuālo

Šobrīd vislielāko skaidrojošo darbu prasa jaunie grozījumi likumdošanā, kas paredz valsts kompensējamos medikamentus izrakstīt tikai ar vispārīgo nosaukumu, bet aptiekās izsniegt ne vairs gadiem pierastās zāles, bet lētākās ar identisku iedarbību. “Pacienti jau pauž savu neapmierinātību. Vecāka gadagājuma pacienti nāk un jautā vai tās ir tās pašas zāles un rodas bažas vai viņi tās pareizi lietos,” atklāj daktere Kreituse.

Otra sāpe – ik pa laikam, pat mēnešiem, ne aptiekās, ne lieltirgotavās nav pieejami noteikti medikamenti, kuriem nav arī aizvietotāju ar to pašu sastāvu. “Jā, bieži vien šīs zāles ir pieejamas mazākās devās, un pacientam, piemēram, vienas tabletes vietā jālieto divas. Realitātē daudzi pacienti turpina lietot pa vienai tabletei, un zāles nedod gaidīto efektu. Ir grūti astoņdesmitgadīgiem pacientiem to iestāstīt. Viņi, izejot no ārsta kabineta, mēdz arī aizmirst piekodināto un turpina zāles lietot kā ieraduši. Ja arī aptiekā viņi iegādājas zāles ar to pašu aktīvo vielu, taču tas nav pierastais zīmols, tabletītes vai kapsulas atšķirīgas, cilvēki mēdz iedomāties, ka ārsts izrakstījis vēl papildus citas zāles, bet pierastās aizmirsis izrakstīt. Tad nu mājās tiek sameklētas veco zāļu rezerves un paralēli lietotas arī tās, bet pie pirmās iespējas šie cilvēki dodas pie “aizmāršīgā” ārsta pēc ierasto zāļu receptēm. Cilvēkiem jāskaidro, jāskaidro, jāskaidro un jāpriecājas, ka dubulta zāļu deva nav radījusi pārāk smagas sekas,” atklāj ārste.

Cilvēki arī Ainažos ir satraukušies par koronavīrusa Covid-19 situāciju un ārstei jautā, vai starptautiskie autobusu reisi nevar veicināt koronavīrusa izplatību Ainažos. “Šajā jautājumā varu viņus nomierināt – ja vien viņi nestājas tuvos kontaktos ar iespējamiem inficētajiem autobusa pasažieriem, neapskaujas ar viņiem, tad risks ir tuvu nullei.

Protams, ir jāņem vērā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ieteikumi. Tiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, jāpaliek 14 dienas mājas karantīnā,” atgādina ārste.

“Ja parādās saslimšanas simptomi, par to jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, informējot par savām aizdomām sakarā ar Covid19.

Noteikti ar aizdomām par koronovīrusu infekciju nevajag nākt uz doktorātu un pakļaut riskam gan citus pacientus, gan mediķus. Piemēram, ja man būs jāievēro pēc tam divu nedēļu mājas karantīna, tad šajā laikā nebūs ārsta, kas palīdzētu citiem pacientiem,” skaidro mediķe.

Viņa ir iegādājusies gan aizsargtērpu, gan sejas maskas. “Tomēr, ja sāks slimot daudz manu pacientu, ar to būs par maz. Arī mūsu pusē sejas maskas kļuvušas par deficītu, tās vairs nav iegādājamas arī saimniecības preču veikalos,” atzīst mediķe.

“Mums Ainažos ir pāris cilvēku, kas godprātīgi ievēro karantīnu pēc atgriešanās no ārzemēm. Pagaidām nekādu slimības pazīmju viņiem nav.”

Kā katru gadu ziemas sezonā ir cilvēki, kas slimo ar akūtām vīrusu saslimšanām, tostarp gripu. “Priecē, ka šogad daudzi Ainažos ir izpotējušies pret gripu, un saslimšana ar to ir mazāka un vieglāka. Vecāka gadagājuma pacientiem iesaku arī vakcīnu pret pneimokoku infekciju, un tas ir devis rezultātus. Tāpat piekodinu visiem jau ar pirmajām akūtas vīrusu saslimšanas pazīmēm palikt mājās, atpūsties dažas dienas un ļaut, lai organisms sevi dziedina. Tomēr ir “apzinīgie”, kas dodas uz darbu arī slimi, tādējādi bojājot savu veselību un inficējot arī citus,” stāsta daktere Kreituse.

Viņa arī pati sevi sargā no liekas slimošanas – ir gan potējusies pret gripu, gan pret pneimokoku infekciju, cenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu. Ja gadās tomēr saslimt, tad pāris dienas paliek mājās, atpūšas un veseļojas, palieto savas iecienītās homeopātiskās zāles. “Es nevaru atļauties ielaist slimību, jo tad būs jāārstējas ilgāk, un maniem pacientiem es nebūšu pieejama,” skaidro ārste. “Pēdējos gadus man laikam būs izveidojusies tā sauktā ārsta imunitāte – ikdienā strādājot ar slimniekiem, man no viņiem akūtas augšējo elpceļu infekcijas vairs “nepielīp”.