Cik nāvējošs realitātē ir koronavīruss “Covid-19”?

Kāpēc līdz šim uzskatīts, ka nāves gadījumu skaits procentuāli ir lielāks (ap 2%)? Jo vairumā gadījumu cilvēki ar viegliem vai pat neesošiem simptomiem netiks uzskaitīti kopējā inficēto skaita statistikā, jo pie ārsta nebūs vērsušies, tātad, koronavīruss viņiem laboratoriski apstiprināts netiks, kaut arī vīruss organismā būs bijis. 

Pētnieki uzsver, ka pagaidām ir maz ticams, ka atšķirīgais nāves gadījumu skaits dažādās valstīts būru skaidrojams ar vīrusa dažādajām variācijām. Saskaņā ar Lielbritānijas Karaliskās koledžas pētījumiem, nāves gadījumu skaits dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs, jo atšķiras uzskaitīto gadījumu skaits. 

Tāpat pētnieki uzsver, ka nepieciešams diezgan ilgs laiks, lai vīruss inficēta pacienta laboratoriskajos izmeklējumos vairs neuzrādītos, tāpēc, kad cilvēkam simptomi mazinājušies un viņš faktiski tiek uzskatīts par izārstētu, var gadīties, ka nāve iestājas vēlāk un netiek uzskaitīta. 

Kāds ir tavs risks? 

Atsevišķām cilvēku grupām vīruss var izrādīties nāvējošs, kamēr citām tie ir tikai viegli saaukstēšanās simptomi. Joprojām tiek uzskatīts, ka vecāka gadu gājuma cilvēkiem ir lielāks risks, ka slimība beigsies ar nāvi, nekā cilvēkiem pusmūžā, jauniešiem un bērniem. Pēc šobrīd pieejamajām pētnieku aplēsēm, vismazākā mirstība no koronavīrusa ir personām līdz 30 gadu vecumam. Uz 4500 inficēto līdz šim reģistrēti 8 nāves gadījumi šajā vecuma grupā. 

Nāves gadījumi bijuši 5x biežāk starp cilvēkiem ar diabētu, augstu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpošanas sistēmas slimībām. Vīriešu vidū bijis salīdzinoši nedaudz lielāks nāves gadījumu skaits, nekā sieviešu vidū. 

Lai nu kā, izvērtējot visus šos faktorus, zinātniekiem joprojām nav 100% skaidrs priekšstats par nāves risku katrai cilvēku grupai katrā pasaules reģionā.