Šausmas pirms 100 gadiem jeb spāņu gripa. Koronavīrusa radinieks, kas nogalināja no 50 līdz 100 miljoniem planētas iedzīvotāju

Kaut arī šo vīrusu nosauca par spāņu gripu, Spānijai ar to saistība ir tikai tāda, ka Spānija pirmā aprakstīja nāvējošo epidēmiju un, visticamāk, tāpēc vīruss tika pie šāda nosaukuma. Tobrīd pasaulē plosījās I Pasaules karš un karā iesaistītās valstis centās noslēpt, ka tās karaspēku un mierīgos iedzīvotājus skārusi nāvējoša slimība. Spānija karā ievēroja neitralitāti, tās presē nebija kara cenzūras, tāpēc 1918. gada maijā, kad gripa Spānijā jau bija skārusi 40% iedzīvotāju, un slimība plosījās arī citās lielākajās Eiropas pilsētās, Spānijas prese vienīgā par to rakstīja atklāti, kamēr citu valstu prese vien atrunājās, stāstot par parastu saaukstēšanos.

Visticamāk, spāņu gripas dzimtene, tāpat kā tagadēja kronavīrusa epidēmijas dzimtene ir Ķīna, kur jau 1917. gadā parādījās spāņu gripas simptomi. Tiesa, vēsturnieks un bioloģijas zinātņu kandidāts Fjodors Lisicins skaidro, ka šis vīruss tika atklāts jau 1904. gadā, taču toreiz to nesaistīja ar cilvēku slimību, bet gan kā “vistu mēri”. “Lieta tajā, ka dabā gripa pastāv kā ūdensputnu slimība, kas galvenokārt skar pīles. Ķīnā, Guandunas provincē (tur, starp citu, 2002. gadā sākās koronavīrusa SARS epidēmija – Jauns.lv) ir milzīgs purvs. Tur dzīvo neskaitāmas pīļu populācijas. Starp šīm pīlēm gadu tūkstošiem, vismaz no ledus laikmeta, ja ne agrāk, izplatās slimības izraisītājs, kas izraisa putnu mirstību. Un, ja šis ierosinātājs nonāk cilvēkā, tad sākas gripas epidēmija. Mēs un putni slimojam ar vienu un to pašu, taču tolaik neviens par to pat neaizdomājās,” stāsta zinātnieks.

Kā tad šī gripa izplatījās pasaulē? Kā uzskata virkne vēsturnieku, pie vainas ir lētais darbaspēks no Ķīnas. Strauji pieaugošajai ASV rūpniecībai bija vajadzīgs darbaspēks, un jau kopš XIX gadsimta beigām ASV ieveda strādniekus no nabadzīgajām Austrumāzijas valstīm, tostarp no Ķīnas, kuri bija gatavi strādāt par grašiem. Pastāv versija, ka, visticamāk, ar kārtējo Āzijas viesstrādnieku partiju jaunā gripa nonāca ASV.

Līdzīgi tas notika arī ar Eiropu - 1918. gada sākumā Lielbritānija sāka vervēt desmitiem tūkstošu ķīniešu darbam Antantes karaspēka aizmugurē. Transportēšanas laikā daži no viņiem sūdzējās par slimību, kas līdzinājās gripu simptomiem, bet ārsti to uzskatīja par simulāciju. Slimnieki tika apārstēti ar rīcineļļu un nogādāti atpakaļ vagonos.

Tā vīruss izplatījās visā pasaulē, līdz nonāca frontē. Militārā situācija veicināja vīrusa vairošanos: slikta personiskā higiēna, antisanitārie apstākļi, medikamentu un pārtikas trūkums, imunitātes samazināšanās, ievainojumi. Sākās epidēmija.
Tiesa, pirmais oficiāli fiksētais spāņu gripas gadījums notika nevis frontē Eiropā, bet ASV, Kanzasas štatā. 1918. gada 11. martā ASV militārajā bāzē Rilejas fortā Kanzasā karavīrs Alberts Hitčels uzrunāja ārstus, sūdzoties par sāpēm rīklē, spēcīgu klepu un drebuļiem. Mediķi domāja, ka viņš ir saaukstējies. Taču pēc dažām stundām ar līdzīgiem simptomiem sāka griezties desmitiem citu karavīru, un drīz vien lazaretē pietrūka slimniekiem vietas.

Nedēļas laikā, kopš fiksētā pirmā saslimšanas gadījuma, slimība prasīja 500 dzīvības. Tie, kuri izdzīvoja, cieta trīs vai četras dienas. “Mēs to saucam par “trīs dienu drudzi”, bet to nevar apmānīt, jo reizēm tas ilgst nedēļu vai pat ilgāk. Saslimšana iestājas pēkšņi, un slimniekam temperatūra uzlec tā, ka dzīvsudraba stabiņš gandrīz vai norauj termometram galu, slimniekam seja pietvīkst, katrs kauliņš sāp, bet galvu vienkārši plēš pušu. Tā notiek trīs vai četras dienas, bet tad, pamatīgi izsvīdis, pacients atveseļojas, lai gan “paģiras” var vēl izjust nedēļu - divas,” rakstīja viens amerikāņu kareivis vēstulē no Francijas.