Šausmas pirms 100 gadiem jeb spāņu gripa. Koronavīrusa radinieks, kas nogalināja no 50 līdz 100 miljoniem planētas iedzīvotāju
Šobrīd visa pasaule satraukta par koronavīrusa plašo izplatību, taču šī nav pirmā reize, kad cilvēku skaitu uz planētas paretina nāvējošs vīruss. Vienu no cilvēces briesmīgajām traģēdijām ar daudzmiljonu upuriem pirms 100 gadiem izraisīja nekas cits kā koronvīrusa radinieks – tā dēvētā spāņu gripa. Vīruss, kas arī izcēlies Ķīnā, un par kuru mūsdienās zinātnieki spriež, ka tas radies mutāciju ceļā no putnu gripas, par starpposmu, iespējams, izmantojot cūkas.
Kurš no mums nav slimojis ar gripu? Gandrīz katrs ir. Mūsdienās tā tiek uztverta kā vienkārša slimība: caurvējā sapūta, saaukstējies, pacēlās temperatūra, uznāca klepus. Tā bija arī senajos laikos. Angliski gripu sauc par “Influenza” – šis nosaukums parādījās XVIII gadsimtā no itāļu Influenza di freddo, kas nozīmē aukstuma ietekmi. Šodien cīņa ar šo slimību ir vienkārša. Vakcinācija, antibiotikas (ja uz imunitātes samazināšanas fona parādās arī bakteriālā infekcija), gultas režīms, temperatūru pazeminošas zāles... Nedēļa vai maksimums divas, un - cilvēks atkal ierindā. Ja, protams, nenotiek kādas komplikācijas.
Taču pirms 100 gadiem īpašs gripas vīruss kļuva par draudiem visai cilvēcei. Ticīgie cilvēki to uztvēra kā sērgu – Dieva sodu, kas aprakstīts Bībeles apokaliptiskajos pareģojumos. Spāņu gripa izplatījās strauji un burtiski sagrauza veselas pilsētas. Pārsteidza vīrusa izplatības ģeogrāfija. Kā siseņu pulks tas aptvēra Zemi no Barselonas līdz Keiptaunai un Aļaskai līdz Austrālijai, atstājot aiz sevis līķus. Tā laika medicīna bija bezspēcīga - 18 mēnešu laikā - no 1918. līdz 1919. gadam spāņu gripa skāra aptuveni 550 miljonus cilvēku, tas ir 29,5% Zemes iedzīvotāju, bet bojā gājuši no 50 miljoniem līdz 100 miljoniem cilvēku, tas ir 2,5 –5% iedzīvotāju. Mirstība bija 10–20% no inficētajiem (no parastās gripas mirst tikai 0,1%), turklāt pārsvarā tie bija jauni un veselīgi cilvēki vecumā no 15 līdz 40 gadiem!
