Depresija teju divas reizes palielina risku saslimt ar sirds slimībām
Depresija teju divas reizes palielina risku saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām, secināts psihiatra Rolanda Ivanova doktora disertācijas promocijas darbā.
Pētījumā secināts, ka depresijas simptomi ir saistīti ar ļoti augstu kardiovaskulāro slimību mirstības risku. Savukārt trauksme nepalielinot risku saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām, bet tai pat varētu būt aizsargājoša ietekme pret kardiovaskulārajām problēmām.
Pētījumā tika aptaujāti un izmeklēti 1604 pacienti 24 ģimenes ārstu praksēs visā valstī, un pētījumā pierādīts, ka depresijas simptomi apskates brīdī un depresija dzīves laikā no 1,5 līdz 2 reizēm palielina risku saslimt ar kādu no kardiovaskulārajām slimībām.
Pētījuma rezultātiem vajadzētu kalpot kā mudinājumam veikt depresijas skrīningu pacientiem ar kardiovaskulārajām slimībām un palielinātu kardiovaskulārās mirstības risku, uzskata Ivanovs.
"Šis ir pirmais pētījums Latvijā, kurā novērtēta depresijas un trauksmes izplatība un to ārstēšanas prakse pacientiem ar kardiovaskulārajām slimībām un augstu kardiovaskulārās mirstības risku," apgalvoja Ivanovs, kurš savu promocijas darbu "Depresijas un trauksmes saistība ar kardiovaskulārām slimībām un kardiovaskulārās mirstības risku tuvāko 10 gadu laikā primārajā aprūpē Latvijā" aizstāvējis otrdien.
Depresija un trauksme starptautiskos pētījumos ir atzīti par neatkarīgiem riska faktoriem, kas veicina sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību rašanos, pasliktina to prognozi un palielina mirstību. Tikmēr Latvijā līdz šim izpratne par šo faktoru nozīmi bijusi nepietiekama, uzskata Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kur Ivanovs aizstāvējis promocijas darbu.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, sirds un asinsvadu slimības un depresija ir divas galvenās neinfekciju slimību grupas, kas rada vislielāko slogu sabiedrības veselībai, izraisot darbnespēju un mirstību. Tikmēr Latvijā līdz šim plašākajos iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru epidemioloģiskos šķērsgriezuma pētījumos depresija un trauksme kā riska faktori netika iekļauti.
