Apgāžam vienu no populārākajiem mītiem par cilvēka smadzenēm
Tas, ka, sasniedzot divdesmit gadu vecumu, cilvēka smadzeņu šūnas sāk iet bojā un neatjaunojas, ir mīts. Patiesībā zinātnieki vēlreiz pārliecinājušies – smadzenes turpina augt un atjaunoties līdz pat mūža galam.
Mūsu smadzenes nepārtraukti atjaunojas, un šis process ir zināms kā neiroģenēze. Tiesa, kad kļūstam vecāki, savienojumi starp neironiem ir mazāk efektīvi, un tas varētu izskaidrot, kāpēc vecākiem cilvēkiem raksturīgas kognitīvās problēmas, piemēram, atmiņas zudums.
Zinātnieki no Kolumbijas Universitātes Ņujorkā pētīja cilvēku smadzenes, kuri 14–79 gadu vecumā bija miruši pēkšņā nāvē un kuriem nebija garīgu problēmu, piemēram, depresijas vai demences. Visi paraugi uzrādīja neiroģenēzes, t. i., jaunu neironu veidošanās pazīmes. Patiesībā visu cilvēku hipokampā bija novērojami līdzīgi augšanas procesi. Vienīgā atšķirība bija tāda, ka paraugos, kas bija ņemti no gados vecākiem cilvēkiem, bija vērojamas mazāk izteiktas angioģenēzes pazīmes, citiem vārdiem sakot, – tajos neveidojās tik daudz jaunu asinsvadu, tāpēc izveidojušies neironu savienojumi nebija tik efektīvi kā jaunāku cilvēku smadzenēs.
Fakts, ka neiroģenēze turpinās visas dzīves laikā, zinātniekiem ir zināms jau 30 gadus vai pat vēl ilgāk, taču Kolumbijas Universitātes pētnieku komanda viena no pirmajām to patiešām novērojusi realitātē.
Domājams, šie atklājumi palīdzēs izstrādāt efektīvākas demences, atmiņas zuduma un Alcheimera slimības ārstēšanas metodes, koncentrējoties uz asinsvadiem, nevis smadzeņu audiem, kas ar savām problēmām tīri labi tiek galā paši.
