Gribi dzīvot garāku dzīvi? Lūk, produkti, kas tev ir jāēd
Pārtikas produktu un dzērienu izvēle ikdienā būtiski ietekmē mūsu vispārējo veselības stāvokli. Daži cilvēki izvēlas savu organismu barot ar antioksidantiem bagātiem produktiem, lai izvairītos no vēža attīstības, kamēr citi mutē bāž visu pēc kārtas, īpaši nepievēršot uzmanību produktu sastāvam. Esam apkopojuši dažus vērtīgus pārtikas produktus un dzērienus, kas palīdzēs tavam organismam justies labi un, iespējams, nodzīvot garāku dzīvi.
1. Zaļumi
Krustziežu dārzeņi, piemēram, brokoļi, kāposti, ziedkāposti u.c. satur daudz šķiedrvielu, kas palīdz uzlabot gremošanas sistēmu, samazināt holesterīna līmeni un pat novērst resnās zarnas vēža attīstību. Tāpat visi zaļumi un dārzeņi satur maz kaloriju, toties daudz vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un balastvielu, nedaudz olbaltumvielu, pavisam maz tauku un ogļhidrātu.
2. Asi ēdieni
Kādā Ķīnas zinātnieku veiktā pētījumā konstatēts, ka cilvēki, kas uzturā izmantoja asus ēdienus, dzīvoja garāku dzīvi, nekā tie, kas izvēlējās maigākas garšas produktus. Asi ēdieni veicina vielmaiņu un samazina risku saslimt ar sirds slimībām un vēzi. Asi ēdieni ietekmē kuņģa sulas sekrēciju, aktivizē kuņģa un zarnu traktu, uzlabo organisma metabolismu, tātad arī notiek aktīvāka barības vielu šķelšana un sagremošana. Tāpat asi ēdieni dod ātrāku sāta sajūtu, tāpēc tiek apēstas mazākas ēdiena porcijas.
3. Mellenes
Šīs ogas tiek ierindotas superēdienu kategorijā, proti, tās ir bagāts antioksidantu avots – tās pasargā no vēža šūnu attīstības un novecošanās. ASV Lauksaimniecības departamenta pētījumā atklāts, ka, regulāri ēdot mellenes, dzīves ilgumu iespējams pagarināt par 28 procentiem.
4. Pākšaugi
Pākšaugi ir vērtīgs vitamīnu, antioksidantu un minerālvielu avots. Piemēram, melnās pupiņas satur lielu daudzumu kalcija, olbaltumvielas un šķiedrvielas. Melnās pupiņas satur visvairāk magnija. Dažādās uzturvielu rekomendācijās var atrast, ka nedēļā būtu jāapēd vismaz 400 g (svars pirms pagatavošanas) pākšaugu, tomēr uzskatu, ka katram ir jāvadās pēc sajūtām, kad un cik daudz tos ēst.
5. Saldie kartupeļi, jeb batātes
Neskatoties uz nosaukumu, batāte ir tikai attāli līdzīga kartupelim, bet, runājot par uzturvielām, tad spilgti oranžais auglis ir krietni bagātāks. Ar vitamīna B6 palīdzību batātes nostiprina asinsvadu sieniņas un novērš sirds un asinsvadu slimību attīstību. Beta-karotīns, kas sastopams dārzenī, ir atbildīgs par redzes orgānu veselību.
Vitamīns A pilda antioksidanta lomu, tādējādi stimulējot kolagēna izdalīšanos. Savukārt kolagēns atbild par veselību, jaunību, mūsu ādas elastību un mirdzumu.
Tāpat šis sakņaugs satur iespaidīgu C vitamīna daudzumu. Ārsti iesaka aizstāt tradicionālos kartupeļus ar saldo kartupeli, lai segtu gandrīz 40% no dienā uzņemamā vitamīnu daudzuma.
6. Zivis
Veselīga uztura rekomendācijas iesaka nedēļā apēst vismaz divas porcijas trekno zivju, lai uzņemtu cilvēka organismam nepieciešamās Omega 3 taukskābes, kā arī olbaltumvielas un vitamīnus. Kas zivīs ir labs? Omega 3 taukskābes, B 12 vitamīns, D un E vitamīns, cinks, selēns un jods, kā arī olbaltumvielas.
7. Zaļā tēja
Zaļā tēja tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajiem dzērieniem pasaulē. Ikdienā patērējot zaļo tēju, var samazināt krūts, olnīcu, urīnpūšļa, prostatas un plaušu vēža risku. Interesanti, ka zaļā tēja ir ļoti populāra Ķīnā un Japānā – tur, kā zināms, daudzi cilvēki spēj nodzīvot līdz 100 gadu vecumam.
8. Dzērvenes
Dzērvenes ir arī efektīvs līdzeklis urīnceļu infekciju ārstēšanai. Vairākos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka dzērveņu sulas dzeršana mazina šīs saslimšanu simptomus. Zinātnieki izpētījuši, ka dzērveņu ekstrakts kavē mutes, resnās zarnas, prostatas un krūts vēža veidošanos. Un tas vēl nav viss! Dzērveņu baktericīdās īpašības palīdz rūpēties par mutes dobuma higiēnu. Dzērveņu sastāvā ir vielas, kuras noder zobu kariesa profilaksei, jo neļauj kariesa izraisītājiem piekļūt zobu emaljai un bremzē kaitīgo mikroorganismu attīstību, kuri vainojami zobu un smaganu slimību izraisīšanā.
9. Avokado
Avokado ir labs šķiedrvielu avots, satur kāliju, nātriju, magniju, A, C, E, B6, K1 vitamīnus,folskābi, niacīnu, pantotēnskābi, riboflavīnu un holīnu. Tāpat tā sastāvā ir antioksidanti luteīns un zeaksantīns un dažādi fitosteroli, kas samazina holesterīna līmeni un līdz ar to arī sirds un asinsvadu slimību risku. Hronisko slimību risku samazina arī avokado sastāvā esošās mononepiesātinātās taukskābes, kas no visiem taukiem veido lielāko pārsvaru – 71 procentu. Polinepiesātinātās taukskābes avokado ir 13%, bet piesātinātās taukskābes – 16 procenti.
Avokado eļļa var uzlabot asins lipīdu sastāvu un veicināt taukos šķīstošo vitamīnu un bioloģiski aktīvo vielu absorbciju no citiem produktiem, kas tiek ēsti kopā ar avokado. Kādā apskatā, kurā apkopoja astoņu pētījumu rezultātus, tika izcelta avokado spēja uzlabot sirds asinsvadu sistēmas veselību. Citos pētījumos akcentēta tā spēja uzturēt normālu svaru un novērst ar novecošanu saistītās veselības problēmas.
10. Rieksti
Pārbagāti ar uzturvielām, rieksti ir brīnišķīga uzkoda, ar ko ikdienā aizstāt „tukšo” kaloriju našķus. Rieksti ir bagāti ar olbaltumvielām, vērtīgajām taukskābēm un aminoskābēm, kas uzlabo smadzeņu darbību, stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti. Tie satur plašu spektru mikroelementu un vitamīnu. Turklāt riekstiem pa spēkam ilgstoši saglabāt savus vērtīgās īpašības, kas jo svarīgi ziemas un pavasara avitaminozes laikā.
