Tikai sievietēm: 13 veidi, kā izvairīties no krūts vēža

Vai zinājāt, ka ideja par krūšu veselības mēnesi pieder kompānijai, kas ražo un pārdod mamogrāfijas iekārtas? Esmu nobažījusies par to, ka sievietēm tiek uzspiests noteikts domāšanas veids, proti, uztvert krūtis kā divus potenciāli bīstamus orgānus, kas piestiprināti krūškurvim.

Daudzas sievietes savām krūtīm pieskaras ar īstu izmeklētāja tvērienu (tā sakot – atrodi un iznīcini!), turklāt ne mazums ir audzinātas par tām kaunēties.

Bieži vien vēstījums, ko saņemam, ir šāds: sievietei nepieciešamas lielas, izteiksmīgas un stingras krūtis, lai piesaistītu vīriešu uzmanību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc saskaņā ar Amerikas Estētiskās plastiskās ķirurģijas asociācijas datiem no 101 176 implantu ievietošanas procedūrām 1997. gadā to skaits pieaudzis līdz 330 631 procedūrai 2012. gadā. No šī soļa neattur arī fakts, ka 40% sieviešu pēc implantu ielikšanas zaudē krūtsgalu jutīgumu – daudzām tik izteiktu erogēno zonu.

Turklāt krūšu implantu dēļ par 18 reizēm pieaug varbūtība saslimt ar retu krūts vēža formu – anaplastisku lielšūnu limfomu.

Ne krūšu lielums, ne to forma nav galvenais, kas sievietei piešķir pievilcību. Lai kādas tās būtu, lūk, trīspadsmit veidi, kā parūpēties par krūtīm.

1. Lietojiet uzturā produktus ar zemu glikēmisko indeksu (GI), tostarp dārzeņus, kas satur daudz šķiedrvielu, un augu taukus.

Šķiedrvielas bagātīgi satur brokoļi, kāposti, kurkuma, ķiploki, sīpoli, tomāti, kacenkāposti un zaļumi. Papildiniet ēdienkarti ar riekstiem, linsēklām, kaņepēm vai čia sēklām. Ēdiet zivis vai lietojiet zivju eļļas kapsulas, tā pietiekamā daudzumā nodrošināsiet organismu ar Omega 3 taukskābēm – antioksidantiem, kas pazemina krūts vēža risku.

Produkti ar augstu glikēmisko indeksu laika gaitā izraisa insulīna rezistenci, un tas ir vēl viens krūts vēža riska faktors. Tāpēc samaziniet cukura un graudaugu daudzumu uzturā un dodiet priekšroku kvalitatīvai gaļai, zivīm, sieram un olām. Neaizmirstiet arī veselīgos taukus –kokosriekstu un linsēklu eļļu, avokado un makadamijas riekstus. Par taukiem, ko satur minētie produkti, raizēties nav vērts!

2. Uzņemiet antioksidantus, piemēram, C vitamīnu.

Ieteicamā dienas deva: 1000–5000 mg C vitamīna.

3. Lietojiet koenzīmu Q10 (sauktu arī par ubihinonu).

Ir atklāta saistība starp zemu koenzīma Q10 līmeni un krūts vēzi, tomēr tikai neliela daļa sieviešu šo vielu uzņem pietiekamā daudzumā. Zems koenzīma Q10 līmenis menopauzes laikā var izraisīt arī sāpes krūtīs. Koenzīmu Q10 bagātīgi satur subprodukti, piemēram, aknas.

Ieteicamā dienas deva: 10–100 mg (vai 70–100 mg, ja esat krūts vēža riska grupā).

4. Atcerieties par D3 vitamīnu

Lielākajai daļai sieviešu nepieciešams papildus lietot uztura bagātinātājus, kas satur D vitamīnu. Veiciet analīzes un pārbaudiet D vitamīna līmeni asinīs. Vēlamais daudzums ir 40–80 nanogrami uz vienu mililitru asiņu (jeb 100–150 nanomoli uz litru).

Kā liecina pētījumi, rādītājs 52 ng/ml uz pusi samazina risku saslimt ar krūts vēzi (salīdzinot ar 13 ng/ml).

Ieteicamā dienas deva: 2000–5000 SV (to var uzņemt ar uztura bagātinātājiem vai uzturoties saulē).

5. Uzņemiet jodu

Lai krūtis būtu veselas, tām dienā nepieciešami aptuveni 3 mg joda; pārējam ķermenim – vismaz 9 miligrami. No pārtikas produktiem drošākie joda avoti ir brūnaļģes un bioloģiskas izcelsmes olas, nevis jodēts sāls (tas mēdz no sāls iztvaikot), tomēr labāk lietot šo sāli, nekā vispār nedomāt par joda uzņemšanu.

Lai pārliecinātos, vai jums netrūkst joda, iegādājieties aptiekā Lugola šķīdumu un nedaudz uzpiliniet uz delnas iekšpuses. Tas iekrāsosies, un jums to vajadzētu manīt arī pēc 24 stundām. Ja tā nav, tad jums organismā trūkst joda.

Ja ir vairogdziedzera darbības traucējumi, paaugstiniet joda līmeni pakāpeniski. vēlams, konsultējoties ar veselības speciālistu, kas zina par joda ietekmi un pārzina vairogdziedzera darbību.

Ieteicamā dienas deva: 12,5 mg uztura bagātinātāju veidā.

6. Alkoholu lietojiet mērenās devās, bet vislabāk – nedzeriet nemaz.

Ja iztukšo tikai vienu vai divas alkohola vienības dienā, krūts vēža risks paaugstinās par veseliem 60 procentiem. Vēl lielāks risks ir sievietēm, kuras lieto hormonaizstājējterapiju (HAT). Alkohols kavē folijskābei – vienam no B grupas vitamīniem – novērst šūnu bojājumus.

Ja nevēlaties atteikties no alkohola, lietojiet uztura bagātinātājus ar B grupas vitamīniem, kā arī paturiet prātā, ka veselībai ir tieša saistība ar prieku, bet ne ar atkarību. Ja iemalkojat glāzi vīna, lai papildinātu maltītes garšu, rezultāts būs pilnīgi atšķirīgs no tā, kad sniedzaties pēc vīna glāzes, lai samazinātu trauksmi vai skumjas.

7. Nesmēķējiet!

Smēķēšana palielina krūts vēža draudus.

8. Kad iespējams, nevelciet krūšturi, – ļaujiet limfai plūst brīvi.

Ja jums ir lielas krūtis, staigāt un sportot bez krūštura var būt neērti un pat sāpīgi, tomēr nevalkājiet šo apģērba gabalu visu dienu, un pilnīgi noteikti noņemiet to naktīs.

Ja jums ir meitas un mazmeitas, māciet viņām atpūtināt krūtis no krūštura. Nav pierādīts, ka, tad, ja nevalkā krūšturi, krūtis noslīgst ātrāk, nekā tad, ja to valkā. Nepieciešamība pēc apģērba gabala, kas balsta krūtis, ir tikai stereotips, iespējams, to savulaik radījusi kompānija, kas ražo sieviešu apakšveļu.

Patiesībā krūšturis ir modes aksesuārs. Ne vairāk. Tas var skaisti papildināt jūsu garderobi, bet neuztveriet to tikpat nopietni kā medicīnisku aprīkojumu.

9. Pievērsiet uzmanību pazīmēm, kas norāda uz hormonāliem traucējumiem.

Sāpīgas krūtis bieži vien liecina par nepietiekami augstu joda līmeni vai pārāk augstu estrogēna līmeni.

10. Rodiet iespēju regulāri pasvīst.

Sviedri ir veids, kādā organisms dabiski atbrīvojas no toksīniem un samazina kortizola daudzumu. Fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt estrogēnu un citus hormonus vajadzīgajā līmenī. Regulāra sportošana samazina krūts vēža risku, iespējams, arī tāpēc, ka ļauj saglabāt veselīgu svaru un pasargā no lieka tauku slāņa veidošanās, bet tauki var veicināt pārmērīgu estrogēna izdali. Kā liecina kāds liela mēroga pētījums, slaidām sievietēm, kuras sporto četras stundas nedēļā, ir par 70% zemāks krūts vēža risks.

11. Rūpīgi apdomājiet, vai jums nepieciešama mamogrāfija.

Kāds progresīvs pētījums rāda, ka mamogrāfija, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā izmantota kā tipiskākā krūts vēža diagnostikas metode, novedusi pie tā, ka 1,3 miljoniem sieviešu konstatēts “vēzis”, kaut patiesībā mamogrammās atklāta piena vadu karcinoma (DCIS). Tas nav ļaundabīgs audzējs, bet gan šūnu anomāliju veids, un vairākumā gadījumu tas nepārveidojas par īstu krūts vēzi. Autopsijas rezultāti, kas veikti sievietēm, kuras, būdamas veselas, aptuveni 40 gadu vecumā gājušas bojā autoavārijās, rāda, ka DCIS pazīmes krūtīs var novērot 40 procentiem. Tātad milzīgs skaits sieviešu saņem radioaktīvo starojumu, tiek ķirurģiski operētas, piedzīvo mastektomiju un ķīmijterapijas kursu, un tas viss – pilnīgi bezjēdzīgi!

2014. gadā Šveices Medicīnas padome ieteica atcelt visas jaunās mamogrāfijas skrīninga programmas, uzsverot, ka tās nodara vairāk ļauna nekā laba. Lūk, citāts no viņu paziņojuma: “Amerikā no 50 gadu vecuma, veicot ikgadējus izmeklējumus ar mamogrāfiju, desmit gadu laikā uz katru novērstu nāves gadījumu no 490 līdz 670 sievietēm mamogramma bijusi kļūdaini pozitīva un tai sekojuši atkārtoti izmeklējumi; no 70 līdz 100 sievietēm veikta biopsija, kas tām nav bijusi vajadzīga, un no trīs līdz četrpadsmit sievietēm diagnoze izrādījusies pārspīlēta – krūts vēzis nekad neapstiprinātos klīniski.”

12. Mamogrāfijas vietā izvēlieties termogrāfijas metodi.

Atšķirībā no mamogrāfijas, kuras laikā krūškurvis un krūtis tiek pakļautas radioaktīvajam starojumam, viss, ko dara termogrāfs, – konstatē krūšu audos paaugstinātu temperatūru, kas var norādīt uz iekaisumu. Šis mērījums neatbilst normai, ja asinis vairs neplūst tā, kā tām vajadzētu plūst. Kad asinsvadi ir pielāgojušies, lai balstītu šūnu kopumu, kam parādījušās DNS mutācijas, izdalās karstums, un to izmeklējuma laikā konstatē ar infrasarkano kameru. Tas nozīmē, ka potenciālās problēmas iespējams ieraudzīt daudz ātrāk nekā parasti – negaidot, līdz tās kļūst par diagnosticējamu slimību. Kad tā notiek, jūs varat reaģēt un pastiprināti rūpēties par krūšu veselību, bet pēc trim mēnešiem veikt atkārtotu termogrāfijas izmeklējumu, lai pārliecinātos, vai iekaisums ir mitējies. Pētījumi par termogrāfijas metodes lietderīgumu ir ilguši vismaz 40 gadu, un tās efektivitāti apliecina vairāk nekā 800 specializētu pētījumu.  

13. Pārstājiet slikti domāt un žēloties par savām krūtīm.

Esiet pirmā savā ģimenē vai draudzeņu pulciņā, kas atsakās no ieraduma sūdzēties par savu krūšu lielumu un formu. Labāk sakiet: “Man ir lieliskas krūtis!” Vienkārši mainiet savu attieksmi.

Vai nu jūs vada bažas par to, kā izvairīties no krūts vēža un pēc iespējas ātrāk to atklāt, vai jūs rūpējaties par savu (un arī krūšu) veselību un priecājaties par savu ķermeni. Ticiet, tās ir divas pilnīgi atšķirīgas pieejas!

Krūts vēža saistība ar kortizolu

Laikā pirms menopauzes vai pašā menopauzē svarīgākais hormons, kam vajadzētu pievērst vērību, nav estrogēns, progesterons un pat ne testosterons, bet gan kortizols. Tā kā tas ir stresa hormons, tas izdalās satraukuma brīžos, lai ļautu ātri tikt galā ar fiziskajiem draudiem.

Neatkarīgi no uzbrucēja – tā ir čūska, kas gatavojas dzelt, vai baktērijas un vīrusi, kas ielauzušies ķermeņa sistēmā, – kortizols aktivizē imūnsistēmu, radot iekaisīgu reakciju, kuras laikā baltie asinsķermenīši apņem patogēnu un pirms iznīcināšanas to izolē.

Problēmas sākas tad, ja kortizola un tā “līdzgaitnieka” epinefrīna (jeb adrenalīna) līmenis ātri nesamazinās, bet gan paliek nemainīgs dienām, nedēļām vai pat mēnešiem. Tad rodas pretējs efekts – imunitāte un enerģija krītas.

Hroniskas bailes, dusmas, skumjas un aizvainojums saglabā stresa hormonus ķermeņa sistēmā pārāk ilgi un liek imunitātei sabrukt, padara kaulus trauslākus, ādu – plānāku, liek pieņemties svarā un kopumā veido augsni sliktai veselībai. Var sekot depresija, vēzis un sirds slimības.

Kad olnīcas samazina hormonu izdali, daļu šī darba pārņem virsnieru dziedzeri, izdalot progesteronu, estrogēnu un testosteronu, kā arī dehidroepiandrosteronu (DHA), kas kalpo par pamatu citiem hormoniem.

Ja virsnieru dziedzeri kortizolu un adrenalīnu izdala pārāk daudz, tie kļūst pārslogoti un vai pārņemti ar uzdevumu ražot stresa hormonus. Daudzfunkcionālajām virsnierēm var būt tikai viena prioritāte. Ja tās apmierina vajadzību pēc stresa hormoniem, var tikt atmesta citu hormonu izstrāde.

Hormonu stāvokli var pārbaudīt ar trīs veidu analīzēm: siekalu testu, asins vai urīna analīzēm. Tā kā gadiem ilgi darbā izmantoju visus trīs, esmu secinājusi, ka labākais veids, kā pārbaudīt hormonus, ir atkārtotas urīna analīzes. Tajās konstatē ne tikai estrogēna, progesterona un testosterona līmeni, bet arī veidu, kādā izdalās stresa hormoni, savukārt tas var norādīt, ka virsnierēm ir nepieciešams atbalsts.

Ja jūsu analīzes un simptomi apliecina, ka jums trūkst estrogēna, pamēģiniet lietot fitoestrogēnus – augu izcelsmes estrogēnu, kas ir, piemēram, sudrabsvecē, makā, linsēklās un sojai līdzīgā augā Pueraria mirifica. Dodiet priekšroku dabiskajiem estrogēna avotiem, nevis hormonaizstājējterapijai. Protams, nelietojiet arī hormonālās pretapaugļošanās tabletes.

Materiālam izmantota Dr. Kristiānas Nortrapas jaunā grāmata Godnesses Never Age: The Secret Prescription for Radiance, Vitality and Wellbeing (Hay House, 2015).

Žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: Shutterstock