Iespējama alternatīva diabēta ārstēšanai
Cilvēkiem, kas sirgst ar diabētu, nedarbojas aizkuņģa dziedzeris, tāpēc rodas insulīna deficīts. Pagaidām to iespējams kontrolēt, katru dienu injicējot šo hormonu. Tomēr tādai metodei ir arī blaknes. Riski, kādi sastopami, izmantojot insulīna terapiju, ir visai dažādi. Visvieglāk pamanāmie ir hipoglikēmija, ja preparāts ir pārdozēts, vai hiperglikēmija, ja deva nav bijusi pietiekama.
Gan vienā, gan otrā gadījumā sekas var būt visai smagas. Tāpēc pasaules zinātnieki aktīvi meklē kādu citu veidu, kā kontrolēt cukura diabētu, lai regulāri nebūtu jālieto insulīns.
Vienu iespējamo izeju nesen piedāvāja Ženēvas Universitātes (Šveice) pētnieki. Viņi pievērsuši uzmanību citam hormonam – leptīnam, kurš tāpat kā insulīns spēj regulēt glikozes līmeni asinīs. Zinātnieki ir izpētījuši metaboliskos mehānismus, kurus izraisa leptīns, un secinājuši, ka, ievadot šo hormonu pelēm ar insulīna deficītu, palielinās olbaltumvielas S100A9 koncentrācija asinīs. Nākamajā pētījuma posmā pelēm uzreiz ievadīja augstas S100A9 devas, un rezultātā uzlabojās dzīvnieku spēja kontrolēt glikozes, ketonu un lipīdu līmeni.
Iepriekšējos pētījumos jau bija apstiprināta saikne starp palielinātu S100A9 līmeni un samazinātu diabēta risku. Zinātniekiem atlicis vien apstiprināt insulīnveidīgās olbaltumvielas nekaitīgumu un efektivitāti, iesakot to pacientiem, kas cieš no insulīna hormona nepietiekamības.
