Ja netiks izpildītas prasības, mediķi streikos un prasīs Viņķeles demisiju

Viņš stāstīja, ka pēdējie notikumi saistībā ar valsts budžeta izskatīšanu arodbiedrībā ir izgaismojuši nepieciešamību organizēt padomes sēdi, lai lemtu par tālāko rīcības plānu. Plānots, ka šāda sēde varētu notikt 19.novembrī, un svarīgākie diskusijas punkti būs - elektroniska parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu, neuzticības izteikšana veselības ministrei, kā arī streika organizēšana.

Pēc Kera paustā, interese par parakstu vākšanu Saeimas atlaišanai esot "ļoti liela un publiskajā telpā cirkulē daudz informācijas", vienlaikus viņš atgādināja, ka pagaidām šajā virzienā nekādas darbības nenotiek. Viņš uzsvēra, ka tiek gaidīts Saeimas galīgais balsojums par budžeta projektu, kas plānots 14.novembrī.

Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece aģentūrai LETA sacīja, ja mediķu priekšlikumi tiks ignorēti, notiks medicīnas darbinieku streiks. Jau pašlaik tiekot veikta aptauja, lai noskaidrotu provizorisko dalībnieku skaitu. Precīzākas detaļas vēl nav zināmas, bet biedrības prezidente sacīja, ka šobrīd tiek risināti organizatoriska rakstura jautājumi.

Savukārt, komentējot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas noraidījumu medicīnas darbinieku un opozīcijas deputātu lūgumam pārtraukt nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu līdz tiek atrasts mediķu atalgojumam solītais finansējums, Aizsilniece uzsvēra: "Mēs to tā neatstāsim."

Viņasprāt, budžeta izskatīšanas laikā mediķi tiek ignorēti, un tiek izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.

Līdzīgās domās ir arī Keris. "Ar nožēlu jāatzīmē, ka valdība ir noraidījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumu sasaukt ārkārtas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi par šo jautājumu," piebilstot, ka tas norāda uz valdības izvairīšanos no trīspusēja sarunas formāta.

LVSADA priekšsēdētājs piebilda, ka, viņaprāt, šāds sarunas formāts "varētu palīdzēt pozitīvi atrisināt doto jautājumu".

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien noraidīja medicīnas darbinieku un opozīcijas deputātu lūgumu pārtraukt nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu un uzdot Ministru kabinetam atrast mediķu atalgojumam solīto finansējumu.

Uz komisijas sēdi šodien ieradās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece. Viņa informēja deputātus par sākto ārstu aptauju par medicīnas darbinieku streiku, vienlaikus uzturot prasību pārtraukt 2020.gada valsts budžeta skatīšanu līdz brīdim, kamēr netiks rasti mediķiem solītie līdzekļi.

Aizilniece uzsvēra, ka, caurskatot budžeta pozīcijas, viņai ir radusies virkne jautājumu par daudzām pozīcijām, kuru lietderība ir apšaubāma.

"Es atradu brīnišķīgu budžeta līniju Zemkopības ministrijai - valsts atbalsts dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kam paredzēti 16 miljoni eiro," teica Aizsilniece.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pārtrauca Aizsilnieci, uzsverot, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tiek skatīti budžetam iesniegtie priekšlikumi, nevis runāts par visu.

Reaģējot uz minēto, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) rosināja komisiju balsot par budžeta izskatīšanas pārtraukšanu, taču komisijas koalīcijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.

Koalīcijas deputāti neatbalstīja nevienu opozīcijas priekšlikumu, kas saistīts ar līdzekļu meklēšanu mediķu algām.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4 000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīko akciju "Nolaid karogu, iededz sveci!" - no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

Lēmums par protestu rīkošanu pieņemts, jo Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas.

Salīdzinājumam - atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Turklāt 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro.