No tirgus izņemti simtiem tonnu pārtikas produktu: Eiropā uzliesmo nāvējošā listeriozes baktērija
Pēdējā mēneša laikā visā pasaulē – Igaunijā, Krievijā, Nīderlandē, Beļģijā, Spānijā, Vācijā, Izraēlā un Kanādā – no tirgus izņemti simtiem tonnu pārtikas produktu, jo tie bija inficēti ar cilvēku dzīvībai bīstamo listeriozes baktēriju. Jau desmitiem cilvēku no listeriozes miruši, bet simtiem saslimuši. Latvijas atbildīgās iestādes mierina, ka mūsu valsti listeriozes epidēmija nav skārusi.
Mēneša sākumā Nīderlandē un Beļģijā no tirdzniecības atsauca 300 tonnu Ziemeļholandes Alsmāres pilsētas gaļas pārstādes rūpnīcā „Offerman” ražoto produkciju, jo tajā tika atklātas listeriozes baktērijas. Trīs cilvēki no tām mira, bet vienai grūtniecei iestājās priekšlaicīgs aborts, bet vismaz divdesmit cilvēki nokļuva slimnīcā.
Listeriozes briesmas visā pasaulē
Savukārt 7. oktobrī Vācijas federālā iestāde, kas atbild par patērētāju aizsardzību un pārtikas produktu drošību atsauca vairākus tūkstošus gaļas produktu ar aizdomām, ka tā saindēta ar listeriozes baktēriju. No tirdzniecības tikai izņemtas arī picas, kurām bija saskare ar firmas „Wilke Wurstwaren” produkciju. Divi cilvēki no tās mira, bet 37 konstatēja inficēšanos. Tagad „Wilke Wurstwaren” desu ražotne slēgta.
Septembrī Spānijā, Andalūzijā, uzliesmoja listeriozes epidēmija. Vismaz trīs cilvēki mira un pārsimts saindējās pēc rūpnīcā „La Mecha” ražotās gaļas ruletes „Magrudis” apēšanas. Vairākas valstis tādēļ tūristus aicināja nedoties atpūtā uz Spāniju, tostarp arī Lietuvas veterinārais dienests un Krievijas Ārlietu ministrija. Bet pati Krievija arī nebija pasargāta no nāvējošās baktērijas. Krievijas pārtikas uzraudzības dienests „Rosseļhoznadzor” pirms pāris nedēļām paziņoja, ka listerioze atklāta Rjazaņas un Tambovas apgabalos tirgotajos kāpostu tīteņos.
Augusta beigās listeriozes baktērijas tika atklātas arī pie mūsu kaimiņiem Igaunijā – Harku zivju pārstrādes uzņēmuma „M.V.Wool” produkcijā. Tallinas laikraksts „Eesti Express” rakstīja, ka baktērija vainojama divu cilvēku nāvē un deviņu saslimšanā. Kaimiņvalstī šis notikums ieguva plašu rezonansi un par to, kā ierobežot bīstamo baktēriju sprieda pat Igaunijas parlamentā, kur tagad paziņots, ka tagad „M.V.Wool” produkcija ir brīva no nāvi nesošās baktērijas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) arī pārbaudījusi mūsu valstī tirgoto „M.V.Wool” produkciju – lašu fileju un konstatējusi, ka listeriju tur nav
Listerioze skar ne tikai Eiropu, bet arī citus kontinentus. Pirms dažām nedēļām Izraēlā no tirgus tika atsaukti sešu veidu zīmola „Feldmann” saldējumi, bet Toronto (Kanāda) no tirdzniecības atsauca „Classic Foods” sviestmaizes ar vistas salātiem pēc tam, kad vienam cilvēkam pēc tās apēšanas atklāja listeriozi.
Latvijai nedraud listeriozes uzliesmojums
Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas speciālists Gints Georgs Muraševs Jauns.lv informē:
„Saslimšanas gadījumi ar listeriozi, galvenokārt ir saistīti ar kontaminēto pārtikas produktu (putnkopības produkcija, gaļa un gaļas izstrādājumi, zivju produkcija, nepasterizētais piens) lietošanu uzturā, vai ar ēdienu, kas pagatavots no šiem termiski neapstrādātiem produktiem vai lietojot uzturā tādus ēdienus, kas pagatavoti apstākļos, kur netiek ievērotas higiēnas normas, kā arī, lietojot uzturā pārtiku, kas ilgstoši tiek uzglabāta ledusskapī, jo listerijas vairojas pārtikas produktos, kas tiek glabāti aukstumā. Listerioze ir reta slimība un Latvijā katru gadu tiek reģistrēti 5-7 sporādiskie listeriozes saslimšanas gadījumi.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere Jauns.lv lasītājus mierina:
„Šobrīd nekas neliecina par to, ka Latvijai draudētu listeriozes uzliesmojums, taču ikviens var sevi pasargāt no dažādām pārtikas izraisītām saslimšanām, tostarp listeriozes – dzīvnieku izcelsmes jēlprodukti un nepasterizēts piens pirms lietošanas uzturā, ir rūpīgi termiski jāapstrādā.
Gadījumos, kad kādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts kompetentā uzraudzības iestāde konstatē piesārņojumu, kas var apdraudēt patērētāju veselību, tā nekavējoties par to, izmantojot ES Ātrās brīdināšanas sistēmu, informē citu valstu kompetentās uzraudzības iestādes, tostarp informējot, uz kādām valstīm, kādiem uzņēmumiem piesārņotās produktu partijas ir vestas.
Nīderlandes pārtikas apriti uzraugošais dienests nav informējis, ka piesārņotie produkti būtu nonākuši Latvijā. Ja tādas partijas būtu nonākušās Latvijas tirgū, tad PVD caur Ātrās brīdināšanas sistēmu būtu saņēmis informāciju.
Tā, ka jebkurš pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums ir tiesīgs piedalīties ES iekšējā tirgū, tad PVD nav tādas datubāzes, kurā būtu uzskaitīti visi Latvijas tirgū pieejamie pārtikas produkti, to izcelsmes valstis un ražotāji. Šādu informāciju brīvā tirgus apstākļos būtu neiespējami uzkrāt un atjaunot. Ļoti iespējams, ka šī ražotāja produkcija (ar listerijām piesārņotā) ir pieejama arī Latvijas veikalos, taču jāuzsver, ka partija, kurā konstatēts piesārņojums ir apturēta, Latvijā tā nav nonākusi un Nīderlandes dienests kontrolē situāciju”.
Kas ir listerioze?
Listerioze ir akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Tā var izraisīt meningītu un encefalītu. Ļoti bieži inficēšanās var būt letāla, tiek uzskatīts, ka pat katrs sestais saslimšanas gadījums beidzas ar nāvi.
Eiropā tā ir reta slimība - uz vienu miljonu iedzīvotājiem reģistrē vidēji divus līdz septiņus saslimšanas gadījumus gadā.
Listeriozi ierosina ārējā vidē izturīgs mikroorganisms „Listeria monocvtogenes” (listerija). Listerijas ir plaši sastopamas dabā – ūdenī, augsnē, tās atrodamas arī uz dārzeņiem. Tās ir ļoti noturīgas un apkārtējā vidē var saglabāties līdz pat septiņiem gadiem, iztur sasaldēšanu. Vārot un pasterizējot, mikroorganismi iet bojā trīs minūšu laikā. Listerijas spēj intensīvi vairoties gaļā četru-sešu grādu temperatūrā, tādēļ to nereti dēvē par „ledusskapja mikroorganismu”. Infekcijas avots ir slimi (dažreiz arī praktiski veseli infekcijas nēsātāji) grauzēji, mājdzīvnieki (arī mājputni). No mājlopiem ar listeriozi vissmagāk slimo aitas. Cilvēks ar listeriozi var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātu ādu vai gļotādu, lietojot uzturā inficētus dzīvnieku izcelsmes produktus. Visbīstamāk, baktērija skar grūtnieces un gados vecus cilvēkus.
Listerijas visbiežāk konstatē jēra gaļā, cāļa sendvidžos, piena produktos (sevišķi nepasterizētā pienā un mīkstajos sieros), dažādos salātos, olās, pastētēs un jūras produktos, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.
