Par pilnīgi nepazīstamu cilvēku izstāstīja visu, kā ir: daugavpiliete Svetlana, kura vasarā piedalījās atlasē "Ekstrasensu cīņām" 

Pie ieejas viesnīcā "Latgola", kur norunāta tikšanās ar ekstrasensi un gaišreģi Svetlanu Nastavņikovu, teju uzskrienu virsū kādai sievietei. Mūsu skatieni sastopas, un uzreiz saprotu, ka tā ir viņa. Apstājos un tieku apveltīta ar smaidu. Momentā ievēroju viņas acis – es tādas jau esmu redzējusi: skaistas, noslēpumainības pielietas čigānietes acis. Izceltas ar perfektām melnām līnijām, kas jau izsenis darīts ne tikai skaistuma vārdā, bet arī enerģētiskai aizsardzībai, lai ļaužu skatieni apstātos pie acu – dvēseles spoguļa – rāmja, nevis ielūkotos tās dzīlēs. Kad Svetlanai jautāju, vai viņa ir čigāniete, viņa atsaka – es neesot pirmā, kas uzdod šādu jautājumu. Viņas vecāki, baltkrievi pēc tautības, joprojām dzīvo Baltkrievijā.

Īpašas rotas, īpaši vārdojumi

Viesnīcā ar liftu uzbraucam līdz kafejnīcai 10. stāvā – no tās logiem paveras jauks skats uz pilsētu. Mīļi, protams, ka par to padomāts. Arī galdiņu Svetlana rezervējusi iepriekš, tālredzīgi līdzi paņēmusi savus darba piederumus – dažādus akmeņus, Taro kārtis, svārstiņu. Viņas bilde vien neko neizteikšot, būšot par pliku. Pat nesagaidījusi jautājumu, Svetlana sāk stāstīt par akmeņiem, no kuriem taisa piekariņus, krelles, rokassprādzes. Redzot, ka ekstrasense ar tiem burtiski pārņemta, nepārtraucu.

“Es labi saprotos ar obsidiānu, kas pamatā skaitās vīriešu akmens. Tas ir lielisks aizsargs no apkārtējas pasaules negatīvās ietekmes un ļauniem spēkiem, spēj atturēt no negodīgas rīcības, palīdz ieraudzīt savus trūkumus. Manas un obsidiāna saderības atslēga droši vien ir tā, ka tas ir arī praktizējošo magu, zinātnieku un dabas pētnieku talismans. Gan tumšais obsidiāns, gan ahāts veicina gaišredzības attīstību, tāpēc man to pieprasa daudzi, kas šajā jomā sper pirmos soļus. Būtībā arī pati esmu iesācēja, jo nopietni strādāju tikai divus gadus, bet manī laikam ir kas tāds, kas viņus uzrunā un piesaista. Uzskatu, ka gados jauni cilvēki var būt daudz spēcīgāki gaišreģi, zīlnieki, dziednieki nekā tie, kas tam veltījuši jau pusi mūža. Un šajā enerģētiski tik piesātinātajā laikā kad viss notiek daudz ātrāk un straujāk, tas atklājas arvien jaušamāk. Es katram izgatavoju atšķirīgu rotu – talismanu, jo man patīk individualitāte. Kur ņemu akmeņus, nevaru atklāt. Tad man ātri aptrūksies, ar ko strādāt, jo tie ir īsti, speciālistu pārbaudīti.”

Veicot īpašu rituālu, Svetlana rotas ar trīs veidu ahātiem ievārdo dzimtas aizsardzībai. “Rozā kvarcs jau izsenis slavens ar spēju piesaistīt mīlestību, bet savienojumā ar kaķa aci iedarbojas vēl labāk un ātrāk. Varētu domāt, ka pie manis stāv jaunu meiteņu, sieviešu rinda, bet pamatā strādāju caur "Facebook", "WhatsApp". Kad parādījās informācija, ka piedalos atlasē Ekstrasensu cīņām, tiešām sākās uzlidojums,” saka gaišreģe un nosauc vēl virkni akmeņu, ar kuriem strādā, uzsverot, ka melnie ļoti labi vadot informāciju, palīdzot to saņemt no mirušo pasaules.

Sākumā, apgūstot pirmo pieredzi, Svetlana pie tās ar dažādiem jautājumiem vērsusies diezgan bieži, bet nu tikai retos gadījumos, jo mirušo pasaule par miera traucējumiem neesot sajūsmā.

Aplūkoju Svetlanas darinātās rotas. Ne ar ko īpašu no citur iegādājamām neatšķiras... Viņa nolasa manu domu, izteiksmīgajās acīs pamanu smaidu. “Protams, vizuāli akmeņi īpaši neatšķiras. To savirknējums rotās gan, un pēc tā var iegūt informāciju par cilvēka raksturu, interesēm, arī par viņa un akmeņu savstarpējām attiecībām. Bet vissvarīgākā atšķirība ir rotas spēks. Gaišreģim, dziedniekam tajās jāierunā vēlamais, akmeņiem jādod uzdevums, un tieši vārdojuma jaudīgums atšķir akmeni no akmens, rotu no rotas. Es pie tā piestrādāju īpaši – vispirms ierunāju katru akmeni atsevišķi, tad arī visu rotu. Cilvēks, kurš jūt enerģijas, atšķirību noteiks, pietuvinot tām roku. Ne jau visu karavadoņu pavēli doties uzbrukumā vai mobilizēties aizsardzībai karaspēks uztver ar vienlīdz lielu degsmi un ir gatavs cīnīties līdz pēdējam.”

Visi vārdojumi ir Svetlanas pašas. “Grāmatās, internetā neko nemeklēju, arī no citiem neaizņemos. Un atšķirībā no daudziem citiem gaišreģiem nelepojos ar mantotām spējām. Jā, viena no vecvecmāmiņām esot dziedinājusi, zinājusi visādus vārdiņus, bet tolaik jau katra sieva kaut ko no tā visa prata. Tāpēc arī uzsveru, ka darbā izmantoju savus vārdus. Tie vienkārši atnāk pie manis, un es zinu, kā tos savirknēt vārdojumā, kas tiešām strādā. No kurienes man tas, varu tikai minēt.”

Atdot apmānītajiem ticību nav viegli

Pie gaišreģiem cilvēki vēršas gan ar vienkāršiem, pat šķietami (vismaz citu skatījumā) triviāliem jautājumiem, gan tiešām sarežģītās situācijās, kad izmisums, bezspēcība smacē nost. “Uz vienkāršajiem jautājumiem atbildu, pat neprasot par to samaksu, bet ir, par kuriem noteikti jāprasa, citādi pati varu pārņemt tajā ietverto problēmu. Piemēram, meitene domā, ka viņai uzlikts lāsts. Kā viņa to zina? Nekur neveicoties – ne darbā, ne attiecībās. Tikai ne vienmēr tās ir lāsta sekas, biežāk iemesls ir vienkāršāks – kaut kādu iemeslu dēļ uz to aizvērts ceļš. Tomēr, lai to noteiktu, man jāveic diagnostika – cilvēks jāaplūko pa daļām. Bet kā vienā, tā otrā gadījumā, lai traucējošo programmu noņemtu, jāveic īpaši rituāli. Pagaidām, par laimi, man tas vienmēr izdevies, cilvēku dzīves sakārtojušās.”

Bez Taro kārtīm uz galda pamanu arī iepriekš neredzētas. Svetlana skaidro, ka tās ir maģiskās melnās kārtis – grimuāri. “Tās ir apbrīnojamas, atklāj visdziļāk apslēpto. Tāpēc, pirms tās izmantoju, pajautāju, vai cilvēks ir tam gatavs. Parasti jau visi apgalvo, ka ir, jo pat nespēj iedomāties, ko šīs kārtis no zemapziņas var izvilkt, un, kad tas notiek, sāk raudāt... Tomēr ielaušanās zemapziņas noslēpumos bieži vien ir pat nepieciešama, piemēram, lai atklātu slimības pamatcēloni.”

Brīdi parunājam par to, cik sarežģīts radījums būtībā ir cilvēks, ka vairākums mediķu ārstē tikai fizisko pusi. Tomēr Svetlanas klientiem nākas samierināties, ka tiks sūtīti veikt izmeklējumus pie ārstiem vai kāda dziednieka, jo viņa var tikai mazināt sāpes, nomierināt iekaisumu. “Reiz man izdevās uzlabot cukura diabētiķes un onkoloģiskās slimnieces stāvokli, bet  tie ir  atsevišķi gadījumi. Kā panācu uzlabojumus? Ar īpaši apvārdotu akmeni – lai tas slimību paņem sevī. Vai nēsāt to visu laiku pie sevis – ap kaklu, roku vai kabatā –, to jāļauj noteikt intuīcijai, bet akmens savu uzdevumu veiks, arī kādu dienu mājās atstāts, jo ir vienots ar cilvēka bioenerģētisko lauku. Un nav jāuztraucas, ja kaprona diegs, kurā tas ievērts, pārtrūkst; katram amuletam, talismanam ir savs derīguma laiks. Kad akmens sevī uzņēmis maksimālo devu nevēlamās enerģijas, it kā nesaraujamais kaprona diegs pārtrūkst. Ja akmens pazušanu nepamanāt, nebēdājiet, bet noteikti pateicieties akmenim par padarīto. Tāpat dariet, ja akmens mēģinājumu aizbēgt pamanāt. Tad to iemetiet kādā ūdentilpē, kur tam neviens netiks klāt. Ūdens ar laiku visu nevēlamo aizskalo.”

Interesanti, protams, bet nu pievērsīsimies Svetlanas gaišreģes spējām, jo bez tām nekādi nevarēja veiksmīgi izpildīt "Ekstrasensu cīņu" atlases uzdevumus.

“Nevaru teikt, ka izpildīju tos teicami, un oficiālie rezultāti vēl nav zināmi, bet man pašai šķiet, ka melnās aploksnes saturu atklāju un nepazīstamo meiteni raksturoju diezgan precīzi. Noteicu gan veselības problēmas, gan par attiecībām izstāstīju. Viņas neticība cilvēkiem ar kaut kādām tur spējām man netraucēja. Kā zināju, ka meitene noskaņota skeptiski? Tas bija pirmais, ko redzēju! Un par šādu attieksmi nav jābrīnās, jo ir ļoti daudz šarlatānu un līdz ar to apmānītu, vīlušos cilvēku. Atdot viņiem ticību, pierādīt, ka tomēr ir cilvēki, kuri redz un var, nav viegli, īpaši jau tādiem iesācējiem kā man. Turklāt es principā nekad un nevienam neko neesmu centusies pierādīt, mana nostāja ir: ja ticat, tad nāciet, ja ne – nav vērts. Tie, kas atnākuši, mājup devušies apmierināti. Pamatā it visā, ko daru, paļaujos uz intuīciju, kārtis izmantoju tikai, lai to apstiprinātu.”

Ar maģiju joku nav

Izrādās, Svetlana dalībai Ekstrasensu cīņu atlasei gatavojusies un trenējusies veselu gadu. Strādājusi ar cilvēkiem, lai pārliecinātos par savām spējām, un samaksu par to nav prasījusi. “Būtībā it kā velti tērēju savu enerģiju, tātad – veselību, jo enerģiju naudas izteiksmē atpakaļ neņēmu. Bet tā šajā situācijā tā bija apzināta izvēle, un uz cilvēkiem tas nekādi neatsaucās. Savukārt gadījumos, kad par darbu jāmaksā, bet cilvēks to neizdara, jārēķinās ar dažādām sekām, jo maģijas pasaulē valda savi likumi. Piemērs. Kāda sieviete lūdza palīdzēt atjaunot attiecības ar vīru, es to izdarīju. Tobrīd viņai nebija naudas, solījās pārskaitīt pēc pāris dienām, kad saņems algu. Esmu radusi uzticēties, piekritu, bet viņa solīto neizpildīja. Un tad iejaucās Augstākie spēki. Izveidojās diezgan dramatiska situācija – sievietei bija jāizlemj, vai nu viņa tomēr šķirsies no vīra, vai viss beigsies letāli. Tāpēc jāielāgo – ar maģiju joki mazi, enerģijas apmaiņai ir jānotiek. Es Augstāko spēku prasību ievērot šo likumu uzskatu par atbalstu gaišreģiem, zīlniekiem, dziedniekiem, jo starp īpašajām spējām jau nav spējas pārtikt no zila gaisa. Arī mums jāēd, jāgādā par bērniem, jāmaksā par dzīvokli.”

Kā jāsaprot Svetlanas teiktais par palīdzēšanu sievietei atjaunot attiecības ar vīru – viņa to atbūra, piebūra? Ne ar ko tādu gan viņa nenodarbojoties. Vai nu darot labu, vai neko, bet atburšana un pieburšana neesot nekas vairāk kā viena cilvēka slimīgo iegribu apmierināšana, un sekas tam neesot paredzamas. Arī uz pašu tas varot atsaukties dažādi, bet Svetlanai rūp sava, bērna un vīra veselība, ģimene, tāpēc ar šādiem lūgumiem pie viņas varot nevērsties.

“Nesen noskatījos krievu filmu "Zīlniece". Super, tajā tiešām viss bija parādīts, kā ir! Kāda jauna sieviete reiz bija izlūgusies, lai zīlniece – viņas māte – piebur vīrieti. Pēc vairākiem gadiem viņa šādu lūgumu izteica atkārtoti, bet saņēma stingru atteikumu. Lieta tāda, ka pēc pieburšanas pieburtais kļūst kā dārzenis, kā lupata – bez savas gribas un domām, grūstāms un bīdāms. Pirmajā laikā sieva ar to apmierināta, bet cik tad ilgi tāds lupata viņai būs vajadzīgs. Sievietei taču vajadzīgs vīrietis, un viņa sāk lūkoties apkārt, jo ko gan tāds vīrs var iebilst! Kad piebūruma maksimālais iedarbības laiks –tas ir 10–12 gadu – paiet, pieburtais pamazām sāk atjēgties, un tad situācija var krasi mainīties. Tā bija arī filmā – vīrietis iemīlēja citu. Īpašnieciskā sieva to nevarēja pārdzīvot, vienīgais risinājums viņai šķita atkārtots piebūrums. Tikai māte atteica, jo zināja, ka šādā gadījumā iznākums būs letāls – ar vīrieti kaut kas atgadīsies. Tādu grēku viņa nevēlējās uzņemties. Vai tiešām tik traki? Jā, un arī sievieti nekas labs negaida. Dažkārt cilvēki tiešām rīkojas kā apmāti.”

Pie Svetlanas vērsušās vairākas sievietes, kas jau drīz pēc vīrieša pieburšanas attapušas, ka sapņu vīrietis pārvērties par memļaku. Kad viņa jautājusi, kāpēc vispār par ko tādu izšķīrušās, paskaidrojušas, ka ne ar vārdu neesot brīdinātas, kā vīrietis pēc tam mainīsies. Neesot iemesla tam neticēt, jo melno lietu darītājas kā par pieburšanu, tā atburšanu pelnot lielu naudu, kaut gan nevarot nezināt, ka vissmagāk par to nāksies maksāt viņu bērniem un mazbērniem. Reiz Svetlanu palīdzēt sakārtot privāto dzīvi lūgusi gadus sešdesmit veca sieviete. Diagnostikā atklājies, ka viņa nodarbojusies ar pieburšanu. “Kaut viņa to bija veikusi tikai reizes trīs, tas tāpat nepalika bez sekām – ne vīrieša, ne bērnu. Un tas nebija Augstāko spēku, bet pašas iekšējo baiļu uzlikts bloks jebkādām ģimeniskām attiecībām. Lai es izdzēstu sadarītā un baiļu programmu, man puse savas dzīve būtu jāaprok, un tā arī viņai pateicu. Viņa neļaunojās, saprata.”

Svarīgi saglabāt vēsu prātu

Pirms nopietni pievērsusies ekstrasensoro spēju attīstīšanai, Svetlana strādājusi "Rimi" par vecāko kasieri. No darba aizgājusi veselības problēmu dēļ – mugurkauls izgājis no ierindas, un sekas jūtamas vēl tagad, staigāšana lielu prieku nesagādā. Spriežu, ka tas savā ziņā ir likteņa pirksts, nepārprotama norāde – laiks darīt to, kas tev jādara. Svetlana piekrīt.

“Palīdzu cilvēkiem un no tā gūstu gandarījumu. Tikai uzstādījums “Palīdziet, lūdzu, lai gan es tam lāgā neticu” man nav īsti pieņemams, jo, lai palīdzētu, ticība ir ļoti nepieciešama. Lai gan dažkārt pietiek ar manu varēšanu. Arī vīrs bija ļoti skeptiski noskaņots, bet, kad viņa mātei it kā ne no kā sāka pampt rokas un ārsti nevarēja noteikt cēloni, tomēr cerīgi vērsās pie manis: “Sveta, dari, ko vari!” Es jau zināju, kā varu līdzēt, biju taču situācijā klātesoša. Tam vajadzēja sarkanu vilnas dzīparu, bet to momentā dabūt nevarēju, tāpēc izlīdzējos ar parastu aukliņu – ievārdoju tajā attiecīgus vārdus un liku apsiet ap delnu locītavām. Pēc nedēļas pampums jau bija nogājis un vairs neatkārtojās. Tikai vārdojumā tiešām jāieliek precīzi formulēts mērķis. Vīrs klusēja – nav jau viegli uzreiz atzīt diedziņa pārspēku!”

Paziņas un draudzenes pie Svetlanas nereti vēršas kā pie psiholoģes. Arī cilvēki, kuriem palīdzēts, atgriežas tieši šādā nolūkā. Skaidrojums tam vienkāršs – jebkurai zīlniecei, gaišreģei, dziedniecei jābūt spējai uz jebkuru situāciju paskatīties no malas un to izanalizēt ar vēsu prātu. Tas noder arī gadījumos, kad kāds lūdz palīdzēt atrast pazudušu cilvēku. Pagaidām šādu epizožu Svetlanas praksē maz, bet viņa intuitīvi jūt, ka būs. Šajā darbā talkā nāk kārtis. Lietuvā ziemā reiz pazudis puisītis. “Aina it kā vienkārša – lauku māja, aiz šķūņa dīķis, un, protams, visi meklētāji pirmkārt pārmeklē to. Velti, bērnu neatrod. Tiek apsvērta doma, ka puisītis nozagts, izskatītas citas versijas, bet man kārtis rāda, ka viņš ir ūdenī. Un atrada taču, zaros bija sapinies, un pa virsu esošie tad arī liedza uzreiz ieraudzīt... Nekā patīkama šādā darbā gan nav un mūsu darbā vispār, jo laimīgi cilvēki jau pie gaišreģiem, dziedniekiem nenāk.”

Labi, pieaugušie ar laiku sapelna dažādas kaites, likstas, bet bērni taču vēl ir tīri – kāpēc ar viņiem visādas šausmas notiek?

“Sieviete uzzina, ka ir stāvoklī, un pirmā doma viņai ir – ārprāts, es negribu šo bērnu! Bet auglis agresīvo noliegumu sajūt, tam sāp! Tad ko brīnīties, ka bērns piedzimst ar kādu kaiti, defektu vai arī pāragri aiziet no dzīves. Arī zinātnieki pierādījuši, ka topošais cilvēks jau pirms piedzimšanas apveltīts ar atmiņu un spēju mācīties, ka dzīve pirmajā mājvietā jau no pirmā brīža ietekmē viņa eksistenci – dažkārt līdz pat sirmam vecumam. Mums jābūt ārkārtīgi atbildīgiem par savām domām, vārdiem, rīcību, un lai pat nedomājam, ka Dievam kaut kas paliek apslēpts. Un, kā saka, ja Dievs devis bērnu, Viņš dos arī bērna izaudzināšanai. Arī divu un trīs. Mana vīra māsai ir trīs savi bērni, un viņa pieņēma vēl divus. Labi darbi atmaksājas ar labu – tāds ir visuresošās, visu piepildošās enerģijas likums. Cits iemels traģiskiem atgadījumiem ar bērniem – iepriekšējo dzīvju karmas atstrādāšana. Es tajās neielūkojos. Tas ir grūts darbs, es tam vēl neesmu gatava.”

Sargies pats, tad Dievs tevi sargās!

Ir gaišreģi, kuri redz kā rentgens, ir, pie kuriem redzējumi atnāk kā filma, citi tos dzird vai nolasa caur rokām. Kā tie atnāk pie Svetlanas?

“Skaidri saskatāmās bildītēs, kuras pavada kodēts teksts. Un redzēto, ja intuīcija liek to darīt, pārbaudu ar kārtīm vai svārstiņu,” saka Svetlana un pievēršas vēl vienam savam darba instrumentam – svecēm.

“Sveces pasūtu zinošām lējējām Krievijā, Ukrainā. Viņas to dara noteiktos datumos, ievērojot īpašus rituālus, lej vairākās kārtās, ierunājot attiecīgus vārdus. Vaskam pievieno arī dažādus augus, ziedus, kuru maģiskās īpašības, smarža pastiprina sveces spēku.” Ar interesi aplūkoju no Ukrainas atsūtīto sveci. Īpatnēja forma, īpatnēja smarža, īpatnēja sajūta, to rokās paņemot. Laikam jau tiešām visi esam apveltīti ar spēju sajust enerģiju, tikai nedrīkst ļaut prātam to ignorēt... Kādas krāsas sveces kādos gadījumos jādedzina? “Te nu gan neko jaunu nepateikšu: zaļa – naudas piesaistīšanai, sarkana – mīlestībai, mērķa sasniegšanai, zila – jūtības stimulēšanai, baiļu, šaubu kliedēšanai, melna – aizsardzībai, tā palīdz atrast gaismu tumsā. Baltā dod vistīrāko enerģiju, tāpēc jebkuras citas krāsas sveces iedarbība tiks pastiprināta, ja tai līdzās aizdegsiet baltu.”

Vai Svetlana orientējas zāļu pasaulē – kādas īpašības kuram augam piemīt, kurš kurai vainai palīdz, kad kuru ievākt?

“Zāļu sieva neesmu, bet šo to zinu. Dažkārt pareizi ieteikta tēja palīdz labāk nekā tabletes, cilvēki tik nobrīnās – kur agrāk bijuši, kāpēc ķīmiju lietojuši… Es daļu zālīšu lasu Baltkrievijā, daļa aug pie mūsu vasarnīcas. Man vismīļākā ir vērmele, tai piemīt izteiktas spējas regulēt vielmaiņu, attīrīt un aizsargāt enerģētiski. Tikai uzmanīgi – pārāk stiprs vērmeles uzlējums var izraisīt halucinācijas! Mārdadzis ir ideāls palīgs aknām, lieto samaltas sēklas vai eļļu. Un, tā kā aknas ir organisma centrālā laboratorija, no kuras pašsajūtas ir atkarīgs organisma kopējais tonuss un tā spēja pretoties vīrusiem un baktērijām, tad mārdadzi profilaksei iesaku lietot ikvienam. Tā teikt, sargies pats, tad Dievs tevi sargās!”

Pie sevis sargāšanas var pieskaitīt arī dažādu senu ticējumu ievērošanu. Svetlana tic tikai retajam, bet tiem, kas attiecas uz spoguli, iesaka pievērst nopietnu uzmanību, jo spoguļiem piemīt noslēpumains spēks. “Nevajag tajos ilgi lūkoties, to priekšā raudāt, jo spoguļi uzsūc enerģiju un emocijas. Ja nopērkat jaunu dzīvokli un tajā palicis iepriekšējo saimnieku spogulis, izmetiet to. Nekad spoguļus nepērciet antikvariātos, jo nevar zināt, kas tajos slēpjas. Pati ar to esmu saskārusies. Nopirkām dzīvokli ar spoguli – atklātu portālu ar mirušo pasauli. Nācās krietni piestrādāt, lai to aizvērtu. Zinu, ka ir ticējums – ja gadās izbērt sāli, tas uz sliktu. Es to uztveru citādi – ja izbira, tātad mani vajadzēja aizsargāt. Sālim piemīt šāda lieliska īpašība, tāpēc to ber pie ārdurvīm zem paklājiņa, pievieno ūdenim, mazgājot grīdu. Arī pašam regulāri vajag noberzties ar sāli, tādējādi noberžot negatīvo informāciju, kuras mums visapkārt ir pārpārēm. Es sāli aizsardzībai vārdoju ceturtdienās, krievu valodā ir pat tāds jēdziens kā četvergovaja soļ. Īpaši spēcīgs ir pirms Lieldienām, zaļajā ceturtdienā vārdotais sāls. Sāli ieber pannā, pieber miltus, sāls kļūst melns. Tuvāk neko nestāstīšu, jo sāli var ierunāt ne tikai labiem nolūkiem.”

Svetlana iesaka nekļūt atkarīgiem no astrologiem, zīlniecēm, gaišreģiem. Protams, viņai regulāri klienti būtu izdevīgi, bet sekas ir visam, un viņa šo likumu ievēro. Turklāt pareģu teiktajam nereti esot placebo efekts, un labi, ja tas ir labs.

“Šodien vinnēsiet loterijā!” saka gaišreģis, cilvēks nopērk biļeti un tiešām laimē – kaut piecus vai desmit eiro. Jo viņš tam ir noticējis! Bet tieši tāpat var noticēt gaišreģa teiktajam, ka laulību nekas vairs neglābs, un cilvēks pret partneri sāk attiecīgi izturēties – ignorē, kašķējas par sīkumiem, jo tāpat taču šķirsies. Tāpēc pareģiem atnākusī informācija jāpārbauda – izliekot kārtis, palūkojoties zvaigznēs, uzdodot jautājumus svārstiņam. Un savos izteikumos jābūt ļoti uzmanīgiem, jāpārdomā katrs vārds, jo uz viņiem gulst milzu atbildība. “Es neesmu suprekstrasense, supergaišreģe, man vēl daudz jāmācās, bet to esmu sapratusi. Tāpat to, ka savus redzējumus varu darīt zināmus tikai tad, kad man jautā. Jo lēmumi jāpieņem pašiem. Arī lēmums, iet vai neiet pie pareģa.”

Lai saņemtu speciālista tālruņa numuru, sūti īsziņu ar kodu PDZ134 (bez atstarpēm) uz numuru 1881.

Pakalpojuma maksa 1.50 EUR (ar PVN)