Vētra: nepalielinot atalgojumu, rehabilitologi būs spiesti pārorientēties uz maksas pakalpojumu sniegšanu
Nepalielinot mediķu atalgojumu solītajā apmērā, rehabilitācijas speciālisti būs spiesti turpināt pārorientēties uz dažāda veida maksas pakalpojumiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra.
Pēc viņa paustā, LRPOA uzskata, ka šodienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides(AP) paustais, ka atalgojums par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem varētu tikt dalīts "pa termiņiem" un "nozarēm", rehabilitācijas jomā vispirms skars tieši pacientus. "Jau tā ierobežotie valsts apmaksātie rehabilitācijas pakalpojumi akūtās ārstēšanas un pēcakūtā periodā personāla trūkuma dēļ tiks samazināti vēl vairāk," sacīja Vētra.
Tikmēr, pēc viņa paustā, rehabilitācijas speciālisti būs spiesti turpināt pārorientēties uz dažāda veida maksas pakalpojumiem, kā arī pacientu atlasē tālākai rehabilitācijai medicīniskos atlases kritērijus papildinās pacienta un viņu piederīgo maksātspēja. Šādas scenārija rezultātus jau šobrīd uzskatāmi demonstrē mazāk turīgu cilvēku zobu stāvoklis, piebilda Vētra.
LRPOA uzskata, ka kopā ar naudas meklējumiem valsts budžetā Saeimai un tās Sociālo un darba lietu komisijai būtu jādomā par reformām Labklājības un Veselības ministrijās. Vētra uzskata, ka būtu jāveido vienota sistēma, kas būtu vērsta uz būtisku cilvēka reintegrāciju sabiedrībā, tostarp arī algota darba strādāšanā, kā to paredz valdības deklarācija.
Pēc Vētras paustā, LRPOA ir pārliecināta, ka bez reformām, rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības paplašināšanas primārajā veselības aprūpes līmenī, rehabilitācijas dienestu nostiprināšanas daudzprofila slimnīcās, kā arī sociālā budžeta līdzekļu novirzīšanas darbspējīgo personu rehabilitācijai, nav iespējama mērķtiecīga veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidošana, kā rezultātā veselības aprūpei nāksies samierināties ar "budžeta pārpalikuma izmantotāja" statusu arī turpmāk.
LRPOA kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti pēc dažām nedēļām 19. un 20.septembrī organizēs Pirmo nacionālo rehabilitācijas kongresu. "Ceram, ka šis forums ļaus izskanējušos priekšlikumus vēlreiz pārrunāt kopā ar ministriju un citu valsts institūciju pārstāvjiem," piebilda Vētra.
Ka ziņots, mediķu atalgojuma palielināšanā no nākamā gada ir iespējamas "atkāpes", pieļauj Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Lai arī iepriekš Skride iestājās par mediķu atalgojuma striktu palielināšanu par 20% no nākamā gada, šodien preses konferencē viņš pieļāva, ka atalgojuma kāpināšanu varētu "dalīt termiņos un nozarēs".
Skride sacīja, ka medicīnas darbinieku atalgojumam jābūt pirmajai prioritātei, kas jāsaprot ne tikai Saeimai, bet arī valdībai, jo "jebkurš jebkurā brīdī var nonākt pacienta lomā". Viņš skaidroja, ka no 2020.gada noteikti jāpalielina mediķu atalgojums tiem, kuriem tas "šobrīd ir niecīgs", proti, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, medmāsām un ārstiem.
Politiķis lēsa, ka mediķu atalgojuma palielināšanai nav nepieciešami 120 miljoni eiro, kaut iepriekš tā tika vēstīts. "Ejot kopsolī ar slimnīcu līmeņošanas reformu, domāju, ka nav vajadzīga nemaz tik liela summa," sacīja Skride.
Jau ziņots, ka patlaban budžeta veidošanas procesā izskanējis, ka mediķu atalgojuma palielinājums varētu nenotikt solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes informēja, ka koalīcijai iepriekš piedāvāti divi budžeta projekti, balstoties uz fiskālo telpu aptuveni 150 miljonu eiro apmērā. Šajā budžeta projektā 25 miljoni eiro bijuši paredzēti neatkarīgajām institūcijām un sabiedriskajiem medijiem, bet 127 miljoni eiro - mediķu un pedagogu algām, sacīja Viņķele, kura šo projektu atbalstījusi. Tomēr šis projekts neesot guvis atbalstu pārējo valdību veidojošo partiju vidū.
Ministre sacīja, ka otrs budžeta projekts, ar kuru patlaban strādā koalīcija, paredz finansējumu 150 miljonu eiro apmērā sadalīt pa visām ministrijām. Tas nozīmētu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai tiktu atvēlēti tikai 45 miljoni eiro, kas nav pat puse no mediķiem solītā finansējuma.
Viņķele šodien par aktuālajām diskusijām informēja valdības sociālos partnerus, kuri atbalstījuši Veselības ministrijas (VM) prioritātes un apņēmušies "skaidri un strikti" norādīt valdībai un koalīcijai kopumā, ka tām ir saistoši pašu pieņemtie lēmumi saistībā ar veselības aprūpes finansējumu. Pērn atbalstītie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz, ka veselības aprūpes budžets 2020.gadā nedrīkst būt mazāks par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mediķu algām jāparedz papildu 120 miljoni eiro.
Sociālie partneri ir pārliecināti, ka nākamā gada valsts budžetā rast solītos 120 miljonu eiro mediķu atalgojuma palielināšanai ir iespējams. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem uzsvēra, ka risinājums, kurā mediķu algām tiktu paredzēti tikai 45 miljoni eiro, valdības sociālajiem partneriem nav pieņemams.
"Tiesiskā valstī, veidojot budžetu, vispirms jāievēro likumā paredzētās garantijas, bet par pārējām pozīcijām diskusijām jābūt pēc tam. Tāds šodien bija arī NTSP apakšpadomes lēmums - pirmkārt, atbalstīt VM iesniegtās prioritātes un tām nepieciešamo finansējumu, kas atbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Otrkārt, aicināt valdību, veidojot budžetu, ievērot to, ko valdība apņēmusies savā valdības deklarācijā un rīcības plānā, proti, izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas," sacīja Keris.
