Uzņēmējs Andris sašutis par absurdu: kaņepju tēju ražot drīkst, bet tirgot – nē

Neizpratnē par jaunajām prasībām ir pirms pieciem gadiem Latvijā no Anglijas atgriezies Andris Višņevskis, kurš gadu no gada kāpina kaņepju audzēšanu savā saimniecībā „Obelisk Farm” Viļānu novada Dekšāres pagasta Obelišku ciemā. Šogad viņš kaņepes audzē jau viena hektāra platībā, un saimniecība beidzot sākusi strādāt ar peļņu, kad pie viņa ieradās Pārtikas un veterināra dienesta (PVD) Ziemeļlatgales nodaļas pārstāvji, lai paziņotu, ka viņš vairs nedrīkst tirgot kaņepju tēju, ko līdz šim legāli tirgojis divus gadus.

Trešdaļa biznesa vējā

Visņevskis ne tikai audzē kaņepes, bet arī eksperimentē ar to dažādo lietojumu un izglīto sabiedrību par šī kultūrauga vērtībām un daudzajiem izmantošanas veidiem, piemēram, uzturā, kosmētikā, papīra izgatavošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un pat celtniecībā. Līdz šim viss noticis bez sarežģījumiem. Viņš pat saņēmis suminājumus Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā novadu konkursā “Tautas garša”. Nu vismaz vienai viņa biznesa šķautnei ir krusts pāri. Uzņēmējs spiedis arī eļļu no kaņepju sēklām, gatavojis batoniņus un pārdevis pašas sēklas, kā arī ražojis kaņepju ziedu tēju.

Kaņepju sēklas pārtikā var izmantot droši, piemēram, spiežot eļļu vai gatavojot pavalgu, ko nevar teikt par kaņepju lapām un ziediem. Bet kaņepju tēja bija trešdaļa viņa kaņepju biznesa. Kaņepju audzētājam PVD nekādu sodu nav uzlicis, bet stingri ar pirkstu viņa virzienā pakratījis gan.

Meklēs risinājumus

Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, portālam Jauns.lv pastāstīja: „PVD, veicot rutīnas pārbaudi saimniecībā, aizrādīja uzņēmējam, ka, saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu, kaņepju ziedu tēju izplatīt nedrīkst. Nekāds PVD lēmums attiecībā uz kaņepju ziedu tējas izplatīšanas apturēšanu vai uzņēmēja sodīšanu nav pieņemts. PVD inspektors ir informējis uzņēmēju, ka tējas izplatīšana nav likumīga. Attiecībā uz produktu, tai skaitā tējas ražošanu no sējas kaņepēm, ir jāievēro ES Jaunās pārtikas kataloga nosacījumi - kaņepju ziedu tēju izplatīt nedrīkst”.

Jautāta, ko tagad lai dara pie sienas noliktais saimnieks un vai nav gaidāmas kādas izmaiņas, Meistere teic: „Eiropas Savienībā jau ilgstoši ekspertu līmenī norisinās diskusijas par sējas kaņepju izmantošanu produktu ražošanā, un pēc PVD rīcībā esošās informācijas, tiek diskutēts arī par iespējamām izmaiņām katalogā. Tikušies Zemkopības ministrijas, kontroles dienestu un industriju pārstāvošo uzņēmumu pārstāvji, lai apspriestu situāciju un meklētu risinājumus”.

Kaņepes jāaudzē tikai atklātā laukā

Zemkopības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece portālam Jauns.lv skaidro: „Lai veicinātu kaņepju audzēšanas un produktu ražošanas attīstību Latvijā, spēkā stājušās izmaiņas Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 6. pantā, kas paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra sējas kaņepes atļauts audzēt rūpnieciskām vajadzībām, kā arī dārzkopības mērķiem. Audzējot sējas kaņepes rūpnieciskām vajadzībām, ir atļauts izmantot tikai ES lauksaimniecības kultūraugu šķirņu kopējā katalogā iekļauto šķirņu sertificētas vai kaņepju saglabājamās šķirnes oficiāli pārbaudītas sēklas. Sējas kaņepes atļauts audzēt tikai atklātā laukā (tās nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās – siltumnīcās vai zem plēves). Likums atļauj  pilnīgu kaņepju auga stiebru izmantošanu bez ierobežojumiem, nenosakot galaproduktu ieguves mērķus. Šobrīd kaņepju ziedu tēju izplatīt nedrīkst.

15. augustā notika Zemkopības ministrijas, PVD un industriju pārstāvošo uzņēmēju tikšanās, kuras laikā uzņēmēji tika informēti par attiecīgo jomu noteicošo tiesisko regulējumu, kā par arī diskusijām, kuras šobrīd notiek Eiropas Komisijā.
 
Sanāksmē vienojās, ka PVD uzņēmumu kontroles būs elastīgas, jo Eiropas Komisija pašlaik katalogā iekļauto informāciju par sējas kaņepēm pārskata un notiek konsultācijas starp Komisijas atbildīgajiem dienestiem. Līdz ar to ražotājiem jābūt gataviem koriģēt produktu klāstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri varētu tikt pieņemti tuvākajā laikā. Zemkopības ministrija un PVD iesaka pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem pirms jaunu produktu laišanas tirgū izvērtēt to sastāvu jaunās pārtikas regulējuma kontekstā. Neskaidrību gadījumos uzņēmējiem būtu jāvēršas par jaunās pārtikas statusa noteikšanu atbildīgajā institūcijā. Latvijā šos pienākumus pilda PVD”.

Labās auss kasīšana ar kreiso roku

Latvijas industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis uz jautājumu, ko tagad darīt kaņepju tējas ražotājam, Jauns.lv sacīja: „Diemžēl tās ir sekas ar 2018. gada 1. janvāri ieviestajām ES prasībām saistībā ar Jaunās pārtikas regulējumu. Šobrīd kaņepju lapu un ziedkopu izmantošana nav ne aizliegta, ne atļauta. LIKA šobrīd strādā, lai pierādītu Eiropas Komisijai, ka kaņepju produkti nav jauns pārtikas produkts, bet gan jau sentēvu izmantots. Ceram un ticam, ka mums visiem kopā izdosies panākt, ka kaņepju tējas netiks iekļautas Jaunās pārtikas aizliegto produktu sarakstā.  Šajā rūpniecības attīstības straujajā tempā un vēlmē pelnīt slēpjas apstāklis, kāpēc kaņepei kā veselību veicinošam produktam tiek radīti mākslīgi šķēršļi. Šobrīd kaņepju tēju var lietot inhalācijām un ārējai izmantošanai”.

Tad jau viena no viltībām, ko varētu piekopt kaņepju tējas ražotājs, būtu to tirgot ārējai lietošanai. Tam piekrīt arī Vilnītis, bet uzsver, ka „tā ir labās auss kasīšana ar kreiso roku, kaut gan ērtāk to ir darīt ar labo roku!”

Ne atļauts, ne aizliegts

Diemžēl esošā situācija neveicina kaņepju kultūras popularitāti. Par to liecina statistika. Lauku atbalsta centrs Jauns.lv informēja, ka 2017. gadā Latvijā kaņepes audzēja 907 hektāros, bet šogad jau mazāk – 892 hektāros (pērn gan tas bija vēl mazāk – 852 hektāri). Tagad neziņā plecus rausta ar Višņevskis – nekas viņam aizliegts nav, bet tā īsti arī atļauts nē: „Tagad nezinu ko darīt. Nekāds pārkāpuma protokols pret mani nav ierosināts”.

Dekšāres narkobarone

Jāatgādina, ka pagājušā gada rudenī Viļānu novada Dekšāres pagastā izcēlās vēl viens "kaņepju narkotiku" skandāls - pensionārei Dzidrai Bruzgulei policija nogrieza 363 kaņepes, domājot, ka tās satur narkotiskas vielas un no tām var iegūt marihuānu. Izrādījās, ka kaņepes ir tīras un nekādas narkotikas tur nesanāk. Pensionāre sūdzējās medijiem, lieta aizgāja līdz pat Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim un Saeimas deputātam Andrejam Judinam. Policija atvainojās un piedāvāja kompensēt zaudējumus 27,23 eiro, bet pensionāre ieguva sirdsēstus un iesauku "Dekšāres narkobarone".