Sirds slimības saista ar iekaisumu un insulīna rezistenci

Nensijai Bredlijai izkrita no rokas suņa pavada – viņa pēkšņi sajuta milzīgu spiedienu, it kā kāds būtu apsēdies uz krūškurvja. Pēkšņas sāpes uzskrēja uz augšup pa kaklu līdz pat žoklim un vienlaikus skāra kreiso roku.

Mēnesi iepriekš Nensija bija gājusi uz slimnīcu, jo sajuta kaut ko līdzīgu, tikai maigākā formā, taču, kamēr viņa gaidīja uzņemšanas nodaļā, dīvainā sajūta pārgāja, un arī ārsti nekādas novirzes ne elektrokardiogrammā, ne asins analīzēs nesaskatīja. Nensijai nozīmēja antacīdus (zāles, kas neitralizē kuņģa skābi) un aizsūtīja uz mājām.

Viņa pati bija skeptiski noskaņota. Gan Nensijas vecākais brālis, gan māsa – abi bija piedzīvojuši sirdslēkmi, un viņas tēvs 53 gadu vecumā pēc vairākkārtējām sirds operācijām nomira. Nensijai tobrīd bija 57 gadi. Un tad kādā siltā 2017. gada augusta rītā, kad viņa ar savu terjera jaukteni Mārliju gāja pastaigāties pa mežu, sāpju agonija atgriezās ar uzviju.

Sākumā Nensijai šķita, ka elpas trūkuma iemesls ir meža ugunsgrēku radītie dūmi, kas, gluži kā migla, nedēļām ilgi atradās gaisā un bija pārņēmuši visu Kamlupsu (pilsētiņa Britu Kolumbijā Kanādā). Jūtot, ka parādās slikta dūša un trīce, Nensija saprata, ka iemesls ir cits.

Viņa ielika roku kabatā, bet sataustīja tikai cigarešu paciņu un atcerējās, ka telefonu aizmirsusi mājās. No degungala sāka pilēt sviedri, un Nensija knapi varēja pakustināt kājas. Koki sāka griezties, un viņa sakņupa uz zemes. “Man jātiek līdz mājām, citādi es nomiršu uz šīs takas,” viņa domāja.

Parasti Nensija satika kaimiņus, kas arī gāja pastaigāties ar suni vai paskriet, taču tajā sestdienas rītā redzeslokā nebija nevienas dzīvas dvēseles. Mārlijs visu laiku bija viņai blakus, arī tās 40 minūtes, kas pagāja, kamēr Nensija aizrāpoja līdz mājām, – viņas mājas bija piecu minūšu gājiena attālumā.

Kad Nensija zvanīja uz neatliekamās palīdzības dienestu, viņa jau vairs nespēja parunāt, taču neatliekamās medicīnas ārsts un kardiologs drīz vien ieradās, un viņa tika nogādāta slimnīcā. Komanda operāciju zālē jau gaidīja. Pārbaudes uzrādīja paliekošus bojājumus sirds audos, un Nensijai veica ārkārtas operāciju – ievietoja lielajā artērijā stentu, jo tā bija par 95 procentiem bloķēta.

Nensija izdzīvoja. Šādā situācijā ik pēc 25 sekundēm Amerikā nonāk viens cilvēks. Katru gadu pasaulē mirst 17,9 miljoni cilvēku.

Sirds slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls, un apvienības kā Amerikas Sirds asociācija mums regulāri atgādina, ka pusei cilvēku, kas no tām cieš, pirmā slimības izpausme būs pēkšņa nāve. Taču daži kardiologi uzskata, ka statistika varētu būt labāka, un atsaucas uz publicētiem pētījumiem, kuros atklāts, kuri cilvēki visvairāk pakļauti sirdslēkmes riskam, negaidot, pirms kaut kas notiek. Un labākais – šiem ārstiem ir vairāki ieteikumi, kā riskus samazināt un izvairīties no sirdslēkmes piedzīvošanas.

“Ir viena mantra, ko es gribētu, lai jūs atkārtojat atkal un atkal,” saka Veinas štata universitātes profesors Mičiganā, Detroitā, holistiskais kardiologs un paša izveidotā centra direktors Džoels Kāns. Viņa uzskats – sirds slimības ir novēršamas!

Kāns ir pārliecināts, ka no gandrīz 90 % sirdslēkmju var izvairīties un galvenokārt – ar nepilnām desmit uztura un dzīvesveida pārmaiņām. Ieguvums, kādu varētu panākt, būtu iespaidīgs. Tas nozīmētu, ka Amerikas Savienotajās Valstīs vien vairāk nekā 700 tūkstošus no 785 tūkstošiem pirmreizējo sirdslēkmju katru gadu varētu novērst. Vairāk nekā 360 tūkstošus no teju 400 tūkstošu dzīvību, ko ik gadu paņem sirds slimības, varētu izglābt. Tie ir gandrīz četri futbola stadioni, līdz malām piepildīti ar tēviem, dēliem, brāļiem, mammām, māsām, māsīcām, brālēniem, draugiem un kolēģiem, nerunājot par finansiālo ieguvumu. Jaunais sirds veselības uzturēšanas modelis Amerikā vien varētu ietaupīt 555 miljardus dolāru, kas katru gadu sirds slimību dēļ tiek tērēti par medicīnas izmaksām un zaudētām darba spējām. 

Kāns, tāpat citi kardiologi, kuri kritizē esošo medicīnas pieeju, atzīst, ka tā ir ne tikai milzīga neveiksme, bet patiesībā veicina sirds slimību statistiku, ārstējot visus ar zālēm vai baloniem un stentiem, kas nes līdzi bīstamus blakusefektus un maldīgu sajūtu par drošību.

Kāns, kurš vairāk nekā desmit tūkstošiem cilvēku palīdzējis atgūt veselību, savā praksē izmanto integratīvu pieeju.

“Pašreizējā kardioloģijas praksē neviena tablete, kapsula, procedūra vai operācija nevēršas pret slimības cēloni. Mēs esam uzbūvējuši miljardu dolāru industriju slimībai, kas pusē pasaules valstu nemaz neeksistē,” saka Klīvlendas klīnikas veselības institūta Kardiovaskulāro slimību novēršanas un ārstēšanas programmas direktors Kaldvels Eselstins juniors (Caldwell Esselstyn Jr.). Viņš atzīst, ka mēģināt mainīt šo kardioloģijas modeli ir ļoti liels izaicinājums, jo tā pamatā ir peļņa. “Nevar salīdzināt samaksu par stenta ielikšanu vai citu kardioloģisku operāciju ar sarunu par brokoļu un Briseles kāpostu nozīmīgumu pacienta uzturā,” viņš saka.

Holesterīna šausmas

Beidzamo 30 gadu laikā farmācijas industrijai ir izdevies izvērst pret holesterīnu tādu kampaņu, ka tas no dabīga savienojuma, kas ir katrā organisma šūnā, pārvērties par taukainu, lipīgu briesmoni, kurš aizlipina artērijas (līdzīgi kā taukaini produkti nosprosto izlietni) un izraisa sirdslēkmi. Vairāk nekā desmit gadus holesterīnu samazinošie statīnu grupas līdzekļi ir vieni no pasaulē vislabāk pārdotajiem medikamentiem. Tikai viens no tiem – farmācijas uzņēmuma Pfizer medikaments Lipitor – laikposmā no 2003. līdz 2011. gadam kompānijai ienesa vairāk nekā 100 miljardus dolāru, tad beidzās tā patents. Taču, pat konkurējot ar ģeneriskajām zālēm, tas joprojām katru gadu dod vairāk nekā 2 miljardus dolāru peļņu.

Gadiem ejot, mainījušās arī veselīga holesterīna līmeņa normas. Katru reizi, kad līmenis tiek pazemināts, statīnu tirgus būtiski pieaug, jo par šo zāļu lietotājiem kļūst miljoniem jaunu cilvēku.

Pirms divdesmit gadiem paaugstināts holesterīna līmenis ASV skaitījās 240 mg/dL (līdzvērtīgs 6,2 mmol/L, kā to mēra Latvijā), taču šodien “veselīgs” līmenis ir 200 mg/dL jeb 5,0 mmol/L. Kādā apjomīgā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 39 tūkstoši amerikāņu (kas sasnieguši 18 gadu vecumu), viņu vidējais holesterīna līmenis 1999. gadā bija 204 mg/dL (5,3 mmol/L), bet 2013. gadā tas jau bija nokrities līdz 189 mg/dL (4,9 mmol/L). 2

Lielākā daļa pētījumu par statīnu grupas medikamentiem ir nākuši pa tiešo no farmācijas industrijas vai tiem seko smuka naudas taciņa. Piemēram, nesenā pētījumā, kurā tika izmeklētas sūdzības par bīstamiem statīnu blakusefektiem (sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem), tika secināts, ka nav skaidri pierādītu tiešu ieguvumu, kādus gūst par 75 gadiem vecāki cilvēki, kuri lieto šos medikamentus, un tomēr statīnu lietošana atsver riskus. Visi zinātnieki, kas piedalījās pētījuma tapšanā – no Cholesterol Treatment Trialists’ Collaboration – bija saņēmuši stipendijas vai personīgus maksājumus no statīnu ražotājiem, tostarp, Pfizer, Merck un AstraZeneca. Šī autoru ietekmējamība skaidri parāda, kā medicīniskā izglītība, prakse un zinātne ir tikusi pakļauta industrijas interesēm. 

Dakteris Kāns stāsta, ka aptuveni viens no 400 cilvēkiem pārmanto ģenētiski noteiktus holesterīna vielmaiņas traucējumus. Nensija Bredlija varētu būt viena no šādiem cilvēkiem, ņemot vērā viņas ģimenes slimību vēsturi, taču viņai netika veikti ģenētiskie testi, un, kad divus gadus pirms sirdslēkmes viņa nodeva analīzes, holesterīna līmenis bija normā. Nensija stāsta, ka statīni, kurus viņai izrakstīja pēc sirdslēkmes, varētu būt palīdzējuši, jo divas artērijas, kas bija nosprostotas par 40 %, tagad uzrāda tikai 25 % nosprostojumu. Viņa gan drīzumā cer vismaz uz pusi samazināt savu statīnu devu, jo pēdējā laikā cieš no muskuļu un locītavu sāpēm, kas ir tipiski statīnu grupas medikamentu lietošanas blakusefekti.

Patlaban pētījumi norāda uz citiem slimības rašanās un attīstības priekšnosacījumiem. Klīvlendas klīnikas ārsts un grāmatas Prevent and Reverse Heart Disease (Avery, 2008) autors Kaldvels Eselstins stāsta, ka arvien vairāk tiek novērots, ka ļoti būtisks elements, lai saslimtu, ir iekaisums. Dakteris atsaucas uz 2017. gadā veiktu Brigama un sieviešu slimnīcas pētījumu Bostonā, kas parādīja sirds slimības pavisam citā gaismā. Pētījumā zinātnieki novēroja vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku, kas bija pārcietuši sirdslēkmi un kam bija paaugstināti iekaisuma marķieri. Pētījuma dalībnieki saņēma pretiekaisuma zāles kanakinumabu, kas nekādi neietekmēja viņu zema blīvuma holesterīna līmeni. Taču zāles turpināja par 15–17 % samazināt risku nākamo 25 gadu laikā piedzīvot otru sirdslēkmi (parasti ir 25 % liels risks to pieredzēt piecu gadu laikā pēc pirmās lēkmes), vienlaikus samazinot iekaisuma līmeni. Par 30 % saruka arī nepieciešamība pēc ķirurģiskām sirds asinsvadu sistēmas operācijām un vajadzība lietot zāles, kas pazeminātu holesterīna līmeni, vienkārši pazuda.

Kanakinumabam gan ir pašam savas problēmas – pētījuma autori ziņoja, ka vienam no 1000 cilvēkiem radās letāla infekcija, kas visdrīzāk bija saistīta ar to, ka zāles nomāca imūnsistēmas darbību. Taču jebkurā gadījumā šo ir būtiski pievienot holesterīna teorijai, un pastāv arī drošākas, ar farmakoterapiju nesaistītas, alternatīvas stratēģijas, lai novērstu iekaisumu. 

Hroniska iekaisuma gadījumā imūnsistēmu aktivizē dažādi stimuli (piemēram, smēķēšana), un imūnsistēmas faktori, mijiedarbojoties ar metabolajiem riska faktoriem, ierosina nogulsnējumu veidošanos artērijās (ateroskleroze). Tāpēc var pēkšņi izveidoties receklis, kas tad arī izraisa sirdslēkmi. Ir vajadzīgas tikai 30 minūtes pasīvas smēķēšanas, lai trombocītu aktivitāte palielinātos un tas izraisītu asins recēšanu. Jaunākie dati liecina, ka tieši zemākie smēķēšanas rādītāji ir saistīti ar kardiovaskulāro slimību samazinājumu.

Britu kardiologs Asīms Malhotra (Aseem Malhotra), kas arī kritizē medicīnas pieeju sirds slimību ārstēšanā, hronisku iekaisumu dēvē par insulīna rezistences dvīņubrāli. “Jo lielāka insulīna rezistence indivīda organismā, jo lielāks sistēmiskais iekaisums, un pretēji,” viņš saka.

Patiesībā kādā pētījumā, kas tika veikts 2009. gadā un kurā analizēti visi zināmie sirds slimību riska faktori, zinātnieki secināja, ka “insulīna rezistence, iespējams, ir pats svarīgākais iemesls, kas izraisa koronāro artēriju slimību”.

Pētnieki atklāja, ka insulīna rezistences novēršana vien par 42 % samazinātu sirdslēkmju risku, salīdzinot ar 36 % lielu riska sarukumu, ja samazina augstu asinsspiedienu un tikai 16 % lielu kritumu, ja samazina zema blīvuma holesterīna līmeni. 

Ir pierādīts, ka uztura un dzīvesveida pārmaiņas, kas izklāstītas šajā rakstā, spēj pasargāt sirdi no slimībām bez recepšu medikamentiem, jo tās novērš iekaisumu un atbalsta vielmaiņas procesus.

Ēdiet īstu pārtiku

Ja atmet smēķēšanu, nekas cits tik ļoti neietekmē sirds veselību kā tas, ko jūs liekat savā mutē. Jau viens ābols dienā nodrošina labāku aizsardzību nekā statīnu grupas zāles. Ir tik daudz grāmatu un mājaslapu, kurās ārsti sniedz padomus, kā ēst, lai būtu vesela sirds, taču tie nereti mēdz būt pretrunīgi. Tāpēc vislabāk pievērsties kopīgajiem aspektiem. Lūk, pamata uztura padomi, kas ir kopīgi lielākajai daļai diētu, kuras gādā par spēcīgu un veselu sirdi.

1. Ēdiet vairāk ogu un dārzeņu. Gādājiet, lai jūsu uzturā būtu gan svaigi, gan termiski apstrādāti dārzeņi, kas ideālajā variantā nesatur pesticīdus un aizņem lielāko šķīvja daļu.

2. Atsakieties no cukura, īpaši rafinētā. Cukura pārmērīgs patēriņš veicina diabētu un insulīna rezistenci. Kad jums kārojas kaut ko saldu, uzēdiet augļus vai apēdiet gabaliņu tumšās, bioloģiski sertificētās šokolādes.

3. Izslēdziet no uztura visus rūpnieciski pārstrādātos, fasētos produktus, jo īpaši maizītes, cepumus, krekerus, kūkas, brokastu pārslas, granolas batoniņus, ātrās uzkodas un jebko, kas satur karstumā iznīcinātas, pārstrādātas augu eļļas.

4. Apēdiet katru dienu sauju riekstu. 2013. gadā zinātnieki veica kādu pētījumu, kurā bija iesaistīti gandrīz 18 tūkstoši cilvēku. Šis pētījums tika publicēts New England Journal of Medicine, un tajā tika atklāts, ka cilvēki, kas ēda visvairāk riekstu, dzīvoja visilgāk. Patiesībā jo vairāk riekstu viņi apēda, jo mazāka bija iespēja nomirt no vēža, sirds slimībām un elpceļu slimībām. 7