Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rojs Maizītis

Dziednieks Gancogs Čalkhāsūrens: "Cilvēkam būtu jādzīvo līdz 140 gadiem..." 31

Dabasspēks
19. jūlijā 07:02 2019. gada 19. jūlijā 07:02
Antra Krastiņa
“Cilvēkam būtu jādzīvo līdz 140 gadiem, bet mēs paši katru dienu šo laiku saīsinām, ne tā ēzdami un dzerdami, pīpēdami, lietodami alkoholu un stresodami,” ar omulīgu Budas smaidu sejā saka mongoļu dziednieks, ekstrasenss Gancogs Čalkhāsūrens. Viņa vārds mongoļu valodā nozīmē dzirksteļojošais, un dziednieks, pirms tam pastrādājis Polijā, Vācijā, Anglijā, Bulgārijā un Lietuvā, nu jau 21 gadu klusi un mierīgi atveseļodams cilvēkus, dzirksteļo Latvijā.

Gancoga dziednieka un gaišreģa spējas atklājās septiņu gadu vecumā, turklāt vienā dienā. Sagadīšanās? Varbūt, bet drīzāk zīme, kas lika puiku novirzīt pa viņam lemto Ceļu. Vectēvam sāpējusi galva, un Goncogs kā rotaļādamies pielicis pie tās rokas. Pēc brīža sāpes norimušas. Tad puika ģimenei paziņojis, ka zirgs iestrēdzis dažu kilometru attālumā no mājas. Tēvs paraustījis plecus, nogrozījis galvu – kas tā par savādu valodu? Tomēr dēla pārliecība un bērnišķīgi vīrišķīgais uzstājīgums – klausi mani, glāb zirgu! –licis doties ceļā vēsti pārbaudīt. 

Jāsmaida par spīti

Vai tēvs zirgu norādītajā vietā arī atrada?

– Jā. Kad dažādās situācijās arī turpmāk pierādījās, ka varu redzēt un pareģot, noņemt sāpes, vecāki mani atrādīja lamam. Saņēmuši apstiprinājumu savām aizdomām, ka esmu apveltīts ar īpašām spējām, viņi izlēma mani sūtīt mācīties klosterī pie Tibetas mūkiem. Mongolijā tā ierasts – apdāvinātus bērnus nodod mūku ziņā. Par manu skolotāju tibetiešu slepenajās zināšanās, arī Austrumu medicīnas noslēpumos, kļuva mūks Basanhu, un ar to arī sākās mans ceļš dziedniecībā.

Kāpēc par pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējāties tieši Latviju? Iejutāties te ātri un viegli?

– Būtībā viss ir ļoti vienkārši – lai kādus ceļus ietu cilvēks, viņš vienalga nonāk tur, kur viņam jānonāk. Kad beidzu mācīties, ar skolotāja Basanhu svētību devos savā Ceļā. Guvis pieredzi vairākās Eiropas valstīs, nonācu Lietuvā. Tad kādā netradicionālās medicīnas pārstāvju konferencē Viļņā iepazinos ar Latvijas Akupunktūras un netradicionālās medicīnas asociācijas priekšsēdētāju profesoru Nikolajevu un saņēmu uzaicinājumu strādāt Latvijā. Atbildi ilgi gaidīt neliku – es jau jutu, ka mana misija ir nonākt Latvijā. Un, kad ir šāda iekšējā pārliecība, Kosmoss visam dos zaļo gaismu. Es arī nekad neesmu reklamējies, bet cilvēki pie manis ceļu atrod. Informācija iet no mutes un mutē, un tas ir pats labākais rādītājs un atzinība dziednieka darbam. Protams, lai varētu Latvijā strādāt, man vajadzēja iegūt attiecīgu sertifikātu. Es nekļūdījos nevienā eksāmena jautājumā! Mīnuss man – es latviski saprotu, bet nerunāju. Arī krievu valodā, kā mani bērni saka, runāju ar īpašu piesitienu. 

Jūsu klienti galvenokārt ir krievu valodā runājošie rīdzinieki?

– Nē, krieviski runājošie latvieši! Tomēr akcents man nekādi netraucē saprasties ar klientiem un viņiem palīdzēt. Tāpat kā sazināties ar cilvēkiem ikdienā. Es vispār nejūtu lielu atšķirību starp mongoļiem, latviešiem, krieviem. Cilvēki visur ir cilvēki. Savukārt mani četri bērni – trīs dēli un meita – perfekti runā gan dzimtajā, gan latviešu un krievu valodā. Arī angļu. Viņi Latvijā ieguvuši labu izglītību, izstudējuši, un es to novērtēju. Jaunākais dēls vēl mācās, šogad beidza 9. klasi.

Ar latviešu ēdieniem sadraudzējāties ātri?

– Šajā ziņā esmu palicis īsts mongolis, katru dienu ēdu gaļu. Un makaronus. Vai tad to nevar redzēt? (Dziednieks papliķē sev pa vēderu un nosmej.) Zinu, protams, ka tā nav labākā izvēle, ka pareizāk būtu šos produktus ēst atsevišķi, bet visu laiku visā ievērot pareizību nez vai ir iespējams. Turklāt pie šāda ēdiena esmu pieradis, mans organisms to prasa, un es organismam uzticos. Galvenais jau sevi nešaustīt ar domām – vai, ko es tagad apēdu, tas taču tik neveselīgi! Pateicies par doto un ēd smaidot! Jo cilvēks vairāk smaida, jo organismam ar visu vieglāk tikt galā. Īpaši aknām – tās ļoti mīl smaidošos. Vai tas attiecas arī uz alkohola lietošanu? Kas par daudz, tas par skādi – šis teiciens attiecas uz visu. Pats alkoholu vispār nelietoju, tikai vienreiz esmu iedzēris, un arī tad ne īsti labprātīgi – kompānijā sēžot pie galda, kāds pamanījās manā glāzē ar sulu ieliet glāzīti šņabja. Tā garša bija dikti nepatīkama Mans organisma vispār neprasa alkoholu, jo tajā nav informācijas par grādīgajiem dzērieniem. Par smaida spēku gan. Ja arī mūždien par kaut ko norūpējies prāts nepavisam nenesas uz smaidīšanu, tas jādara par spīti. Tad arī prāts atmaigs. Ja citu iemeslu smaidīšanai nevarat atrast, paskatieties humora raidījumu, kādu komēdiju. Ar sevi ir jāstrādā! Stipri un viedi cilvēki savu iekšējo enerģiju nepazaudē.

Par ēšanu vēl ko piebildīšu. Ja cilvēkam enerģijas daudz, tās plūsma nav traucēta, katrs organismam vajadzīgais vitamīns, minerālviela, ko uzņemam ar produktiem, tiek nogādāti vajadzīgajā vietā, savukārt tam kaitīgās vielas, piedevas iekšējā, ļoti gudrajā fabrikā tiek pārstrādātas un novirzītas izvadīšanai. Ja iekšējās enerģijas maz, tā ir vāja, tad organismam labumu nedos pat visveselīgākie, ekoloģiski tīrākie produkti.

Foto: Rojs Maizītis

Katrs piedzimstot ar noteiktu iekšējās enerģijas daudzumu.

– Jā, un jāmācās iekšējo enerģiju velti netērēt, jo to nevar atjaunot.

– Tiešām?

– Pavisam noteikti. Ne ar zālēm, ne tējām, ne meditācijām. Arī dziednieki to nevar – mēs varam tikai likvidēt traucējumus enerģijas plūsmā, bet tieši tie un vispār vāja enerģija ir cēlonis dažādām problēmām ar veselību. Nu jau to skandina visi, bet daudzi tāpat turpina pa vecam, sevi un slimības uzlūko tikai fiziskā ķermeņa līmenī. Tāpēc vēlreiz uzsvēršu – vesels ir tas cilvēks, kuram iekšējā enerģija plūst brīvi. Tad nav iemesla par kaut ko sūdzēties. Un mans vienīgais dziednieka darba instruments ir manas rokas – ar tām es atjaunoju sirdzēja enerģijas plūsmu, uzlādēju viņu ar dievišķo enerģiju un iedodu atveseļošanās programmu. To saņēmis, tālāk strādā pats organisms, un viss, kas notiks turpmāk, būs atkarīgs no cilvēka, viņa gribas un nodoma. Protams, enerģijas plūsmu atsvaidzināt var arī profilaktiski. Daudzi šādā nolūkā pie manis nāk jau gadiem ilgi, un, kādi viņi izskatījās pirms divdesmit gadiem, tādi arī tagad. Iekšējais līdzsvars, miers, gudrība, kas staro no acīm, krunciņas padara neredzamas.

Kāpēc eskimosi ilgi dzīvo veci 

Labi, iekšējo enerģiju nevar atjaunot, bet kā to iespējami ilgāk saglabāt?

– Dzīvojot saprātīgi un mierīgi, ieklausoties sevī. Jāēd silts, nevis auksts ēdiens, jo no auksta rodas spazmas. Arī stress tādas rada. Jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem – lai būtu silti, bet netuntulējoties. Labāk, lai ir vēsāk, nevis slapja mugura. Aukstā vējā pret to jāstāv ar seju, nevis muguru, jo sejas āda nav tik jutīga. Mugurkauls – organisma centrālā ass, pa kuru iet galvenais enerģijas kanāls un uz kura gan tiešā, gan pārnestā nozīmē balstās viss ķermenis, – ir jāsaudzē. Tajā atrodas muguras smadzenes, kas ir saistītas ar visiem orgāniem, tāpēc arī mēdz teikt, ka cilvēks ir tik vesels, cik stiprs un vesels ir viņa mugurkauls. Siltumā jātur arī sāni no padusēm, lāpstiņām līdz gurniem, jo pa tiem iet īpaši enerģijas kanāli, turklāt āda sānos ir izteikti jutīga. Un visiem jāsargās no caurvēja, jo tas nekam nav draudzīgs.

Karstā laikā cilvēki veldzējas ar aukstiem dzērieniem, piemet ledus gabaliņus sulai, kolai, vīnam.

– Ļoti nesaprātīga rīcība. Ir jādzer silts ūdens, tēja. Arī pārspīlēt ar ūdens dzeršanu nav ieteicams – jādzer tad, kad slāpst, un tik, cik prasa organisms, jo tas pats zina, cik daudz šķidruma tam vajag balansam. Auksti dzērieni neveldzē, tikai rada spazmas. Tātad tiek traucēta enerģijas plūsma. Un te arī atbilde uz bieži uzdoto jautājumu – kāpēc vasarā tik daudzi slimo? Nu nedodiet bērniem saldējumus, aukstu limonādi! Jau no bērna kājas māciet, ka tas nav glābiņš no karstuma. Arī pārāk pliks apģērbs. Pilsētā bērniem vispār labāk vilkt krekliņu ar garām piedurknēm, garās bikses, jo uz ādas nosēžas gan putekļi, gan izplūdes gāzu izmeši. Tad ko brīnīties, ka bērnam iekaist āda, rodas alerģijas? Āda taču ir cilvēka lielākais orgāns, caur to organismā nonāk gan labais, gan sliktais. Tāpat veciem cilvēkiem labāk piesargāties no saules, gaisa piesārņojuma, jo iekšējā enerģija jau patērēta, āda kļuvusi jutīgāka, tai vairs nav tik daudz spēka aizsargāt organismu.

Vasara mijas ar rudeni, rudens ar ziemu, karstums ar aukstumu. Vai arī tas organismu ietekmē nelabvēlīgi?

– Tas ir dabas cikls, nejauksim to ar cilvēka izdomājumiem, prāta iedibināto kārtību. 

Eskimosi visu laiku dzīvo aukstumā – kā viņiem ar enerģijas plūsmu?

– Ziemeļu tautām pietrūkst siltās enerģijas, tāpēc cilvēki ātri noveco un ilgi dzīvo veci. Līdzīgi arī ap ekvatoru dzīvojošie, jo viņiem savukārt pietrūkst aukstās enerģijas. Tomēr tās trūkums nav tik nedraudzīgs kā siltās, tāpēc arī ilgdzīvotājus ziemeļos nesatikt. Ideāls variants ir dabisks līdzsvars – kā visās zemēs, kurās pazīst četrus gadalaikus. Tāpēc arī tajās mītošie dzīvo ilgāk un noveco lēnāk.

Kas jāmācās no bruņurupučiem

Daļā valstu cieņā ir pirts. Pēc kārtīgas izkarsēšanās, pēriena ielēkt aukstā ūdenī – brīnišķīga sajūta!

– Tajā brīdī, uz laiku – jā, bet ne uz visu mūžu. Kopumā šis kontrasts atstāj sekas, jo arī tas rada spazmas, ādā izzarojošo nervu galotnes kļūst nejutīgas. Tāpēc jau zobu sāpes, sāpīga sasituma vietas mērdē ar aukstām kompresēm. Pati par sevi izkarsēšanās – attīrīšanās pirtī, ādas atmirušo šūnu noberšana ar sāls skrubi, medus procedūras – ir teicama lieta, nāk par labu veselībai, bet, lai netraumētu enerģijas plūsmu, nesamazinātu tās daudzumu, pēc tam jāskalojas siltā ūdenī. Citiem vārdiem, pēc karsēšanās skalojoties aukstā ūdeni, dzīvosiet 70, bet, skalojoties siltā – 90 gadu. 

Iekšējās enerģijas saglabāšanai esmu arī par saprātīgu zāļu lietošanu. Ja reiz tādas radītas, ja ar tām var izārstēties ātrāk, tad iedzeriet ārstu noteiktās. Arī es, ja nepieciešams, lietoju medikamentus, dodu tos saviem bērniem. Pretējā gadījumā, kamēr atveseļosieties, patērēsiet daudz savas enerģijas. Un iedomājieties, cik daudz, ja iesnas, klepu cilvēks dabū vairākas reizes gadā!

Nezinu gan... Es laikam tomēr izvēlētos garāko atveseļošanās ceļu – dzertu zāļu tējas un lietotu citus organismam draudzīgākus atveseļošanās līdzekļus.

– Izvēle vienmēr paliek katra paša ziņā. Zāļu tējas jādzer pirms tam – profilaksei, lai nesaslimtu. Tas, ka tēvs, vīrs ir dziednieks, ģimenes locekļus nepasargā no slimībām. Protams, es pats viņus sadakterēju, bet ir gadījumi, kad tā tablete, kā jau teicu, tomēr jāiedzer. Piemēram, kad pēc saldējuma apēšanas bērns dabūjis angīnu. Manējie jau arī grib panašķēties, klāt neizstāvēšu.

Tātad ar mediķiem un medikamentiem sadzīvojat draudzīgi?

– Protams, es respektēju tradicionālo medicīnu. Turklāt Tibetas medicīna nekad nav bijusi ar to pretrunā. Ja nepieciešams, pie manis atnākušo cilvēku nosūtu veikt analīzes un ņemu vērā to rezultātus. Augoņu, strutojošu brūču gadījumā noteikti lieku iet pie ārstiem, jo, šādas vainas ielaižot, var notikt asins saindēšanās. Tāpat rīkojos, ja ir problēmas, piemēram, ar sirds vārstuļiem, onkoloģiskas vai psihiskas saslimšanas, kaulu lūzumi vai plīsumi. Arī atbrīvošana no dažādām atkarībām nav mana specializācija. Savukārt daži ārsti, kuri nāk pie manis sakārtot enerģijas plūsmu un, pārliecinājušies par tās svarīgumu, ierodas pat regulāri. Mediķu darba ikdiena taču ir stresa pilna.

Un kas ir jūsu specializācija?

– Elpošanas sistēmas slimības: astma, bronhīti, haimorīts. Ginekoloģiskās slimības, gremošanas sistēmas kaites, piemēram, kuņģa čūla. Kaulu un locītavu vainas. Osteohondrozes galvenais cēlonis ir stresa uzkrāšanās sprandā, daudzu citu locītavu problēmu viens no galvenajiem iemesliem – sāls nogulsnējumi. Kā viens, tā otrs liecina par vāju vai bloķētu iekšējo enerģiju, tāpēc arī stress un sāļi netiek pārstrādāti.

Ir, kas glābiņu no šīm problēmām meklē jogā, izpildot dažādas pozas, citi skrien.

– Ko lai saku... Diemžēl vairākums joprojām jogu saista tikai ar ķermeņa izlocīšanu, staipīšanu. Un tad nu mokās uz tā paklājiņa. Bet būtībā katra cilvēka labākā jogas poza ir stabilitāte, ērtums un miers. Jo tad ķermenis ir atbrīvots, tāpat arī prāts, līdz ar to enerģijas plūsma ir harmoniska un ar šo sajūtu piepilda visu ķermeni. Cilvēks, kas tā jūtas un dzīvo, ir pasargāts no slimībām. Turklāt joga tikai pozu izpratnē šajos platuma grādos dzīvojošajiem vispār nav piemērota, jo viņiem ir citāda muskuļu uzbūve, nav tik elastīgas locītavu saites kā indiešiem. Katrā vietā dzīvojošajiem ir savas īpatnības, kas izveidojušās, piemērojoties laika un sadzīves apstākļiem. Šā paša iemesla dēļ baltajiem cilvēkiem ir maz izredžu pārspēt Jamaikas sprinterus vai Etiopijas garo distanču skrējējus. Turklāt skriešana cilvēka organismam nebūt nav draudzīga, jo tas nav radīts skriet, bet – iet. Skriešana ir lieka slodze gan sirdij, gan iekšējiem orgāniem –skrienot tie kūļājas, mētājas. Kam to vajag? Muskuļi arī par lieku lielu slodzi nav pateicīgi. Tāpēc lai skrien sportisti, kuriem tas ir maizes darbs, bet vairākums no viņiem, kā zināms, pēc aktīvās sportošanas daļu nopelnītās naudas atstāj ārstu kabinetos. 

Vismaz kārtīgi izstaipīties, paapļot delnu, plecu un potīšu locītavas drīkst?

– Ja cilvēks ir vesels, ja locītavas to atļauj un tas nesagādā sāpes, tad drīkst. Tāpat arī izpildīt citus vienkāršus, ierastus vingrojumus. Bet, ja sāp, tad nevajag – lieka slodze nāks par sliktu. Kurš dzīvnieks dzīvo visgarāko mūžu? Bruņurupucis. Secinājumus izdariet paši.

Bet cilvēks nav bruņurupucis. Dzīvība taču esot kustībā, bez tās viss var ierūsēt...

– Atļaušos iebilst – brīva enerģijas plūsma arī ir kustība, turklāt cilvēkam pati svarīgākā. Tāpēc tieši par to jārūpējas visvairāk. 

Divreiz kāds spilvenu palicis apakšā

Austrumos pat mūsdienu mediķi diagnozes noteikšanai izmantojot senās zināšanas, vainas nolasot jau pēc izskata: ķermeņa uzbūves, kustībām, sejas ādas, acs zīlītes un radzenes, mēles, balss un arī urīna. Ļoti smalks un sarežģīts cilvēka veselības stāvokļa rādītājs esot pulss.

– Es to visu tiku mācījies, arī astroloģiju, hiromantiju, akupunktūru, tikai noteiktu apsvērumu dēļ ikdienā lietoju vien savai zināšanai. Kā jau teicu, mans vienīgais darba instruments ir manas rokas. Ar tām, pat nepieskaroties ķermenim, lieliski jūtu gan auksto, gan silto enerģiju un tādējādi nosaku, kuru orgānu darbībā jūtami traucējumi. Par to vēsta aukstā enerģija, tātad ir enerģijas plūsmas bloks. Pēc tam ķeros pie enerģijas plūsmas sakārtošanas un līdzsvarošanas. Tas ļauj veselības problēmas novērst jau aizmetnī, kā arī izdziedināt jau esošās vainas. Smagu, ielaistu slimību dziedināšana nav ātrs process, seansi jāatkārto ik pēc mēneša. Pilnīga atveseļošanās nereti prasa trīs gadus. Pēc tam dziednieciskais kurss jāveic reizi gadā.

Kā jūs domājat, kāpēc cilvēki vispār slimo?

– Tibetas medicīna visas slimības nosacīti dala trīs grupās. Pirmajā ir nepareiza dzīvesveida, ēšanas paradumu, kaitīgu ieradumu, kā arī sliktu domu izraisītās. Otrajā – smagās, nedziedināmās slimības, kuru cēloņi ir karmiski, tātad iepriekšējās dzīvēs cilvēks sadarījis sliktus darbus, apzināti kaitējis citiem ar sliktām domām. Trešajā grupā ir slimības, kas rodas abu iepriekšminēto iemeslu dēļ.

Vizīte pie dziednieka, ekstrasensa parasti ir intīms process, bet zināmi arī gadījumi, kad dziednieki, piemēram, Krievijā Anatolijs Kašpirovskis, tepat Latvijā Jānis Lielais, vadījuši masu seansus. Un bija cilvēki, kas pēc tiem atzina – viņu vainas pazudušas. Kā to skaidrojat?

– Tādu seansu laikā līdzās sēž uz viena viļņa noskaņoti cilvēki, līdz ar to viņi cits uz citu arī iedarbojas kā ekstrasensi – atveseļojošās enerģijas impulss tiek pārraidīts. Svarīga loma te, domāju, ir arī placebo efektam, jo sevis ieprogrammēšanai uz labu rezultātu ir liela loma. Domu spēks un ticība vispār veic brīnumus.

Mongolijā dziednieki, ekstrasensi ir tikpat populāri un pieprasīti kā Latvijā?

– Jā. Tāpat arī gaišreģi un astrologi. Mans vecvectēvs bija šamanis, arī vectēvs, un šamaņi taču pārvalda ļoti plašu zināšanu spektru. Spējas, protams, iedzimst, bet ir arī jāmācās, jāapgūst arvien jaunas zināšanas – tās ir nebeidzamas. Kad sāc strādāt, mantotā bagāža tiek bagātināta ar pieredzi.

Jūsu dzīvē bijuši gadījumi, kas likuši domāt – esat izraudzīts īpašam uzdevumam? 

– Nezinu, vai tos var uzskatīt par tādiem, bet bija divi gadījumi, kad tiku glābts. Abas reizes nokritu no liela augstuma. Pirmo reizi mani bērnībā, neko sliktu nedomādami, pagrūda vienaudži, otro reizi jaunībā sanāca misēklis, un nokritu uz betona grīdas. Kas mani pasargāja – ar mātes pienu iezīstais mongoļa sīkstums, Tibetas mūku zināšanas vai kāds spilvenu palika apakšā? To varu tikai minēt.

Citāti

  • Jo cilvēks vairāk smaida, jo organismam ar visu vieglāk tikt galā, īpaši aknām. Tās ļoti mīl smaidošos.
  • Lai skrien sportisti, kuriem tas ir maizes darbs, bet vairākums no viņiem pēc aktīvās sportošanas daļu nopelnītās naudas atstāj ārstu kabinetos.
  • Mans vienīgais dziednieka darba instruments ir manas rokas – ar tām es atjaunoju sirdzēja enerģijas plūsmu, uzlādēju viņu ar dievišķo enerģiju un iedodu atveseļošanās programmu.
  • Jāmācās iekšējo enerģiju velti netērēt, jo to nevar atjaunot – ne ar zālēm, ne tējām, ne meditācijām.

Citi šobrīd lasa

Solvita Āboltiņa skumst, ka jādzīvo šķirti no vīra: "Viegli tas nav..."
FOTO: mūzikas mīļi Jūrmalā bauda čellista Mišas Maiska un Krievijas Nacionālā orķestra koncertu 1
Rīgā piestājusi kolorītam krievu uzņēmējam piederoša viena no pasaules lielākajām un dārgākajām jahtām – “Black Pearl” 11
Skatīt visus komentārus

Принц Гарри и герцогиня Меган просили Елизавету II дать им комнату в Виндзорском замке

Бывшая возлюбленная принца Гарри решила выйти замуж за его тезку 1