"Stāsts par labu veselību sākas no nabas!" - saruna ar dziednieku Vladimiru Golubicki

Pieredzējis, zinošs un par saviem uzskatiem ļoti pārliecināts dziednieks, Pasaules profesionālo dziednieku un ekstrasensu līgas pārstāvis, Vēdiskās Mahariši Universitātes absolvents. Bet diplomiem viņš nepiešķir nozīmi.

“Ir labi frizieri, labi pavāri – lai kādus instrumentus izmanto savā darbā, rezultāts vienmēr ir baudāms, uzsakāms. Tā arī ar dziedniekiem – diploms ir tikai papīrs, bet cilvēkam jājūt darba rezultāts,” uzsver Vladimirs. Seanss pie viņa ilgst divas, trīs stundas. Lai atlaistu vainu, savāktu cilvēku kopā, ko viņš uzskata par savu galveno uzdevumu, trīs četrus seansus vajagot.

Protams, ar atnākušo varot padarboties tikai 15 minūtes, un lai staigā, bet Vladimiram godaprāts liedzot tā rīkoties. Tāds nu viņš esot. Brīnumus nesolot, vienmēr piekodinot, ka pēc tam pašiem ar sevi rūpīgi jāstrādā, jo pamatā veselība esot paša cilvēka atbildība, lielāko daļu tās uzturēšanai vajadzīgā cits tāpat neizdarīšot. Neēdīšot, nekustēšoties, neelpošot, nedomāšot. “Zināt, kāpēc ļoti svarīgs ir pareizs sakodiens? Tāpēc, ka augšējais žoklis ir tas, kas dod, apakšējais – tas, kas saņem, bet starp tiem ir valoda. Citiem vārdiem – skolotājs, skolēns un zināšanas.”

Tumšā mežā jāmāk orientēties

Vladimirs cienastam galdā licis zemenes un halvu. Viņš jautā, ko dzeršu – tēju vai kafiju. Atsaku – kafiju. Tad, it kā mani kāds aiz mēles raustītu, piebilstu (lai gan tā nedomāju), ka varbūt ne tā veselīgākā izvēle, bet man garšo. Vladimirs pasmaida – lai beidzot taisnoties. Bet ar savu piebildi sarunas sākuma pavedienu esmu nodevusi dziednieka rokās.

“Man veselīgā dzīvesveida sludināšana, ar ko tagad aizrāvušies dziednieki, dietologi un visādi citādi speciālisti, šķiet liela pārmērība. Vienmēr uzsveru, ka tam, ko es mācu, ar veselīgu dzīvesveidu nav nekāda sakara. Esmu par saprātīgu dzīvesveidu. Turklāt, kā esmu pamanījis, daudzi par to tikai runā, tā arī īsti nesaprotot, ko veselīgs dzīvesveids īsti nozīmē. Aizliedzot sev dzert kafiju, jo tā taču ir slikta, lai gan organisms pēc tās teju vai brēc, cilvēks tam nodara pāri, nevis palīdz. Arī diēta nebūt nenozīmē skarbus atteikumus. Tieši otrādi – veselīgs uzturs ietver pilnvērtīgu pārtiku, un tā noteikti jāpiemeklē, ņemot vērā individuālās fiziskās, emocionālās un mentālās vajadzības, ķermeņa konstitūciju, vecumu, dienas režīmu, arī ar veselību saistītas problēmas. Tikai tādā veidā, maigi un pilnīgi apmierinot cilvēku, ar uzturu var atrisināt viņa veselības problēmas.

Savukārt diēta, kas stingri kaut ko aizliedz un kaut kāda mērķa – organisma attīrīšanas vai novājēšanas – sasniegšanai sasprindzina līdz izvārgumam, labākajā gadījumā mērķi notur īsu laiku. Biežāk gan labuma no tādas sevis spīdzināšanas ir mazāk nekā sliktuma – cilvēks ir novests stresā, kas bojā gan dzīvi, gan veselību. Pats sliktākais scenārijs – organisma pilnīgs sabrukums. Tā ka šajā tumšajā mežā ir jāmāk orientēties, dzīve jādzīvo priecīgi, baudot. Protams, bez pārmērībām, nekrītot galējībās. Piemēram, mērces, ko pasniedz pie ēdieniem, var būt ļoti dažādas. Ir zemes, kurās tās atstrādātas izcili, piemēram, Grieķijā. Saldā garša izcili balansē ar rūgto, asā ar skābo utt. Latvijā mērču kultūra vēl stipri klibo. Ir jau, kas gatavo ļoti garšīgas, tikai pārmērīgi taukainas, bet tas nebūt nenozīmē, ka tāpēc tās vispār jāizslēdz no ēdienkartes.

Televīzijā rādīja sižetu par kādu sievieti, kura katru dienu iedzēra rumu, pīpēja cigārus un nodzīvoja 114 gadu. Vai, piemēram, stāts par Fidelu Kastro. Nez cik tasīšu kafijas dienā, cigārs mutē, mīļākās visapkārt, bet ar kādu krampi līdz pat mūža galam – 90 gadiem – valdīja Kubā! Varenā Amerika to pat nopirkt nevarēja, tai atlika tikai pūst un stenēt, zinot par Brīvības salā notiekošo. Bet, protams, tādi cilvēki kā Fidels piedzimst reizi tūkstoš gados, par tādiem varoņiem parasti stāsta tikai pasakās.”

Tik svarīgā pēdu veselība un vēdera smadzenes

Un kas ir tie varoņi, kuri nāk pie Vladimira? “Tie, kam kaut kas notiek, bet nekas nenotiek. Man desmit diagnostikas galvā, tad vēl divdesmit tabulas, kuras varu izmantot. Vai arī tādi, kuri jūtas labi, bet grib justies vēl labāk; viņiem veselība labāka nekā man pašam. Šie prātīgie cilvēki pamatā ir jauni vīrieši, veiksmīgi uzņēmēji. Cik mērķtiecīgi darbā, tik arī rūpēs par sevi – reizi nedēļā nāk uzprišināt veselību. Ir, kas tā dara jau gadus desmit, papildus ikdienā vēl paši ar sevi strādā. Jo viņi ir sapratuši galveno – bez veselības neko neizdarīsi. Man patīk teikt, ka no ugunsgrēka, parādiem un slimībām ir jātiek vaļā, rīkojoties momentā, jo tiem ir tendence izplatīties pašiem no sevis.

Par ēšanu runājot, gribu uzsvērt vēl dažas lietas. Ja pusdienas ēdīsiet pusē dienas – pulksten 12, kad saule visaktīvākā un stiprākā –, apēsto sagremot palīdzēs pati daba, organisms savu enerģiju šim procesam praktiski netērēs. Vakariņas nevar aizstāt ar svaigiem augļiem, tādus ēst vakarā nepavisam nav ieteicams, jo tad naktī notiks rūgšanas process. Augļi jāēd laikā starp pusdienām un vakariņām. Maziem bērniem nevajadzētu dot banānus. Zinu, ka tagad jaunās māmiņas ar to aizrāvušās, bet banāni organismā veido gļotas.

Un vēl ko teikšu – ar vingrošanu taukus sadedzināt nevar! Ar masāžu gan. Es veicu arī kādu īpašu – taukus griežu nost kā ar nazi. Pavisam nopietni. Bija gadījums, kad pēc vienas tādas cilvēkam pat četri lieki kilogrami bija nost. Agrāk gan masāžas darbā izmantoju vairāk – veicu daudz un dažādas dziednieciskās masāžas, arī ājurvēdas; izveidoju pats savu masāžu miksli ar eļļām, enerģijām un tamlīdzīgi. Tagad vairāk strādāju bioenerģētiski, no attāluma. Pat Japānā mani bija atraduši, cilvēks zvanīja, lai palīdzu vainas saasinājuma laikā. Palīdzēju – sniedzu ātro palīdzību, bet ar to jau nekas nav līdzēts, tas, kā saka, tikai līdz nākamajam saasinājumam. Tāpēc jau kā ārsta, tā dziednieka uzdevums ir atrast cēloni un to likvidēt. Ko arī veiksmīgi izdarīju.

Nodarbojos arī ar ķirurģiju – bez naža, tikai ar rokām. To gan nedaru no attāluma (smaida). Un ne visos gadījumos. Bet, piemēram, vairogdziedzera mezgliņus izņemu. Ļoti lielu uzmanību pievēršu pēdām – to masāžu veicu trīs stundas. Jāsaka, pie mums atšķirībā no Austrumu zemēm, kur pēdu masāža ir ļoti lielā cieņā, cilvēki pat neapjauš, cik liela loma kopējā veselības stāvoklī ir pēdu veselībai! Tikai viens aspekts – 80 procentiem problēmu ar sprandu cēlonis ir pēdā – ja tā savilkta, savilkts būs arī sprands,  sāpēs, reibs galva. Jā, pēdā ir visi punkti, viss ar visu ir saistīts, tikai viena problēma – ja mēs tagad katru saitīti pārrunāsim, tad runāsim mēnesi no vietas! Bet viens ieteikums, ko katrs ikdienā var darīt pēdu labā, – lutināt ar ikvakara vanniņām. Agrāk cilvēki tā arī darīja, tikai tagad apslinkuši, lai gan tas prasa vien sarūpēt karstu ūdeni un brīdi pasēdēt mierā. Labi, ja ūdenim pievienosiet kaut sāli, bet – palīdziet savām pēdām, jo no tām atkarīga jūsu dzīves kvalitāte. Ideālā variantā pēdas pēc peldes jāsasmērē ar karstu eļļu, tad jāuzvelk zeķes. Tas ir brīnums, ko šāda vienkārša procedūra paveic! Visi bloki tiek atbloķēti, organisms sāk elpot, izzūd visdažādākās vainas. Jau sūfisti minēja, ka cilvēks, kurš no rīta apmazgājas ar ūdeni, bet vakarā smērē pēdas ar siltu eļļu, neslimo. Un nemaz nesmejies par to, ko tagad teikšu, bet ļoti iespējams, ka tieši pēdas vainīgas pie kāda laulības šķiršanas, jo tieši to (ne)veselība ietekmējusi cilvēka psihoemocionālo pašsajūtu, padarījusi viņu par kašķīgu būtni, jo viņš visu laiku juties noguris.

Sūfisti vispār pārvaldīja viedas zināšanas, dzīvoja līdz 140 gadiem. Ko viņi darīja? Sākot ar 50–60 gadiem, ķermeni katru dienu bagātīgi iezieda ar siltu eļļu, tādējādi nodrošinot brīvu enerģijas plūsmu. Kur tāds eļļains var doties, ko iesākt? Ne jau visu laiku tādam jāstaigā – pēc piecām minūtēm eļļu noskalo. Vislabākais laiks ķermeņa ieeļļošanai ir rīts. Kamēr iztīrīsi zobus, jau varēsi iet dušā. Kur ir problēma šo procedūru padarīt par ikdienas ieradumu? Vai es pats to daru? Ne tik bieži, kā vajadzētu. Bet manas klientes to dara. Pat mūsdienu zinātnieki uzskata, ka cilvēkam no dabas dots dzīvot vidēji līdz 120 gadiem. Tātad 100 gadu vēl nav nekas, bet 160 – tas jau ir labi!

Vispār jau stāsts par labu veselību kopumā būtu jāsāk ar to, ka viss sākas no vēdera, no nabas, kas ir ķermeņa centrs. Nu jau arī mūsdienu zinātnieki izpētījuši, ka smadzenes zarnām sūta mazāk informācijas nekā gremošanas trakts. Vēdera smadzenes – galvas smadzenēm. Senatnē viedie to jau zināja, ne velti viena no svarīgākajām cilvēka čakrām atrodas kuņģa augstumā. Līdz ar to rodas jautājums – kurš orgāns kuram tad īsti diktē, kā uzvesties? Pieļauju, kāds tagad smīn – kādas vēl vēdera smadzenes! Bet tikai retais nav izjutis, ka kuņģa smadzenes uz stresu, bailēm, izbīli, skumjām reaģē ātrāk nekā galvas smadzenes. Turklāt vēdera smadzenēm vēl jātiek galā ar to, ko galvas smadzenes sastrādājušas aiz sava slinkuma, ļaujot cilvēkam krāmēt vēderā medikamentus, alkoholu, nekvalitatīvu pārtiku un tamlīdzīgi.

Dabiskais iekšējo orgānu izvietojums vēdera dobumā dažādu iemeslu dēļ var nobīdīties. To var izraisīt ar novecošanas procesu saistītas izmaiņas skeleta struktūrā, dažādas slimības, ķirurģiskas iejaukšanās. Bet ar speciāli izstrādātu vicerālās masāžas tehniku tos atkal var atgriezt anatomiski pareizajā stāvoklī, un rezultātā tiek novērsti nobīdes izraisītie iekšējo orgānu darbības traucējumi, manāmi uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis. Vai tas nav sāpīgi? Ne tikai nesāpīgi, bet pat patīkami, atslābinoši! Protams, pirmais seanss, kas sākas ar pacienta vēdera dobuma iztaustīšanu (ar rokām tiek atklāti bojājumi, deformācijas saišu aparātā), jāveic maksimāli uzmanīgi, saudzējošā režīmā, bet katrā nākamajā reizē uzspiešanu vēdera dobumā palielina. Par to, ka, pārāk stipri uzspiežot, kādu orgānu varētu traumēt, satraukties nav iemesla, un burkšķēšana vēderā pēc pirmajiem seansiem liecina tikai par to, ka viss virzās vēlamajā gultnē – ir noņemtas spazmas no žultspūšļa kanāliem, tā atveres ir atbrīvotas. Un ticiet – ja vēders ir kārtībā, uzlabojas arī cilvēka psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis, un līdz ar to darbaspējas!”

Viss griežas ap sauli

Ar interesi klausos Vladimira stāstītajā, bet no prāta neiziet viņa teiktais par pusdienošanai labāko laiku. Katram tomēr savs ēšanas režīms – ir cilvēki, kas pulksten 12 tikai sāk lūkoties pēc brokastīm. Turklāt viņš pats taču teica, ka ir par saprātīgu dzīvesveidu... “Tieši tā. Bet tas attiecas ne tikai uz pārtikas produktu izvēli, bet arī dabīgas dzīves kārtības ievērošanu, kas paģēr celties un iet gulēt līdz ar sauli. Protams, nevienam nevar liegt dzīvot savā režīmā. Dievs cilvēkus vispār apveltījis ar ļoti spēcīgu, izturīgu, visam kam piemēroties gatavu ķermeni – varam stāvēt uz galvas, litriem dzert šņabi, un nekas, turpinām kustēties. Tomēr cilvēks ir un paliek dabas sastāvdaļa, un visvairāk Dievs mīl tos, kuri dzīvo harmonijā ar dabu, bet tajā viss griežas ap Sauli. Arī cilvēkam ir saules pinums. Un zemnieks nez kāpēc nedomā, ka viņam varētu būt savs dienas režīms, jo viņam ir jādzīvo pēc dabas ritma…

Zemnieks šādu dzīvi neuzskata par kaut kādu ierobežojumu. Daudzi citi gan, bet tā ir liela kļūda, es pat teiktu – šie cilvēki neizmanto dotās iespējas. Jau Avicenna teica, ka “cilvēkam, kurš ievēro dienas režīmu, veselīgi ēd un pareizi izpilda fiziskos vingrojumus, zāles nav vajadzīgas”. Savukārt Hipokrātam pieder doma, ka slimības neuzgāžas uz galvas negaidot, kā zibens no skaidrām debesīm – tās ir rezultāts pastāvīgai, ilgstošai dabas likumu neievērošanai. Protams, darba, profesijas specifika var diktēt savus noteikumus, bet daudzos gadījumos man tāds darbs ir tikai atruna. Ja, piemēram, radošo profesiju pārstāvji, kuriem iedvesma atnākot tikai naktī – protams, Mēness ietekme arī nav noliedzama –, pieradinātu sevi radošajam procesam nodoties no rīta, nez vai viņi radītu mazāk iedvesmas pilnus darbus. Turklāt, agri sākot darbu, var padarīt daudz vairāk un bez steigas, līdz ar to cilvēks ir pasargāts no stresa.

Es mācījos pie kāda gudra dziednieka, izcila cilvēka. Viņš visu darīja ļoti lēni. Bez steigas pieņēma un konsultēja cilvēkus, pusdienlaikam veltīja trīs stundas – paēda, sagaidīja, kad ēdiens būs sagremots, un tikai tad atsāka darbu. Bet cik daudz viņš dienas laikā izdarīja! Saule cilvēkam dod milzu spēku, ja pēc tās dzīvo, sava enerģija tiešām jātērē minimāli. Arī labība, sēta pēc saules, dod daudz lielāku ražu. Bija laiks, kad strādāju labības kaltē. Viens zemnieks katru gadu veda tik skaistus auzu graudus, ka nenobrīnīties, kamēr citi tādus švakiņus, tukšus. Laika apstākļi taču visiem vienādi! Jautāju viņam, kāds tam iemesls. “Sēju agri no rīta, īstajā sēšanas laikā, un  vienmēr esmu brīnījies, kāpēc citi tajā laikā vēl guļ!” Var jau arī kartupeļus stādīt pēc Jāņiem, aizbildinoties, ka pirms tam svarīgāki darbi bijuši veicami, bet pēc tam nevajag brīnīties, ka novāc mazāk maisu nekā iestādīts. Ikdienas dzīves ritma ietekme uz cilvēku no tā ne ar ko neatšķiras.”

Nav jādzīvo ne sev, ne citiem, bet dzīvei!

Esam notiesājuši visas uz šķīvja uzliktās zemenes, un Vladimirs pieceļas, lai noskalotu jaunu porciju. “Garšīgas ogas, gribas sevi dažkārt palutināt, bet ne tās labākās veselībai. Tāpēc sezonā apēst 8–10 kilogramus, kā nereti iesaka, tāpat dienā izdzert trīs litrus ūdens pat nevajadzētu censties.” To dzirdot, manī sarosās protests – pat zemenes vairs nevarēs ēst, cik gribas! Saku – ja tas no sērijas, ka visi nakteni – tomāti, kartupeļi, baklažāni, čili pipari un citi – ir kaitīgi veselībai, tad vispār brīnums, ka kāds vēl puslīdz vesels staigā! “Paga, paga, to es neteicu, bet ar mītiem par zemeņu lielo veselīgumu sevi mānīt nevajag. Tev garšo? Tad ēd, bet ielāgo, ka dārza zemenes veicina iekaisumu veidošanos. Un C vitamīna pārdozēšana mazina hroma uzsūkšanos un kalcija izmantošanu organismā. Cita lieta ir meža zemenes – tās visam labas, īpaši aknām. Bet, kas par daudz, tas par skādi, un tas attiecas pat uz viskvalitatīvākajiem produktiem.

Tāpat nav vēlams pārcensties citiem, pat vistuvākajiem, darīt labu. Tā var pārpūlēties, bet beigās tas netiks novērtēts, un tad tu, tāds pārpūlējies, nevienam nebūsi ne interesants, ne vajadzīgs. Cilvēkam nav jādzīvo ne sev, ne citiem, bet dzīvei! Mitoloģijas laiki ir beigušies. Un neko nevajag sarežģīt, bet mums piemīt tāda tendence. Piemēram, izdzirdot par to, cik svarīgs ir pareizs sakodiens, cilvēks, kuram ir protēzes, sāk satraukties, kā tas ietekmē viņa ķermeni. Katrā ziņā mazāk nekā satraukums par to. Jābūt reālistam – ja reiz savu zobu vairs nav, tad jāsadzīvo ar protēzēm. Protams, jo tās kvalitatīvākas, jo labāk.

Es cilvēka dzīvi salīdzinu ar dārzu. Viens piedzimst labi koptā, brīnišķīgā – turīgi vecāki, laba veselība un izglītība. Cits piedzimst pavisam nabadzīgā dārziņā. Tomēr ir tikai viens būtisks jautājums, proti, ko cilvēks ar sev doto dārzu darīs – kops vai nekops? Ar ko sākās mana dārza dziedniecības dobes kopšana? Ar interesi par to! No kurienes manī tā radās, to es nezinu. Bērnībā aizrāvos ar matemātiku, jaunībā – ar basketbolu, jau no 14 gadiem pelnīju naudu, darot dažādus darbus, arī smagus. Man bija ideāla veselība, apbrīnojams enerģijas potenciāls, un es to arī tērēju – dzīvoju pašplūsmā. Līdz trīsdesmit gados sāku just, ka kaut kas nav īsti riktīgi, – te slikta pašsajūta, te nogurums, te saslimu. Tā kā man bija, ar ko salīdzināt, tad radās jautājums – kā tā var būt? Un – ko darīt, lai lielisko formu atgūtu?

Sāku apgūt dažādas mācības, meditēt, organizēt savu dzīvi – sākot ar dienas kārtību, ēšanas paradumiem. Jo trijos dienā apēsts ābols var pārvērsties par nektāru, bet deviņos vakarā – par indi. Vēlreiz uzsvēršu – svarīgāk ir, kad ēst, nevis ko un cik daudz. Veselam cilvēkam vajadzētu ēst trīs reizes dienā. Ko vislabāk izvēlēties brokastīs? Kādu putru, teiksim, auzu. Auzas var apliet jau vakarā, pielikt kādu žāvētu augli. No rīta putra tikai jāuzsilda. Var ūdenī, var pieliet pienu – kas kuram ieteicamāks. Tas jāskatās individuāli. Ja negribas pienu, var pielikt sviestu. Sausā veidā ēst nedrīkst nekādā gadījumā, jo tad neizdalās žults. Vai auzām vajag piebērt linsēklas, sezama vai ķirbju sēklas? Tagad to darīt ir populāri, bet tas nav labākais variants, tāpat kā ēst sēkliņu maizi. Katru sastāvdaļu labāk ēst atsevišķi, tad tās vieglāk sagremojas. Tomēr arī es pilnīgi neatsakos no tādas maizes – garšīga taču! Linsēklas man vispār kā runcim saldais krējums.

Katram jāatrod kādi trīs savi augi. Parasti tie periodiski mainās – kad organisms vairs kādu neprasa, tas jānomaina ar to, pēc kā organisms tīko. Ja pēkšņi pēc kāda uznāk liela kāre, tas arī jāēd, jo organisms zina, ko tam vajag. Man bija brīdis, kad īsā laikā iztukšoju trīs trīslitru burkas ar medu. Pēc tam – miers, vajadzīgo biju uzņēmis. Katram dabīgam augam ir savs raksturs, tas dzīvo trīs pasaulēs, trīs līmeņos: fiziskajā, enerģētiskajā, psihoemocionālajā. Un katram cilvēka ir tieši šādi ķermeņi, tieši ar tiem strādā dziednieki, un tie visi ir jābaro. Tāpēc arī ir tik svarīgi uzklausīt un apmierināt organisma vēlmi pēc kāda produkta. Ja zinu, ka kāds no tiem nav vēlams fiziskajam ķermenim, to pieskatu, bet, kad ļoti sakārojas, varu veselu torti apēst.”

Zināšanas ne no viena netiek slēptas

Pamanu uz plauktiņa kastīti ar glīti sarindotiem kristāliem. Tā kā neesmu liela akmeņu speciāliste, jautāju, vai tie ir pusdārgakmeņi vai dārgakmeņi. Vai un kā Vladimirs tos izmanto darbā? “Gan vieni, gan otri. Man to ir daudz, un, protams, ne jau smukumam tie te nolikti. Izcilākais akmeņu veikums manā praksē – sievietei izzuda audzējs dzemdē. Tikai jāzina, kādās ķermeņa vietās, punktos tos likt. Tehnoloģiju ir ļoti daudz, es lielu uzmanību pievēršu horoskopam – visām zīmēm visi neder. Skatos arī akmeņu saderību ar cilvēka būtību. Bet tas vēl nav viss. Ja cilvēkam der rubīns, tas nebūt nenozīmē, ka derēs jebkurš no tiem. Ar pērlēm vispār grūti. Bija gadījums. Nešaubīgi zināju, ka meitenei emocionālās spriedzes noņemšanai vajag tiešo to, bet no simt pērlēm vēl vajadzēja izmeklēt tieši viņai enerģētiski atbilstošāko; ja enerģijas nesakrīt, akmens nepalīdzēs. Pat pretēji – tā ietekmē var rasties nospiedoša sajūta, sākt sāpēt galva. Es jau piekusu testējot. Kad bija palikušas vairs tikai trīs pērles, nodomāju, ka šoreiz būs vien jāpadodas: piedodiet, bet nevaru palīdzēt! Tomēr viena no atlikušajām izrādījās īstā. Meitene pēc tam pusstundu raudāja, līdz ar asarām visa spriedze izlija.

Mēdz teikt – ezoteriskās slēptās zināšanas. Bet nekas ne no viena netiek slēpts, ikviens zinātnieks – un arī ezoteriķi ir zinātnieki – grib, lai visi visu zina. Tikai ir viens āķis – ar šīm zināšanām gan sev, gan citiem var nodarīt arī sliktu, tieši tāpēc tās padarīja pieejamas tikai to cienīgiem cilvēkiem. Arī ar akmeņiem var kaitēt. Piemēram, cilvēkā vajag pastiprināt Saules enerģiju, ko lieliski paveic rubīns. Viņš uzliek gredzenu ar šo akmeni uz noteikta pirksta un jūtas krietni labāk, bet, ja tagad neievēros tos dabas likumus, par kuriem atbild Saule, tad no tās dabūs arī stiprāku pērienu.

Sadzīvošana ar dabu ietver arī zināšanas par augiem. Vladimirs atzīst, ka viņš nav zāļu vecis, bet šo to par augiem zina  un zināšanas izmanto, lietojot aplikāciju – apsēju metodi, kuras pamatā ir likumsakarība: augu īpašības ietekmē cilvēka īpašības, bet tās savukārt slimības raksturu. Lai panāktu dziedniecisku efektu, auga vai augu maisījuma aplikācijas pieliek pie attiecīgām vietās uz ķermeņa. Efekts ir ātrs un spēcīgs, varētu pat teikt – tūlītējs. Dažu slimību, piemēram, spēcīgas saaukstēšanās, gadījumā atvieglojums jūtams jau pēc 5–10 minūtēm.

Kaltēto augu piemērotība pacientam pirms tam rūpīgi jātestē, tad jāizveido lietošanas shēma. Visbiežāk apsējs tiek uzsiets labās rokas apakšdelma virspusē un labās kājas potītes priekšpusē. Dažreiz shēma mainās – apsējs jānēsā uz kreisās rokas un kājas, labās rokas un kreisās kājas vai otrādi. Turklāt, lai panāktu dziedniecisko efektu, augam nav obligāti jābūt tiešā kontaktā ar ādu; ar tādu pašu spēku tas iedarbosies, ielikts kokvilnas auduma vai celofāna maisiņā. Tas kārtējo reizi apliecina, ka augu ietekme uz organismu nenotiek ne ķīmiski, ne reflektori, bet enerģētiski – auga enerģija ietekmē cilvēka enerģiju.

Cik liela loma te cilvēka ticībai augu spēkam? Šajā gadījumā nekāda, arī īpaši koncentrēties uz apsēju nevajag, jo tas vienlīdz labi iedarbojas gan uz cilvēkiem, kas tic šādām, gan skeptiķiem. Kāpēc apsēji jāsien tieši ap apakšdelmiem un potītēm? Tāpēc, ka augi, pielikti šajās vietā, ļoti smalkā veidā iedarbojas uz ķermeņa zonām, kas atrodas Saules ietekmē, bet tieši Saule nosaka smalkās uguns daudzumu organismā. “Un es jau zinu nākamo jautājumu (Vladimirs smejas) – kāpēc tā tik svarīga? Tāpēc, ka tieši smalkās uguns daudzums un raksturs ir dominējošais faktors labai veselībai – tā aktivizē imunitāti, limfātiskās sistēmas darbu, asinsriti un gremošanas procesus, barības uzsūkšanos. Tāpēc arī Saules ietekme dziedināšanā, un ne tikai ar augu aplikācijām, ir noteicošā.”