Ar šovu soctīklos veselībai nepietiek jeb - kā ministre Viņķele sevi slavē par priekšgājējas Čakšas darbiem

Ir godīgi ļaut iestrādāties, bet tagad ir laiks izvērtēt paveikto. Tie, kas seko nozarē notiekošajam, redz, ka Viņķele pamatā sevi slavē par iepriekšējās vadības sagatavotajām un paveiktajām lietām.

Konkrēti solījumi

“Šis politiskais spēks ("Attīstībai/Par!" – Red.) nāca ar konkrētiem uzstādījumiem. Pirmkārt, dubultot medmāsu algas, otrkārt, valsts slimnīcās veidot padomes, treškārt,pārskatīt veselības aprūpes finansēšanas likumu, ceturtkārt, veselības aprūpei jābūt digitalizētai un līdz galam jāievieš e-veselība. Pagaidām nekas neliecina, ka kāds no šiem solījumiem tiks izpildīts,” secina Čakša. Viņa analizē, kā veicies ar katru no šiem pieteiktajiem darbiem un Viņķeles apgalvojumiem par 100 dienās paveiktajiem labajiem darbiem.

Vienīgais panākums

“Šobrīd vienīgā pārmaiņa, ka ir pārbīdīta veselībasaprūpes finansēšanas likuma stāšanās spēkā par diviem gadiem un, tēlaini runājot, nodokļu maksātāju kopums ir kā iesprūduši tramvaja durvīs – viena puse iekšā, otra puse ārā,” teic Čakša. Proti, tie strādājošie, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, jau maksā tieši veselībai vienu procentu (0,5% darba devējs, 0,5% darba ņēmējs) gan par sevi, gan arī pārējo darbaspējīgo vietā. 

Runa nav par pensionāriem, bērniem, invalīdiem un citām aizsargātajām kategorijām, bet par tiem strādājošajiem, kas pelna citos režīmos, piemēram, no dividendēm vai mikrouzņēmumos. “Es nestrīdos, ka pieejas, lai savāktu veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu, var izvēlēties dažādas. Vienā variantā var iekasēt obligātā kārtā no visiem strādājošajiem un tad arī visiem piedāvāt pilno veselības aprūpes grozu, kā izteikusies Viņķele. Otrs variants –brīvprātīga veselības nodokļa nomaksa vairākām kategorijām un līdz ar to tiem, kas izvēlas nemaksāt, mazāks pakalpojumu grozs, kā to izvēlējāmies mūsu pieejā. Cilvēki saprata, kāpēc strādājošajiem šāds nodoklis jāmaksā un kādas konsekvences ir, ja izlemj nemaksāt. Ministrija līdz valdības maiņai jau bija sagatavojusi atbilstošus likuma grozījumus, kas bija tikai jāpieņem, taču tas ir vienkārši apturēts,” noraizējusies ir Čakša.

Ja pieturas pie viena groza modeļa, šobrīd nav skaidrs, kā obligātā kārtā visus piespiest šo nodokli maksāt. “Būtu tomēr konkrēti jāizvēlas, kuru modeli un kā īstenot, un loģiski bez liekas kavēšanās jāiet uz priekšu,” mudina Čakša.  

E-nosūtījums aizkavējies

Lai iedarbinātu e-nosūtījumu, bija palicis pats pēdējais posms. Šī e-veselības sistēmas daļa jau bija izstrādāta un testa režīmā palaista pagājušā gada nogalē. Kā katrai jaunai šāda mēroga ar reāliem un konfidenciāliem datiem strādājošai sarežģītai nestandarta sistēmai neizbēgams ir salāgošanas un iepriekš neparedzamu kļūdu labošanas periods, līdz tā kļūst ikdienā ērti lietojama. “Ar e-nosūtījumu tiktu atrisinātas vairākas svarīgas lietas. Pirmkārt, sakārtotu rindu garumu un labāk izmantotu valsts apmaksātos resursus, otrkārt – izmeklējumu rezultāti automātiski un ātri nonāktu arī pie pacienta ģimenes ārsta,” skaidro Čakša. Sākot strādāt elektroniskajai nosūtījumu sistēmai, neveidotos paralēlais pieraksts. Proti, pacienti mēdz uz izmeklējumu pierakstīties vairākās ārstniecības iestādēs, reāli pakalpojumu izmanto vienā, bet aizmirst atteikt pierakstu citur. Rezultātā tukši ir aizņemts laiks, kad cits pacients varētu izmantot pakalpojumu. Rindu garumu līdz šim palīdzējusi regulēt arī vietnerindapiearsta.lv. Čakša, vadot ministriju, ir pievērsusi tam uzmanību, izvaicājot veselības aprūpes iestāžu vadītājus. Tikai pastāvīga “rokas turēšana uz pulsa” ļauj šai vietnei darboties precīzi.

E-veselības gadījumā, kur ieviešanas kļūdas ir neatņemama procesa sastāvdaļa, ir svarīga ne tikai pastāvīga uzmanība, bet attieksme pret šīm kļūdām. Viņķele vairāk koncentrējusies uz iespējamu savas priekšgājējas ļaunprātību meklēšanu. Raganu medības un sodīšana par iebuksēšanu rada pretēju efektu – speciālisti tā vietā, lai drosmīgāk meklētu risinājumu, var pat vienkārši uzteikt darbu un doties strādāt privātajā sektorā, kur par līdzīgu darbu var saņemt ievērojami vairāk un netikt politisku iemeslu dēļ “izsmērēti pa sienu”. 

Kurš maksās par menedžeriem?

“"Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu laikā teica, ka slimnīcu valdes nedarbojas pietiekami efektīvi, ka ieviesīs padomes. Laba doma, ja tās būtu profesionāļu padomes,” piekrīt Čakša, tikai viņa nav redzējusi virzību. “Bija solījums likt slimnīcu valdēs augstas klases starptautiska līmeņa menedžerus. Laba ideja, ja valsts par to spētusamaksāt – tās ir algas 15 000 līdz 20 000 eiro apmērā mēnesī uz rokas,” norāda Čakša.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija uzstāj, ka iestādēm, kurās ir valsts kapitāldaļas, jābūt padomēm, taču bija arī nostāja, ka veselības aprūpes iestādēm finansiālu apsvērumu dēļ tādas nebūtu obligātas. Vēl joprojām ir spēkā kārtība, ka valsts kapitāldaļu turētājs ir ministrija, slimnīcu valdes uzrauga valsts sekretārs un viņam padotie ierēdņi. “Tas ir ļoti plašs atbildības un kompetences lauks – noteikti labāki rezultāti būtu, ja iesaistītos profesionāļu padomes. Tās veiksmīgāk varētu sekot finansēm, pacientu plūsmām un sniegto pakalpojumu kvalitātei. Valžu vadītājiem patiešām ir jābūt profesionāliem menedžeriem,” ir pārliecināta Čakša. “Kāpēc onkoloģijas zaļais koridors sāka strādāt? Tas notika pat pirms tam, kad tika piešķirts finansējums. Ir nepieciešama pastāvīga profesionāla vadītāja uzmanība un sekošana procesiem.”

Neredz jaunas iniciatīvas

“Skatos likumprojektus, kas atnāk līdz Saeimai. Diemžēl nav nevienas jaunas iniciatīvas šajās vairāk nekā 100 dienās no Veselības ministrijas,” turpina Čakša. Pat jaunās ministres pievēršanās psihiatrijai neesot nekas jauns, bet tikai turpinājums iepriekšējās valdības laikāpaveiktajam. “Garīgās veselības plāns bija sagatavots sabiedrības apspriešanai jau manā laikā. Tika atdalīta bērnu psihiatra specialitāte no pieaugušo psihiatrijas, ar mērķi ātrāk sagatavot tik ļoti trūkstošos bērnu psihiatrus. Ar to, ko ieraksta tviterī, nemainās reālajā dzīvē paveiktais,” atgādina Čakša. “Var jau lielīties, ka ir uzsākta atkarību mazināšanas kampaņa, taču tā darbojas jau ilgi, pirms Viņķele kļuvusi par ministri. Tāpat arī atbalsts ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras uzlabošanai ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.”

Un līdzīgi ir ar pārējiem Vinķeles 100 dienu darbiem, ar kuriem viņa lielās. Vienīgais, ar ko viņa pamatoti var lepoties, ir veselības aprūpes finansēšanas likuma spēkā stāšanās atlikšana par diviem gadiem un atteikšanās no divu grozu sistēmas, brīvprātīgo iemaksu vietā solot visiem obligātās un pagaidām ar ļoti neskaidriem finansējuma avotiem.

Nebija jāmācās no jauna

“Salīdzinot – es sāku 2016. gada jūnijā, un oktobrī jau bija palaists onkoloģijas zaļais koridors pat bez papildu finansējuma, vien labāk sakārtojot pieejamos resursus, veiksmīgāk organizējot pacientu plūsmas,” turpina Čakša. “Arī es, kļūstot par ministri, revidēju iepriekš paveikto, tas ir normāli. Mana priekšrocība – nebija visa sistēma jāmācās no jauna. Esmu strādājusi gan par ārsti, gan vadījusi slimnīcu un daudz ko sapratu no medicīnas nozares organizēšanas un likumdošanas. Jo priekšnieks ir zinošāks un labāk saprot drēbi, jo padotajiem godprātīgāk jāveic savi uzdevumi un nevar kaut kā izgrozīties uz priekšniecības nezināšanas rēķina.”

Ielikti pamati

“Daudzi darbi manā laikā sākti, lai nozare kļūtu sakārtotāka, taisnīgāka. Šo pamatu ielikšanas efektu varēs īsti novērtēt tikai pēc gadiem. Ir sākti kvalitātes mērījumi, lai varētu objektīvi salīdzināt ārstniecības iestāžu sniegtos pakalpojumus. Piemēram, statistika 30 dienu garumā pēc pārdzīvota smadzeņu insulta vai sirds infarkta. Katrs gadījums var būt individuāls, bet, ja kopīgā statistika rāda, ka vienā valsts daļā ir daudz lielākas iespējas izdzīvot un saglabāt veselību nekā citā, ir jāsaprot objektīvie iemesli un jāsakārto sistēma tā, lai visiem mūsu valsts iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas tikt izglābtiem,” skaidro Čakša. “Protams, var izteikt skaļus paziņojumus par katastrofālo medmāsu trūkumu, taču ir nepieciešams konsekvents un gudrs ministrijas un ministra darbs, lai lietas varētu mainīties pamatos. Tas ne vienmēr ir tik viegli izprotams kā spilgti paziņojumi soctīklos un dažkārt arī publiski izteiktas absurdas aizdomas par ļaunprātībām,” piebilst  bijusī ministre.

Mīti un patiesība. Veselības nozarē paveiktais 100 dienās: Ilzes Viņķeles versija

1) Uzsākta atkarību mazināšanas kampaņa "Spēks pateikt nē"

Patiesībā tas ir tikai turpinājums iepriekšējās valdības laikā sāktajam darbam. 

2) Solāriju apmeklēšana atļauta tikai pieaugušajiem

Priekšgājēju veikums – Veselības ministrija Andas Čakšas laikā izstrādāja un sagatavoja Ministru kabinetanoteikumu projektu, ko pieņēma 15. janvārī vēl vecās valdības laikā. Spēkā stāšanās laiks – šā gada 1. aprīlis. Ilzes Viņķeles vienīgais nopelns, ka šos noteikumus “nenoņēma no trases”.

3) Uzlabota vakcinācijas kārtība pret gripu bērniem un grūtniecēm

Šie grozījumi Ministru kabineta vakcinācijas noteikumos pieņemti 19. martā, taču bija sagatavoti jau 2018. gada novembrī vecās valdības laikā.

4) Plāns kopā ar Zemkopības ministriju cīnīties pret antibiotiku nepamatotas lietošanas sekām

Iepriekšējās valdības laikā 22. novembrī Rīgas Stradiņa universitātē konferencē Kopā pret antimikrobiālo rezistenci prezentēja Latvijas Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu Viena veselība 2019.–2023. gadam. Plāna jau tobrīd izstrādāja Veselības un Zemkopības ministrija.

5) Uzsākts atbalsts ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras attīstīšanai

Jau 2018. gada 11. septembrī vecā valdība atbalstījusi Veselības ministrijas sagatavoto likumdošanas iniciatīvu par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamību ģimenes ārstu praksēm, lai veicinātu to attīstību, tādējādi pacientiem uzlabojot pieejamību veselības aprūpei. Bija plānots, ka uz atbalstafinansējumu varēs pretendēt 535 ģimenes ārstu prakses, toreiz ieplānoti 4,5 miljoni eiro.

6) Mazināts administratīvais slogs ģimenes ārstiem

Par to darba grupā ar ģimenes ārstu asociāciju un citām institūcijām Veselības ministrijā vienojās pērn jūnijā. Darbs pie tā uzsākts jau 2017. gada jūlijā.

7) Slimnīcas sākušas darbu atbilstoši pieciem līmeņiem 

Tas ir nolemts jau 2018. gada janvārī, kad Veselības ministrija vēl iepriekšējās ministres vadībā no iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem vēlējās pāriet uz pieciem, kā rezultātā paaugstinājās slimnīcu līmeņi Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos. 

8) Uzlabota psihiskās veselības aprūpes kvalitāte, kompensējamo zāļu pieejamība

Tas pamatojas uz vienu no Andas Čakšas vadībā Veselības ministrijā izstrādātajiem un iepriekšējās valdības 8. janvārī pieņemtajiem noteikumiem par veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas reformu. Tajā iekļauta arī sadaļa par psihiskās veselības aprūpes kvalitāti un kompensējamo zāļu pieejamību, kam paredzēts 6,31 miljons eiro psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai.

9) Vienošanās par apdrošināšanas pilnveidi un vienu pakalpojumu grozu 

Tā patiešām ir Ilzes Viņķeles iniciatīva – atteikties no "divu grozu" sistēmas. Šī reforma šobrīd iestrēgusi uz diviem gadiem pusratā, un nav saprotams, kādā veidā būs iespējams nodrošināt veselības nozarei finansējuma pieaugumu un mediķiem kaut cik stabilas algas.