"Fiziski slimības izpaužas tad, kad jau ir par vēlu!" - intervija ar dziednieku Jāni Bērziņu

Pirms divdesmit gadiem ceļojuma laikā Taizemē Jānis Bērziņš iegāja alā – svētvietā, kur dzīvojis kāds mūks, – un tur caur garīgo kanālu saņēma spēcīgu enerģijas triecienu. Šķita, it kā viss ķermenis degtu. Kopš tās reizes visa pasaule sagriezās kājām gaisā. Enerģijas Jānis jūt visu mūžu, jau kopš mazotnes var pateikt, kur atrodas pazemes avoti un ūdens. Bērnībā viņš skatījies, kā tēvs ar rīkstītēm meklējis ūdeni, lai izraktu aku, un sapratis, ka pats var iztikt bez rīkstītēm, jo ūdeni sajūt ar rokām jau pa gabalu. Jānis lasa un studē vēdas, prot reiki, ir budisma sekotājs. “Kad sāc kustināt sevī enerģiju un vibrācijas, tās pāriet no rupjākas uz smalkāku informāciju. Saplūsti ar informāciju, kas ir daba, kas ir viss. Esi viens vesels un kopīgs informatīvs lauks. Nav problēmu ne laikā, ne telpā, ne ar atbildēm uz jautājumiem,” tiekoties atklāj Jānis Bērziņš.

Apzināties sevī pareizo spēku

Dzīvojam tehnoloģiju laikmetā. Kā tas ietekmē mūsu dvēseles?

Esmu tāds pats kā visi pārējie. Pēc vēdām, cilvēka dvēsele ir vidēji 311 triljonu gadu veca. Cilvēkam ir visas iespējas būt pilnībai. Ja viņš sevi apzinās kā neko un visu vienlaikus, tad viņš var visu. Ja tādā veidā varam saprast savu uztveri un fizisko ķermeni, nekādu problēmu dzīvē nav. Problēmas ir tāpēc, ka cilvēks neko neapzinās, un tikai tāpēc, ka visas negācijas – internets, TV, mobilais telefons – ir vietas, kur cits ar citu sacenšas, kā labāk dzīvot un kā skaistāk izskatīties fotogrāfijās. Caur šiem instrumentiem cilvēks tiek pilnībā kontrolēts, no šā starojuma saslimst ar vēzi un citām slimībām. Cilvēks ir pilnīgi apmāts un nohipnotizēts, nekas cits viņu neinteresē. Viņš bez telefona neiet pat uz tualeti, ēdot pusdienas vai braucot autobusā, viņš skatās telefonā. Viņam tikpat kā otra galva izaugusi. Tā sekas vēl sajutīsim. Visa šī informācija, ieskaitot alkoholu, cigaretes, pornogrāfiju, skaudību un visas negācijas, – tas viss cilvēku padara slimu. Normāli būtu, ka, jo vecāks ir cilvēks, jo viedāks viņš kļūst. Lai šo datoru, ko saucam par smadzenēm, spētu uzturēt tīrībā, kārtībā un šķīstībā, viņam vajadzētu nodzīvot vismaz 250 gadu.

Kur ir dvēseles sākums?

Dvēsele sākas no vārda, un vārds ir dievišķā enerģija. Bet šajā pasaulē, kad cilvēkiem ir tik daudz ciešanu, mūsu dvēsele var izaugt un attīstīties līdz dievišķajai izpausmei, ja cilvēks apzinās, ka viņš ir Dievs. Sākumā nāca Dieva dēli pie meitām un veidoja ģimenes, tāpat arī sātana, dēmona dēli. Atšķirt dievišķu būtni no dēmoniskas, kas var būt apzināti viltīga, reizēm ir ļoti grūti. Dēmonam nav iecietības, līdzcietības, viņš barojas no ciešanām un sāpēm, savukārt Dieva dēli rada mīlestību. Pasaulē ir ļoti daudz dēmoniskās informācijas, kuras nesēji ir cilvēki. Tāpēc mēs tā dzīvojam – zogam, melojam, runājam netaisnību, sacenšamies skaudībā. Neapzināmies dēmoniskās būtības patieso izplatību.

Kā lai cilvēks apzinās, ka viņā ir dievišķā izpausme?

Dievišķo apziņu nedod skolas, to nevar nopirkt par naudu, tā ir es aktivitātes beigas. Cilvēks nav gaļēdājs – zivju un gaļas ēšana bremzē garīgo attīstību. Katru dienu tiek nogalināti miljoniem dzīvnieku, lai cilvēks tos ēstu, bet šo dzīvnieku enerģija saglabājās produktā. Rezultātā visas šī dzīvnieka ciešanas, sāpes un bailes tu dabū sevī, un cieš dvēsele. Ja gribam sasniegt Visuma saprašanu, augstāko garīgo vibrāciju paaugstināšanos un pacelšanos virs Zemes, jācenšas nemelot.

Arī ar baltajiem meliem tikai uz laiku attālināmies no paša notikuma, bet rezultāts agri vai vēlu būs tāds pats. Tāpat vispirms jāsargā pašiem sevi, lai varētu pasargāt kādu citu. Jātur sevi tīru, jo piesārņotā istabā dievišķā izpausme nevar uzturēties.

Uz Zemes mēs neesam vienīgie?

Uz mūsu Zemes ir vēl astoņas civilizācijas, kuras nespējam uztvert. Dzīvniekiem arī ir dvēsele. Apkārt redzam daudz cilvēku, kuri ir dusmīgi, lamā citus vai iet pa dzīvi ar ļaunumu, aprunā citus. Viņi nākamajā dzīvē būs suņi. Suņa princips – ja šajā pasaulē suns izglābj cilvēka dzīvību, tad nākamajā dzīvē viņš atkal būs cilvēks. Tāpat cilvēki pārdzimst čūskās, skorpionos, putnos – pēc nopelniem šajā dzīvē. Cilvēkam ir unikāla iespēja, jo, esot šajā fiziskajā ķermenī, viņš var sasniegt dievišķo stāvokli.

Nāve ir tikai jauns sākums

Ko dvēsele vēl pēc nāves, pirms pilnībā aiziet uz debesīm, šeit dara 40 dienas?

Mirušajam dvēsele pārdzimst, dvēseliskais aspekts vēl turas pie fiziskā ķermeņa. Viņš lēnām sāk saprast, ka viss ir beidzies. Lai pāriešanā uz jauno iemiesojumu varētu nonākt tur, kur viņš ir to pelnījis, 40 dienas dvēsele ceļo pa abām pasaulēm – pa šo un neredzamo. Retos gadījumos dvēsele citā pasaulē pāriet uzreiz. Patiesībā, kad cilvēks mirst, viņš jau fiziskajā ķermenī zina, ka viņš iet, un arī to, kur viņš ies.

Eitanāzija, kad cilvēks ir smagi slims… Kāpēc jāmokās, ja var aiziet civilizēti? Vai tādējādi viņš noziedzas pret šo pasauli, pret dievišķo garu?

Viennozīmīgi. Eitanāzijas augļus viņi saņems citās pasaulēs. Ne velti uzskata, ka ir septiņi stāvi uz leju, septiņi stāvi uz augšu, kur pasaules ir dievišķās un dēmoniskās planētas, ko sauc par elles vārtiem. Daudzi cilvēki nepareizi saka – dzīvo tik nost, pēc manis kaut ūdens plūdi. Būtu labi, ja tā būtu, bet tādi cilvēki pārsvarā aiziet uz dēmoniskajām planētām, kas ir tādas pašas kā šī, tikai tās pastāv uz ciešanām. Tur ciešanas ir tūkstošiem reižu lielākas, tāpēc cilvēkam ir jādomā, ko viņš saka par tiem ūdens plūdiem. Tur tādi vārdi kā līdzcietība un iecietība nepastāv. Tur visu saņemsi atpakaļ, visam būs jāiziet cauri, būs fiziskas ciešanas, kaut arī būsi jaunā ķermenī.

Tad jau nav nozīmes, vai ķermeni aprok vai sadedzina?

Ļaunie gari dzīvo un uzturas kapos. Tur no zemākajām būtnēm un ļaunajiem gariem mudž vien. Sadedzināšana ir pilnīga iznīcība. Pareizāk, iznīcība un atbrīvošana. Izveidojas tukšums, no kurienes rodas sākums. Apbedījot kapos, miesa pūst, tāpēc ļaunie gari tur arī piesaistās. Tāpat, ja uz zemes nokrīt maize vai ēdiens, to nevajag ņemt. Protams, to var transformēt – nomazgāt un ēst, bet labāk jau nevajag pacelt, jo tur ir būtnes zemes līmenī. Ja atvērtu acis un saredzētu to visu, tad redzētu visas tās būtnes, kas dzīvo visapkārt, arī kapos Ar mirušā miesu barojas zemākās vibrācijas būtnes.

Un bērni? Vai viņu dvēseles atnāk pie tiem, kurus tās izvēlas?

Jā. Bērniem vajag cilvēkus, kas ir viņu dvēseles radinieki un ar kuriem ir kopīga vibrācija. Daudziem skolotājiem, profesoriem ir gudri bērni – viņiem ir zināms vibrāciju ātrums, kurā ienāk līdzīgā dvēsele. Sievietēm, kurām nav bērnu, iepriekšējā dzīvē bijuši aborti vai viņa pati bērnus ir nogalinājusi, pametusi vīrieša dēļ. Tā ir nogalināšana, dvēseles iznīcināšana. Kurš bērns tad gribēs pie tādas nākt?! Protams, var atnākt zemākās būtnes, kas būs, zagļi, ļauni cilvēki, dzērāji.

Problēmu sākums ir tevī

Kāpēc cilvēki lieto alkoholu?

Daļai dzeršana ir bēgšana no patiesības – iedzer, un šķiet, ka viss ir labi un kārtībā. Alkohols ir saistīts ar dēmoniskajām būtnēm un velniem. Ja tu daudz dzer, tu bēdz no tā, ka negribi atcerēties to, kas ir apziņā, un negribi apzināties, kas esi tu pats.

Alkohols ir narkotika. Kad apziņa atgriežas, problēmu ir vēl vairāk. Dzeršana ir dēmonu instruments, ar ko tiek pakļauti cilvēki. Dēmons var ieiet gandrīz jebkurā, izņemot tajos, kas apzinās sevi kā dievišķo izpausmi. Kad cilvēks ir piedzēries, dēmoniskā būtne ienāk viņā un dara, ko grib, tāpēc notiek avārijas, skandāli, slepkavības. Tā ir sevis iznīcināšana, turklāt nākamajā dzīvē alkohola sekas, paģiras būs jūtamas neskaitāmas reizes sāpīgāk, lai dvēselei, kad tā atkal atnāks uz šo pasauli, pat prātā neienāktu atkal dzert. Tāpat ciešanas un sāpes piemeklēs visus narkodīlerus, arī alkohola ražotājus. Viņiem būs jāiet cauri tam, kādas sekas viņi radījuši, pašiem būs jāizdzer un jāsajūt uz savas ādas tas posts, ko viņi nodara šeit. Tikai atšķirība tā, ka dēmoniskajā pasaulē neviens lāpīties nedos.

Tagad ir daudz zīlnieku, ekstrasensu, kuri noņem ļauno aci, nolādējumus.

Mēs esam zemākā dievišķā planēta no visām pārējām dievišķajām planētām. Ja kāds grib kādas spējas un pretī atdod savu dvēseli, ļaunais spēks noteikti būs klāt un cilvēks tās spējas saņems. Pie tāda cilvēka aiziet, samaksā, lai kādam uzliek lāstu, un viņam nav nekādas līdzcietības, viņš to var izdarīt. Bet viņš nesaprot, ka pēc tam to visu pašam nāksies dzēst, pašam būs tam visam jāiet cauri. Maz ir to, kuriem nevar uzlikt lāstu; tie ir cilvēki ar dievišķo uguni. Kad esi dievišķajā apziņā, tad jau jūti, ja tev pietuvojas kāds ar ļauniem nolūkiem. Tev sāk sāpēt galva, kas ir viens no rādītājiem, ka tavā informācijas laukā iekļuvusi būtne no kādas citas dimensijas vai kāds, kas ir kaut ko darījis attiecībā uz tevi. Šeit nepalīdzēs ne krustu mešana, ne ap sevi izveidotais spoguļaplis. Ja strādā ar mirušajiem gariem, tas ir dēmoniski. Tāpēc jau vecas tantiņas, kas piekopj melno maģiju, nevar nomirt, jo tas dēmons vai ļaunais spēks, kas dzīvo viņās, to neļauj. Dēmonam vajag ķermeni, tāpēc tantiņas savas zināšanas nodod tālāk, un arī ļaunais gars pāriet citā ķermenī.

Ko domājat par amuletiem, aizsargzīmēm?

Vairāk vai mazāk tā ir māņticība. Cilvēks ir kosmoss, un ja viņš domā, ka ķēdīte ar amuletu pasargās, tad maldās. Labs salīdzinājums ir no bērnu filmiņas par aitu, kas negribēja lidot, jo viņai bija bail no augstuma. Aitai kaklā uzkāra amuletu, kas izdzēsa bailes, un ar to arī pietika. Nu aita varēja arī lidot gaisa balonā, pat karāties pāri groza malai. Pēkšņi amulets nokrita, bet aita turpināja lēkāt, līdz pamanīja, ka amuleta vairs nav, un  tad viss sākās no jauna – atkal parādījās bailes. Amulets ir kā konfekte apziņai. Es neapgalvoju, ka tas nevar mainīt cilvēka elektromagnētisko starojumu. Pareizi izveidots amulets ar pareizu akmeni, kas nes informāciju, var transformēt visu tava ķermeņa negatīvo starojumu; tas visu pārņems, tas būs spēcīgāks. Aktīvs un īsts briljants var izveidot ap cilvēku milzīgu lauku, bet tikai tad, ja kāds šajā akmenī ieliek vibrāciju. Tā ir enerģijas vadīšana. Kādu laiku ieliktā informācija akmenī saglabājas – tāpat kā telefona mikroshēmā. Amulets var sargāt, bet, lai tas dievišķai izpausmei dotu kādu labumu… Nē. Tas ir mākslīgi veidots informācijas avots, un, tiklīdz tas beigsies, problēmas var būt lielākas nekā pirms tam.

Slimības kā Dieva žēlastība

Kā sajūti cilvēku? Ar roku, ar informācijas lauku...

Visādi. Parasti es neskatos, bet, ja mani ieinteresē, tad es ar rokām ļoti labi varu saprast, kāda informācija nāk no cilvēka.

Kā nolasi informāciju? Tā taču nav grāmata.

Ja nepieciešams, tad redzu pagātni, nākotni. Tur, kur ir ciešanas, operācijas, es pat īsti nevēlos skatīties, bet, ja konkrēti ir vajadzība, tad jāskatās. Aizvakardiena ir šodien, parītdiena ir šodien – laiks kā tāds nepastāv. Tiklīdz tu kaut ko izdari, tā momentā dabūsi atpakaļ. Es, piemēram, nevaru uz kādu lamāties, dusmoties, jo dabūšu atpakaļ. Ja mani apdzīs agresīvs autovadītājs un es pateikšu: “Tu, tā skrienot, iebrauksi grāvī,” – nepaies ne 15 minūtes, kad pats būšu iebraucis gravī. Kad tās vibrācijas ir augšā, tas notiek ļoti ātri. Ja sēta kļūst zemāka, tu saproti, ka tu nevari to darīt. Tie ir tādi nerakstīti dabas likumi, kas vienmēr jāievēro. Tāpat ir ar bauslību – jā neievērosi un pārkāpsi, uzreiz dabūsi pa muguru.

Kā cilvēki par tevi uzzina?

Mani atrod, kāds pasaka. Es nereklamējos.

Arī slimības ārstē?

Viss ir garīgajā plāksnē, arī slimības ir garīgas. Fiziski tās izpaužas tad, kad jau ir par vēlu; tās jau ir sekas. Cilvēks bieži ir kā nozombēts robots. Patiesībā slimības var ārstēt jebkurš, ja vien viņš apzinās, saprot lietas un zina, kā notiek enerģijas vadīšana. Protams, tas ir jāiemācās. Ja iemācās spēju sajust un saprast, vairāk vai mazāk vadīt enerģijas, tad var iedarboties uz cieto matēriju un arī likvidēt slimības. Pats vari tās transformēt. Elektromagnētiskais lauks ir jebkuram cilvēkam, priekšmetam, arī Zemei.

Slimības ir iespēja apzināties patiesās dzīves vērtības. Paši tās slimības esam sev radījuši, nepareizi dzīvojot, nepareizi uztverot lietu kārtību. Taču, dzīvojot pareizi, tu spēj visu transformēt. Slimības ļoti labi varētu ārstēt ar gavēni – neēst vispār, tikai dzert enerģētiski tīru ūdeni vai lietot kādas informāciju nesošas vielas. Zāles jau neizārstē, bet, lietojot pareizās lietas un likvidējot slimības cēloni, cilvēkam vajadzētu atveseļoties. Viena no sliktākajām lietām, no kurām rodas vēzis, ir gaļa un zivis.

Saslimstot ar smagu slimību, cilvēks sāk domāt par nāvi. Kur ir tas Dievs, kāpēc ar mani tā noticis? Uzzinot, ka drīz mirs, cilvēks ir spējīgs apzināties, ka nākamajā dzīvē var kļūt par jebko, tāpēc jādara viss, lai attīrītos. Tomēr ne vienmēr cilvēki aizdomājas, ka pasaules uztverē kaut kas jāmaina jau šajā pašā brīdī.

Vai slimības rodas no ļaunuma, sliktām domām?

Varianti ir visādi. Ko esam darījuši vakar, tas notiek šodien. Tas pats attiecībā uz slimībām – tās ir iepriekšējo dzīvju un darbību rezultāts, varbūt pat pirms 200 un 300 gadiem.

Pēdējos gados pazūd daudz cilvēku. Kur paliek tie, kurus neatrod?

Viena daļa tiek paņemta tāpēc, ka viņiem labi gēni; viņiem izgriež orgānus. Citus nozog verdzībai. Liela daļa attiecīgā momentā un laikā iekrīt starp laika plaisām – iekrīt un pazūd. Viņi ir pārgājuši citā dimensijā. Netīšām tur iekļuvuši, un atpakaļ uz šejieni tikt ir ļoti grūti. Mēs nevaram zināt to brīdi, kad tas var notikt.

Ar tādām spējām nav grūti sadzīvot? Ejot pa ielu, cilvēkos redzi viņu kaites un problēmas?

Patiesība es neskatos uz cilvēkiem, jo man kļūst slikti. Es arī ilgi nevaru uzturēties veikalos, kur ir lieli pūļi. Daudzi sev uz muguras nes dažādas negatīvas būtnes. No tā visa nav jābaidās, tomēr izaicināt nevajag. Miroņus var ļoti labi just, kad tie ir līdzās cilvēkam, var just arī ļaunas būtnes, ļaunos garus. Dēmoni parasti parādās paši, bet ir arī tādas būtnes, kas zina, ka tās var likvidēt. Tās uzvedīsies ļoti uzmanīgi, sēdēs un klusi, pat nekustēsies. Tiklīdz tu pa durvīm ārā, tā šīs būtnes uzelpos – uh, tikām cauri sveikā! – un turpinās dzīvot cilvēkā. Dēmoniskās būtnes ir agresīvas. Savas spējas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, jo tās bruks virsū, mēģinās kaitēt, tāpēc nedrīkst baidīties, jāsaglabā miers. Enerģija jau ir visur, to jebkurā brīdī var paņemt.

Ir arī cilvēki, kurus tu nepieņem?

Jā. Atnāk, un man neļauj ar viņiem strādāt. Es aprunājos ar viņiem par problēmu, bet rokas klāt nelieku. Man to neļauj. Parasti rokas uzlieku uz čakrām, bet šiem cilvēkiem nelieku. Ja grib tikt vaļā no alkoholisma, tad divas nedēļas pirms tam nedrīkst dzert. Es jūtu, kas ir iekšā tajā cilvēkā, un zinu, kas man tad ir jāizdara. Man no cilvēka visas tās viņa salasītās dūņas un mēsli ir jādabū ārā. Līdzīgi kā ar sietu – visu izleju tam cauri, un ūdens ir tīrs, netīrumi paliek sietā. Ja cilvēkam vajag palīdzēt, tad palīdzu. Pie manis brauc daudz bērnu, un es izdaru to, kas ir vajadzīgs. Ja cilvēks ir apsēsts ar ļaunajiem gariem, garantijas, ka tas neatgriezīsies, nav nekādas.

Ar kādām problēmām visbiežāk cilvēki nāk pie tevis?

Ar slimībām, kaut gan pēdējā gada laikā mazāk. Esmu diezgan nejauks, lamājos, jo reizēm ierodas ar nevajadzīgiem jautājumiem. Atnāk sieviete un prasa: “Kad tikšu pie vīra?” Prasi labāk kaut ko par kosmosu! Elementāri. Sieviete ir radītāja, un, ja viņa grib sev vīrieti, tad ir jāsaprot, ka tu esi radītāja, jāsaprot, kas ir tavs fiziskais ķermenis, kam tas radīts. Bet vairāk tomēr nāk, lai pastiprinātu un iztīrītu enerģētisko lauku.

Kur var iemācīties saprast pasaules modeli?

Mums jāiemācās saprast, kas mēs esam, kas ir fiziskais, astrālais, garīgais un mentālais ķermenis. Ja mazāk vai vairāk šos ķermeņus saprotam, tad mums ir jāsaprot arī, kas ir nāve. Nesaprotam to, ka garīgais ķermenis ir mūžīgs, bet fiziskais ir iedots uz mirkli, lai šeit sakārtotu nenokārtoto, izpildītu kādu uzdevumu, mēģinātu pacelt sevi garīgās vibrācijās. Kad šeit esi spējis pacelt šīs garīgās vibrācijas uz augšu, tad iedomājies, kas notiks, kad aiziesi uz to pasauli, kur nav nekādu ciešanu un problēmu. Uz Zemes šis dvēseļu cietums ir izveidots tāds, lai tu būtu vergu vergs. Lai tu domātu, kā samaksāt visus maksājumus, lai no vienas slimības pārietu uz citu un no vienas problēmas uz nākamo. Tomēr visiem misija ir viena - sevi apzināties kā Dievu. Ka tu spēj saprast to, ka tu esi viss, ko tu redzi.

Apkārt ir milzīgi meli, lai neļautu mums atmosties un saprast. Mēs esam agresori, mēs esam naidīgi noskaņotas būtnes – melojam, krāpjam, zogam un dzeram, nogalinām dzīvniekus. Mēs piesārņojam visu kosmosu. Caur šo dvēseļu cietumu mēs varam uzplaukt kā lotosa zieds, kas aug netīrā ūdenī un uzzied tik skaists, pilnīgi tīrs. Ja mēs spējam šajās draņķībās uzziedēt, tad kosmosam tas ir milzīgs, milzīgs, milzīgs pienesums – kā medus. Nevienam nekas nav jāpierāda, tas ir vajadzīgs tikai katram pašam.