Bīstamās vielas, kas atrodamas produktu iepakojumos, smaržās un pat bērnu rotaļlietās
foto: Pexels
Esi vesels

Bīstamās vielas, kas atrodamas produktu iepakojumos, smaržās un pat bērnu rotaļlietās

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Šīs vielas ir atrodamas visur, sākot ar pārtikas iepakojumu un beidzot ar dušas aizkariem. Daži fakti par ftalātiem būtu noteikti jāzina. 

Kas tie ir?

Ftalāti ir ķīmisko vielu grupa, ko ražo lielos apjomos un galvenokārt izmanto, lai padarītu plastmasas izstrādājumus mīkstākus un elastīgākus. Vairāk nekā 90 % saražoto ftalātu tiek pievienoti viena veida plastmasai – polivinilhlorīdam (PVC). To izmanto visdažādāko sadzīvē lietojamu priekšmetu ražošanā, sākot no produktu iepakojuma un beidzot ar dušas aizkariem. 

Ftalātus izmanto arī kā šķīdinātājus (šķīdina vielas), smaržu fiksatorus (lai smaržas būtu noturīgākas) un spirta denaturantus (lai alkoholu padarītu iekšķīgi nelietojamu), kā arī personīgās higiēnas līdzekļos un citos produktos. 

Kur tos var atrast?

Kārbas ēdiena glabāšanai, rotaļlietas, kancelejas preces, medikamenti, medicīniskās ierīces, apģērbs, mākslīgā āda, iepirkumu maisiņi, dušas aizkari, vinila grīdas segums, līmes, hermētiķi, krāsas, tīrīšanas līdzekļi, gaisa atsvaidzinātāji, smaržas, šampūni, matu lakas, nagu lakas, kosmētika – tie ir tikai daži ftalātu avoti. 

Lielākā daļa cilvēku katru dienu nonāk tiešā kontaktā ar ftalātiem. Patiesībā pētījumos par cilvēku veselību visā pasaulē atklāts, ka gandrīz 98 % pētījuma dalībnieku urīnā ir ftalātu metabolīti (sadalīšanās produkti). 

Ko tie nodara?

Ftalāti var pāriet pārtikā, dzērienos vai vidē un tos var viegli apēst, ieelpot vai uzņemt caur ādu. Beidzamo gadu laikā ftalāti tiek saistīti ar dažādām cilvēka veselības problēmām, galvenokārt – reproduktīvām un attīstības problēmām, bet arī ar astmu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS),  aptaukošanos un diabētu. 

Konkrētu ftalātu, piemēram, di(2-etilheksil) ftalātu (DEHP) un dibutilftalātu (DBP), lietojums patēriņa produktu ražošanā Eiropas Savienībā ir ierobežots, savukārt ASV tos toksiskuma dēļ neļauj plaši izmantot rotaļlietās un bērniem domātos aprūpes līdzekļos. Taču ražotāji ne vienmēr ievēro šos noteikumus. 

2017. gadā Eiropas Ķimikāliju aģentūra (Europian Chemicals Agency) veica projektu, kurā atklāja, ka gandrīz piektā daļa rotaļlietu, kas tika pārbaudītas Eiropas tirgū, neatbilda ES ierobežojumiem par ftalātiem. Savukārt dietilftalāts (DEP), kas ir klasificēta kā “viela, kas rada nopietnas bažas”, joprojām tiek plaši lietota gan ASV, gan Eiropā.

Ko var darīt lietas labā?

No ftalātiem ir grūti izvairīties, taču pakļautību tiem var samazināt, kad vien iespējams, izvēloties alternatīvu plastmasai, kā arī nelietojot produktus ar mākslīgo smaržu. 

Lūk, daži ieteikumi:

  • Izvairieties izmantot lietas, kurās ir PVC, piemēram, vinila grīdas segumu, dušas aizkarus, pārtikas iepakojumu un bērnu rotaļlietas. PVC satur plastmasa, ko apzīmē ar skaitli 3.
  • Tā kā plastmasa var saturēt arī citus kaitīgus savienojumus, piemēram, bisfenolu A, centieties, kur vien iespējams, nelietot plastmasas izstrādājumus, īpaši, ja tas attiecas uz ēdienu. 
  • Ja tomēr iegādājieties pārtiku vai dzērienus plastmasas iepakojumā, mājās pārlieciet tos citos traukos, kas nav gatavoti no plastmasas (piemēram, stikla).
  • Dodiet priekšroku dabīgiem materiāliem mājā, piemēram, grīdas segumam, mēbelēm un tekstilijām. Laba izvēle ir koks, korķis, bambuss, neapstrādāta vilna un dabīga kokvilna.
  • Dekorējot vai gatavojot kaut ko savām rokām, izmantojiet netoksiskas krāsas, līmes, pildvielas un citus līdzekļus bez šķīdinātājiem.  
  • Atsakieties no visa, kam ir mākslīga smarža, un uz etiķetes ir rakstīts parfum vai fragrance. Vēl labāk – izvēlieties kosmētiku, personīgās higiēnas un tīrīšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir tikai dabīgas izejvielas – tā izvairīsieties arī no citām iespējami kaitīgām ķimikālijām. 
  • Centieties mazāk ēst ārpus mājas un vairāk gatavot paši. Atklāts, ka sabiedriskā ēdināšana var būt nozīmīgs ftalātu uzņemšanas avots, un tas ir saistīts ar ēdiena glabāšanu, iepakošanu un gatavošanu. 

Tēmas