Slimība, kas līdz 2030. gadam varētu kļūt par trešo galveno nāves un invaliditātes cēloni - klepus kā galvenais simptoms

Ar saīsinājumu HOPS apzīmē hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, kas sašaurina elpceļus un apgrūtina elpošanu. HOPS ietver arī hronisku bronhītu (ilgstošs klepus ar gļotām) un emfizēmu (progresējoši plaušu bojājumi). Lielākajai daļai cilvēku, kam ir HOPS, novēro abu slimību simptomus. 

Hroniskam klepum un HOPS ir raksturīgas līdzīgas izpausmes – sēkšana, elpas trūkums, kas saasinās pat pie niecīgām fiziskajām aktivitātēm, nogurums un biežas elpceļu infekcijas. Laikposmus, kad simptomi kļūst īpaši smagi, sauc par saasinājumiem vai uzliesmojumiem.

Labā ziņa ir tā, ka slimības attīstības gaitu var ietekmēt – ir jāpārtrauc smēķēt, jo tieši smēķēšana ir viens no galvenajiem HOPS rašanās cēloņiem. Pierādīts, ka smēķēšanas pārtraukšana palēnina slimības attīstības gaitu. Taču ir vēl vairākas citas efektīvas dzīvesveida pārmaiņas, ko vajadzētu ieviest, piemēram, sākt lietot vitamīnus, izmēģināt garīgas prakses un pievērsties fiziskajām aktivitātēm.

Lūk, daži ieteikumi, kas var palīdzēt samazināt slimības izpausmes. 

• Sāciet nodarboties ar jogu
• HOPS slimnieku stāvokli labvēlīgi ietekmē jogas pozu, dziļas elpošanas un meditācijas apvienojums – šķiet, tie uzlabo plaušu darbību, palīdz izturēt fizisko slodzi un pārvarēt elpošanas traucējumu radīto trauksmi. Pievienojieties kādai jogas entuziastu grupai, kas darbojas tuvu jūsu dzīvesvietai, un apmeklējiet nodarbības vismaz divas reizes nedēļā. Vēl labāk, ja ir iespēja apmeklēt individuālas nodarbības, kurās jogas treneris var izveidot tieši jūsu vajadzībām pielāgotu programmu.
• Pievērsieties mūzikai
• Ja joga neaizrauj, pamēģiniet dziedāt vai spēlēt mutes harmonikas. Abās nodarbēs jāprot kontrolēt elpu, un šīs prasmes var palīdzēt uzlabot plaušu veselību. Kādā pētījumā pat konstatēts, ka dziedāšanas nodarbības divas reizes nedēļā sešas nedēļas pēc kārtas sekmēja HOPS slimnieku fiziskā stāvokļa uzlabojumus, kā arī samazināja trauksmi. 3 Citā pētījumā atklāts, ka mutes harmoniku spēlēšana uzlabo plaušu funkciju un fizisko izturību. 

Taiči arī labs

HOPS slimnieku stāvokli var uzlabot arī senās ķīniešu prakses kā taiči un cigun. Analizējot desmit pētījumos iegūtus datus, secināts, ka, cilvēkiem ar HOPS, kas praktizēja taiči, cigun vai vingrojumu kombināciju no abām metodēm, samazinājās elpas trūkums un uzlabojās fiziskās spējas, plaušu funkcijas, kā arī kopējā dzīves kvalitāte. 5 Atrodiet sev piemērotāko nodarbību veidu un vietu un atvēliet šīm aktivitātēm laiku vismaz divas reizes nedēļā.

Kuri vitamīni un uztura bagātinātāji varētu palīdzēt 

Vislabāk, protams, konsultēties ar pieredzējušu speciālistu, kurš var ieteikt individuālas devas, pārbaudīt zāļu mijiedarbību un novērot iespējamās blakusparādības. Taču ir arī daži vispārīgi ieteikumi par uztura bagātinātājiem, kas varētu noderēt.

* N-acetilcisteīns

Konstatēts, ka šis spēcīgais antioksidants un pretiekaisuma līdzeklis spēj padarīt retākas saasinājumu reizes, ja cilvēkam HOPS ir vidēji smagā vai smagā formā. 
Ieteicamā deva: 600 mg divas reizes dienā.

* Koenzīms Q10

Šķiet, HOPS slimniekiem trūkst šīs vitamīnam līdzīgās vielas, kas atrodama katrā organisma šūnā. Konstatēts, ka koenzīms Q10 cilvēkiem ar HOPS uzlabo asins apgādi ar skābekli un līdzsvaro sirdsdarbības ātrumu. 
Ieteicamā deva: 90 mg dienā.

* D vitamīns

Lietojot papildus “saules vitamīnu”, HOPS slimniekiem, kas cieš no D vitamīna deficīta, uzliesmojumu risks samazinās. 8 Iesakām pārbaudīt D vitamīna līmeni, lai noskaidrotu, cik daudz to būtu nepieciešams uzņemt papildus. 
Ieteicamā deva: 1000–5000 SV (starptautisko vienību) D3 vitamīna dienā.

Vajag… paēst

HOPS slimniekiem bieži vien ir nepietiekams uzturs, un šis aspekts var ietekmēt gan plaušu darbību, gan veselību kopumā. Ir svarīgi parūpēties par sabalansētu uzturu, kas nodrošina visas būtiskās uzturvielas. Iesakām veikt arī pārtikas alerģijas testu, jo dažos pētījumos fiksēta HOPS iespējamā saistība ar pārtikas alerģijām.

Fakti par HOPS 

Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam HOPS kļūs par trešo galveno nāves un invaliditātes cēloni. 

Smēķēšana, tostarp pasīvā smēķēšana, ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis, lai gan būtiski riska faktori ir arī gaisa piesārņojums un saskarsme ar putekļiem un ķīmiskām vielām darba vietā.