Atbrīvošanās no tukluma jāapzinās kā process

Mūsdienās aptaukošanās tiek uzskatīta par slimību, ne velti tai slimību klasifikatorā ir piešķirts savs kods.

Jāsāk ar dzīvesveida korekcijām

Gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns iesaka vispirms sākt ar dzīvesveida korekciju. Un tās ir piecas lietas. Pirmais – ēšanas paradumu maiņa, īpaši ierobežojot cukura, tostarp arī augļu cukura, kā arī saldumu patēriņu. Vislabāk ēšanas plānu sastādīt kopā ar dietologu. Otrais – pareiza ēšana jākombinē ar fiziskām aktivitātēm, turklāt tas neattiecas tikai uz tuklajiem: mazkaloriju diēta un fiziskās aktivitātes vajadzīgas ikvienam. 

Ir divu veidu fiziskās aktivitātes, un tuklajam cilvēkam piemērotas ir abas. Vienas ir tās, kad cilvēks ikdienā vienkārši daudz kustas, teiksim, kājām kāpj uz piekto, sesto stāvu, staigā svaigā gaisā, uz darbu vai atpakaļ uz mājām nosoļo. Bet tādam, kurš aptaukojies, trīs četras reizes nedēļā būtu jāpieradina sevi pusotru divu stundu ilgai fiziskai slodzei līdz sviedriem. Un jānosvīst tālab, ka tad, kad organismam ir kārtīga slodze, tauki sadeg, turklāt šis process turpinās vēl 12-13 stundas pēc fiziskām aktivitātēm, tātad pat laikā, kad tuklais cilvēks guļ. 

Trešais nosacījums, lai svars varētu samazināties – noteikti labi jāizguļas. Ceturtais – jāuzturas saltumā. Tas nozīmē – lai organisms sevi sasildītu, tiks dedzinātas kalorijas. Un piektais mazais punktiņš – lai labāk varētu notievēt, jābūt labam noskaņojumam. To visu ievērojot, ar vislielāko varbūtību svars tiešām samazināsies. 

Tikai ar medikamentiem vien būs par maz

Daudzu ārstu pieredze liecina, ka ne mazums ir tādu aptaukojušos personu, kas saviem spēkiem svaru samazināt nav spējīgi. Vieniem trūkst motivācijas, citiem gribasspēka mainīt ēšanas paradumus. Tāpat daudziem problemātiski ir ar fiziskām aktivitātēm – jau tā ar lieko svaru ir grūtības pastaigāt, kur nu vēl vingrot vai kā citādi sevi fiziski noslogot! Ja tiešām nav nekādas citas izejas, varbūt var līdzēt kādi medikamenti?  Protams, ne jau uztura bagātinātāji, kas mazina ēstgribu vai izraisa caureju, vemšanu, bet gan ārstu izrakstītas zāles.  
Jūrmalas slimnīcas un centra „ReCure” sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande vispirms uzsver, ka viss atkarīgs no aptaukošanās pakāpes, ko nosaka pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI). Runājot tieši par aptaukošanos, tā sākas, ja ĶMI ir virs 30 kg/m2. 

„Ir, protams, zāles, teiksim, orlistatu vai sibutramīnu saturošas,” viņa pozicionē. „Tās palīdz pacientam pēc maltītes sajust sātu vai arī samazina apetīti un līdz ar to mazināt uztura patēriņu. Šīs zāles būtu nākamais, ko kopā ar diētu un fiziskām aktivitātēm var tikt ieteiktas pacientiem, kuriem ĶMI ir tieši 35 kg/m2 vai lielāks. Tomēr šāda apjoma svara zudums ļauj pārvarēt daudzas ar lieko svaru saistītās veselības un psiholoģiskās grūtības tikai tām personām, kurām ir palielināts svars vai neliela aptaukošanās (ĶMI līdz 35 kg/m2), bet tajā pašā laikā, iespējams, nepietiekams, lai atjaunotu veselību un dzīves kvalitāti tiem, kuriem jau ir nopietna aptaukošanās.”

Bariatriskā ķirurģija kā glābšanas riņķis

Iznāk gan tā, ka lielas aptaukošanās gadījumā ķermeņa masas samazināšanai nepieciešams kas radikālāks, un tāda varētu būt bariatriskā ķirurģija. Pēc uztura speciālistes Gunas Bīlandes vārdiem, bariatrijas operācija ir atzīta efektīva metode, kas ļauj atbrīvoties no liela apjoma liekā svara. 

„Patlaban arvien biežāk tiek runāts par to, ka bariatriskā operācija ļauj samazināt tauku masu, ietekmē svaru regulējošo sistēmu un mazina vides ietekmi uz ķermeņa svaru,” uzsver uztura speciāliste Guna Bīlande. „Šī metode tiek uzskatīta par ilgtermiņa risinājumu, teiksim, otrā tipa cukura diabēta vai „taukainās aknas” gadījumā. 

Bieži vien jaunas sievietes nevar ieņemt bērniņu, jo svars ir par lielu. Arī tad var izšķirties par šāda veida operāciju, lai, pakāpeniski samazinot svaru, problēmu atrisinātu. Bariatriskā operācija izlīdz arī miega apnojas un citu problēmu gadījumā. 
Lai kādu varētu uzskatīt par šādas operācijas kandidātu, viņa ĶMI jābūt virs 40 kg/m2, bet viņam pašam noteikti vecākam par 18 gadiem. Ir arī otrs variants – bariatrija var tikt nozīmēta personai, kurai ĶMI ir virs 35 kg/m2, taču ar noteikumu, ka viņai ir kāda aptaukošanās radīta nopietna blakusslimība (hipertensija, diabēts vai kas cits). 

Runājot par bariatrijas operācijām, ir vēl viens noteikums: pacientam ir jābūt jau izmēģinājušam diētas, arī medikamentozo terapiju, un tikai tad, ja nekas no iepriekš minētā nedod noturīgu ilgtermiņa efektu un persona ir gatava mainīt dzīvesveidu, kā arī gatava uzņemties ilgtermiņa saistības (regulāras veselības pārbaudes, fiziskās aktivitātes, sekošanu līdzi savam uzturam u.c.) ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti, viņu klasificē bariatriskajai operācijai. 

Saprotams, ka šādas operācijas rezultātā kuņģa apjoms būs mazāks, un organismam tīri objektīvi būs jāiztiek ar pieticīgāku pārtikas devu. Pēc operācijas pacienti pusgada laikā parasti zaudē aptuveni 30-40% % liekā svara, bet mēdz būt arī strauji svara zudumi līdz 70%. Tas tālab, ka pēc būtības bariatriskā ķirurģija ir kuņģa samazināšana vai pārveidošana ar mērķi novērst pārēšanos, samazināt uzturvielu absorbciju un likvidēt pastāvīgo izsalkuma sajūtu, kas parasti nomoka tuklos. Tas viss kopumā ļauj ātri zaudēt lieko svaru un ilgtermiņā noregulēt vielmaiņu. Lielākais svara zudums manāms pirmajos mēnešos, bet svara samazināšanās ilgst 1-1,5 gadus. Ievērojot sabalansētu diētu un fizisku slodzi, pēc 1,5–2 gadiem svars stabilizējas.”

Arī „Capital Clinic Riga” un Jūrmalas slimnīcas endokrinoloģe Gita Erta no savas puses piebilst, ka krietni korpulentu pacientu cerības bieži pārsniedz reālus mērķus un iespējas, tāpēc varbūt šādā gadījumā ir vērts padomāt par bariatrisko ķirurģiju. „Bariatriskajā ķirurģija īpaši rekomendējama 2.tipa cukura diabēta pacientiem ar smagu aptaukošanos,” uzsver daktere. „Ir novērots, ka šādiem pacientiem pēc operācijas normalizējas glikozes līmenis asinīs, zūd nepieciešamība pēc medikamentiem. Ir bijuši pat gadījumi, kad terapija vispār jāatceļ. Tāpat pētījumi liecina, ka samazinās kardiovaskulāro slimību, diabēta un onkoloģisko saslimšanu veicināta mirstība.”

Pieredzes stāsti

Sociālajos tīklos un presē var lasīt dažādus pozitīvus pieredzes stāstus, kā klājies tiem, kuri savulaik uz sevis nesuši daudzus jo daudzus liekus kilogramus, un kā bariatrijas operācijas palīdzējušas viņiem sākt pilnīgi citu – gana kvalitatīvāku dzīvi. 

Piemēram, Iveta visu mūžu domājusi par to, ko var ēst, bet ko ne. Bijis liels apkārtējo spiediens, jo daudzi uzskatījuši, ka tāds resnais nav īsts cilvēks vai vismaz sliktāks par tieviem. Ivetai svars vienmēr nācis ātri klāt.  Piemēram, ja Ziemassvētkos viņa atļāvās ēst, ko grib, nedēļas laikā viņas svars palielinājās vidēji par sešiem kilogramiem, kurus dabūt nost bijis praktiski neiespējami. Kā viņa pati saka, operāciju viņa veica nevis citu, bet tieši sevis dēļ. Gadu pēc tās bija zaudējusi 70 kilogramus sava iepriekšējā svara, tagad jūtas lieliski, turklāt viņai patīkami apzināties, ka viņa nekad vairs nebūs tāda kā agrāk.

Operācijas ceļā aptaukošanos izdevās uzveikt arī Ivonnai. Problēmas ar lieko svaru viņai esot sākušās jau bērnībā – kopš sevi atceras, vienmēr bijusi apaļīga. Pusaudžu gados, kad gribējies iet uz ballītēm un iepatikties puišiem, sapratusi, ka kaut kas jādara ar savu svaru. Sākusi ieturēt dažādas diētas. Un reizēm pat badoties, lai izskatītos kā citas meitenes. Tā viņa mocījusies līdz studiju laikam, kad palaidusies – svars pienāca klāt (tas bija 85 kilogrami). Vēl vairāk tika „uzēsts”, uzsākot pieaugušas sievietes dzīvi. Paralēli parādījās arī dažādas veselības problēmas. Tad arī viņa pievērsās liekajiem kilogramiem – nonāca līdz „Svara vērotājiem”, adatu terapijai, lietojusi pat tievēšanas kapsulas. Kaut kas jau izdevās – svaru Ivonna spēja samazināt zem 100 kilogramu atzīmes, bet, tiklīdz kaut nedaudz palaidusies, tā šis atkal strauji nācis klāt. Sasniedzis pat 172 – tad viņai arī tika ieteikts veikt bariatrijas operāciju. Tās rezultātā viņa vairs nevar uzņemt daudz ēdiena, taču arī bada sajūtas nepārņemot. Sevi esot tomēr jākontrolē – Ivonna ēd veselīgi, neko treknu neatļaujas. Viņa paveikusi gluži vai brīnumu – trīs gadu laikā atbrīvojusies no 100 kilogramiem! Ir reizes, kad viņu neatpazīstot – tad nākas pašai pie kādreizējās paziņas pieiet un no jauna, tā sakot, pieteikties. 

Arī Egils veicis kuņģa samazināšanas operāciju. Uz to saņemties viņam nenācās viegli, un pagāja diezgan ilgs laiks, līdz sadūšojies. Toties šobrīd varot teikt, ka tas bijis viens no labākajiem lēmumiem viņa dzīvē. 

Ar lieku svaru Egils bija cīnījies visus gadus. Lai gan viņš vēl jauns, tomēr sācis manīt veselības problēmas, kas bija liekā svara sekas, – viss tiešām mudinājis un motivējis viņu veikt operāciju. Jau nākamajā dienā pēc operācijas viņš juties labi, un tagad, kad kopš tās jau pagājis zināms laiks, viņš neesot novērojis nekādas blakusparādības, izņemot tik vajadzīgo svara zudumu.  Sācis sportot, asinsspiediens ir noregulējies, garastāvoklis arī uzlabojies.