Ārsti brīdina: slikta smaganu veselība ir kā mirgojošs trauksmes signāls, kuru nevajadzētu ignorēt

Smaganu slimības nav pārāk bieži iztirzāta tēma. Salīdzinot ar sirds slimībām, vēzi, trauksmi vai depresiju, par iekaisušām smaganām un to asiņošanu, tīrot vai diegojot zobus, spriežam krietni retāk. Un ne bez iemesla – šādas runas, protams, nebūtu nekas pievilcīgs. Tomēr, ņemot vērā, cik gan daudz zinātnisku pierādījumu apliecina saikni starp sliktu smaganu stāvokli un vairākām biedējošām slimībām, sākot ar Alcheimera slimību līdz insultam, šķiet, pienācis laiks ņemt vērā zobārstu brīdinājumu, ka slikta smaganu veselība ir kā mirgojošs trauksmes signāls, kuru nevajadzētu ignorēt.

Jaunākie pētījumi liecina, ka 22% vai pat pusei pieaugušo visā pasaulē ir iekaisušas vai asiņojušas smaganas. Viena no pazīmēm – zobi asiņo, kad tos tīra vai diego (izlietnē redzamas asinis). Asiņošana var sākties neatkarīgi – pati no sevis – vai saistībā ar košļāšanu. Citas pazīmes: apsārtums vai dedzinoša sajūta smaganās, pēkšņs smaganu jutīgums pret aukstumu vai karstumu, zobi kļuvuši kustīgi vai izkrīt.

Vidēji smaga un smaga iekaisuma gadījumā smaganas sāk atkāpties no zobiem. Iespējams, sāksiet pamanīt, ka zobi sāk izskatīties garāki, kā arī zobārsts var izmērīt tā sauktās kabatas vai zobu spraugas, kādas iepriekš nebija novērotas. 

Pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centru aplēsēm ASV gandrīz pusei pieaugušo, kas ir vecāki par 30 gadiem (kopumā tie ir gandrīz 70 miljoni), ir smaganu infekcijas, kas progresējušas līdz agrīnai vai vidēji smagai gingivīta pakāpei. Sasniedzot 65 gadu vecumu, problēma skārusi jau vairāk nekā 70 % sabiedrības. 

Lielbritānijā, kur zobārstniecība ir krietni uzlabojusies, uzskaitīts, ka no nopietnām smaganu slimībām, kas var padarīt trauslus žokļa kaulus – zobu galveno balstu –, cieš vairāk pieaugušo nekā senajā Romā.

Zinātnieki no Londonas Karaliskās koledžas nesen izpētīja vairāk nekā 300 galvaskausus, kas ņemti no romiešu laika apbedījumiem Dorsetas grāfistē, Anglijā, un to izcelsme meklējama 200–400 g.p.m.ē. Zinātnieki atklāja, ka tikai apmēram 5 % pieaugušu cilvēku galvaskausu varēja atrast pazīmes, kas liecināja par smaganu slimībām. Salīdzinājumam – mūsdienās hroniskas smaganu slimības ir 15–30 % britu pieaugušo. 

Sliktas smaganas – vājš ķermenis un smadzenes

Skaitļi rāda, ka smaganu slimības ir plaši izplatītas, tāpēc var rasties greizs priekšstats, ka “izplatīts” ir sinonīms vārdam “nekaitīgs”. Taču arvien vairāk pierādījumu liecina, ka iekaisušas smaganas gandrīz vai vienmēr signalizē par to, ka iekaisums norisinās vēl kādā organisma vietā. Tāpēc šī slimība būtu jāuzskata par nopietnu brīdinājumu, kas liecina par veselības traucējumiem.

Iekaisumu mūsdienās piemin saistībā ar teju vai katru slimību. Imūnsistēma, kas ilgstoši reaģē tā, it kā iekaisums būtu akūts, tiek vainota gandrīz visu slimību izcelsmē – gan otrā tipa cukura diabēta un aptaukošanās līdz vairākām mokošām autoimūnām slimībām, piemēram, reimatoīdajam artrītam un kairinātās zarnas sindromam, demencei, sirdslēkmei un pat audzējiem. Ārsti jau gadu desmitiem runā par saikni starp kardiovaskulārajām slimībām un smaganu slimībām. Daudzos pētījumos periodontītu saista ar kognitīvajiem traucējumiem. Nesen zinātnieki no Ilinoisas štata universitātes norādījuši, ka tam ir nozīme arī Alcheimera slimības attīstībā.

Baktērijas, kas rada aplikumu mutes dobumā un izraisa smaganu slimības, gandrīz precīzi atspoguļo iekaisumu smadzenēs, kādu novēro Alcheimera slimniekiem, proti, viņiem papildus citiem grūti izturamiem simptomiem rodas arī “senilas” nogulsnes smadzenēs. 

Citos nesen veiktos pētījumos smaganu iekaisums saistīts ar reimatoīdo artrītu. Piemēram, 2018. gadā vācu zinātnieki, veicot pētījumus ar pelēm, atklāja mijiedarbību starp trim baktēriju veidiem, ko attiecina uz kaulu masas zudumu smaganu slimību gadījumā, un to lomu reimatoīdā artrīta ierosināšanā un attīstībā. 

Baktēriju loma

Ārsti ir ilgi lauzījuši galvu par to, kā sirds un asinsvadu slimības varētu būt saistītas ar smaganu veselību, un iemesli kļūst arvien skaidrāki. Beidzamajā desmitgadē esam sākuši izprast milzīgo lomu, kāda ir mikroflorai, proti, baktēriju, vīrusu un citu mikrobu kopumam, kas atrodas cilvēka ķermenī, jo sevišķi gremošanas traktā, un mute ir tā visa sākums.

Mūsu mutē dzīvo simtiem dažādu sugu, kas cīnās par ēdienu, ko ēdam, pārstrādā to un veido blakusproduktus, kas iespaido mūsu imūnsistēmu.

Katru dienu mēs aptuveni 900 reizes norijam siekalas. “Ikreiz, kad jūs norijat siekalas, tūkstošiem baktēriju dodas ceļā cauri jūsu gremošanas traktam,” skaidro Jaundienvidvelsas zobārsts Stīvens Lins (Steven Lin), kurš sarakstījis grāmatu The Dental Diet (Hay House, 2018). “Brīdī, kad mutē ir izjaukts mikrofloras līdzsvars, kā tas, piemēram, ir smaganu slimību gadījumā, sekas jūtamas viscaur organismā.”

 “Sliktās” baktērijas, kas ir mutē, var viegli izkļūt cauri bojātām vai caurlaidīgām zarnām, tādējādi nonākot asinsritē un gūstot iespēju inficēt jebkuru ķermeņa daļu. Piemēram, endokardīts (infekcija sirds vārstuļos) var rasties tieši no mutes baktērijām.

Izpratne par to, ka iekaisīgas hroniskas slimības ir saistītas ar zarnu darbības traucējumiem, konkrēti, ar bojātu zarnu mikrofloru, izskaidro, kāpēc iekaisums mutē var radīt iekaisumu jebkurā ķermeņa daļā.

Stress un cukurs arī nenāk par labu

Kā zināms, psiholoģiskais stress var nomākt imūnsistēmas reakciju uz infekciju, un tādējādi mutes dobumu var pārņemt baktērijas, no kurām citkārt mēs viegli izvairītos. Arī sistēmiskām slimībām, kas tiek saistītas ar smaganu iekaisumu, kā diabēts, sirds asinsvadu slimības un depresija viens no pamatcēloņiem var izrādīties stress. 

Izprotot smaganu slimību cēloņus, cilvēkiem, kas no tām cieš, paveras vairāk iespēju veiksmīgi cīnīties ar infekcijām mutes dobumā un tādējādi samazināt risku iedzīvoties smagās slimībās citviet ķermenī.

Galvenais – sekot līdzi

Bieži vien zobakmens noņemšana un sakņu pulēšana stāvokli tikai pasliktina, jo smaganas pēc procedūras atsedzas vēl vairāk. Kā norāda eksperti, tā notiek gandrīz vienmēr, jo zobakmens noņemšana rada nelielu iekaisumu un vēl vairāk pastiprina esošo problēmu.

Kaut arī smaganas kļūst jutīgākas un atvirzās, tās spēj atjaunoties, taču atjaunošanās process nav paredzams. Galvenais – apturēt “kabatu” veidošanos, un, ja jūsu zobārsts jau sākumā nepievērš tām uzmanību, iesakam meklēt citu zobārstu.

Arī bojātie mutes dobuma kauli spēj atjaunoties, tiesa, ar nosacījumu, ka tie nav pilnībā sairuši un tiem ir saglabājušās “sienas”. Ja vien “sastatnes” ir palikušas un jūs ēdat labu pārtiku, kauls var atjaunoties.