Sirds zāles, kas patiesībā izraisa sirds slimības

Kardiovaskulārās slimības (KVS) – tas ir vispārējs termins, kas apzīmē arī koronāro sirds slimību (KSS), infarktu, stenokardiju, sirds mazspēju un insultu. ASV aplēsts, ka ik pēc 37 sekundēm no šīm slimībām mirst viens cilvēks. Ņemot vērā šo statistiku, nav brīnums, ka medicīnā lielākā daļa resursu tiek veltīta sirds slimību ārstēšanai, – tiek veiktas fantastiskas operācijas, piemēram, atvērtas sirds asinsvadu šuntēšanas operācijas, un izgudroti īpaši efektīvi kombinētie medikamenti. 

Tomēr pavisam nesen atklājās fakts, ka daudzi medikamenti patiesībā pasliktina sirds slimnieku stāvokli vai pat izraisa sirds slimības. Esam apkopojuši visbīstamākās zāles sirds slimību ārstēšanai. Piemēram, hipertensijas ārstēšanai, tāpat kā tad, ja ir sirdslēkme un stenokardija, parasti nepieciešams vesels maiss zāļu, taču tas palīdz tikai retos gadījumos, kurpretim var līdzēt stingra diēta un fiziskās aktivitātes. 

Tomēr lieku reizi jāatgādina, ka arī tad, ja jums ir sirds slimība un jūs nevēlaties lietot šaubīgus medikamentus, ir ieteicams sadarboties ar kvalificētu un pieredzējušu speciālistu, kurš spēj noteikt piemērotu ārstēšanas terapiju. 

Bēta blokatori 

Šie medikamenti regulē sirds ritmu un pazemina asinsspiedienu, un tie tikai nedaudz samazina sirds infarkta risku. Bēta blokatoriem ir vairākas blaknes: reibonis, impotence, nelaba dūša, aukstas rokas un kājas, murgi miega laikā un bezmiegs. Jaunākie pierādījumi, kas iegūti Ņujorkas universitātes Medicīnas fakultātē, sekojot 40 000 sirds slimnieku veselības stāvoklim vairāk nekā trīs gadus, liecina, ka šie medikamenti nenovērš sirds slimības. Tiem, kas tos lieto, ir tāds pats infarkta vai insulta risks kā tiem, kuri nedzer nekādas zāles. Patiesībā lielāks mirstības rādītājs bija tieši tiem sirds slimniekiem, kuri lietoja bēta blokatorus. 

Bēta blokatori var izraisīt arī pēkšņas patoloģiskas novirzes no normāla sirds ritma un sirdsdarbības ātruma (aritmiju), kas, lieki piebilst, var beigties ar nāvi. 

Kalcija kanālu blokatori 

Šī antihipertensīvo medikamentu grupa, kurā ietilpst arī verapamils, diltiazēms un nifedipīns, var apturēt asins koagulāciju (recēšanu). ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) brīdinājusi, ka pēc nifedipīna lietošanas tuvāko piecu stundu laikā notiek strauja asinsspiediena pazemināšanās un tad strauja paaugstināšanās, kas var izraisīt sirdslēkmi. 

Medikamenti aritmijas ārstēšanai 

Šīs zāles var izraisīt sūdzības, kuru novēršanai tās ir paredzētas. Kādā lielā pētījumā, kurā tika pārbaudīts enkainīds un flekainīds, bija ievērojami paaugstināts mirstības rādītājs. No aritmijas mira gandrīz 6% pacientu, bet placebo grupā šis rādītājs bija tikai 2 procenti. Tāpat aptuveni 2% mira no sirdslēkmes vai sirds mazspējas salīdzinājumā ar 0,7% placebo grupā. 4 Tiem, kuri nelietoja recepšu medikamentus, bija arī lielākas iespējas izdzīvot pēc sirdslēkmes un citiem sirdsdarbības traucējumiem. 
Kāds cits pētījums par citu antiaritmisko līdzekli – kālija kanālu blokatoru ar minimālu bēta blokatora efektu – tika pārtraukts jau agrīnā stadijā, jo aritmijas izraisītas mirstības rādītājs bija pārāk augsts. 5 Rakstā, kas bija pievienots šim pētījumam, secināts, ka visi antiaritmiskie medikamenti var būt potenciāli letāli. 

Nitroglicerīns 

Šī viela, kas ir dinamīta galvenā sastāvdaļa, kopš 1867. gada tiek regulāri dota pacientiem, kas sūdzas par sāpēm krūtīs (stenokardiju), bet tās drošums nekad nav ticis pārbaudīts. Kad pētnieki no Stenforda universitātes Medicīnas skolas to beidzot izdarīja un pārbaudīja šīs vielas ietekmi uz žurkām, viņi atklāja, ka tā paaugstina infarkta risku, it īpaši tad, ja tiek ievadīta ar intravenozu sistēmu. 

Nitroglicerīns bojā sirds audus un kavē aldehīda dehidrogenāzes (ALDH2) izstrādi. Šis enzīms savāc organismā brīvos radikāļus un aizsargā sirdi no pasliktinātas asinsrites izraisītiem bojājumiem (kā tas notiek sirdslēkmes gadījumā). Kopumā pēc 16 stundu nepārtrauktas medikamenta lietošanas miokarda infarkta skaits palielinājās divas reizes.

Digoksīns

Viens no visbiežāk izrakstītajiem medikamentiem sirds mazspējas gadījumā ir sirds glikozīds digoksīns, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes (Digitalis purpurea L.), taču šī medikamenta labvēlīgā ietekme un ilgstošas lietošanas drošums nav izpētīti. Jaunākie pētījumu rezultāti liecina, ka tas var novērst pacienta nāvi tad, ja kopējais risks hroniskas sirds mazspējas dēļ ir ļoti augsts. 

Digoksīna aktīvā sastāvdaļa ir aptuveni 40 recepšu medikamentos, un jaunākie pierādījumi liecina, ka tas paaugstina ar sirdi saistītus riskus (tiesa, tikai pacientiem ar sirds mazspējas sistolisko disfunkciju). Digoksīnu iegūst no uzpirkstītes, ko jau vairāk nekā 200 gadu izmanto sirds mazspējas ārstēšanai. Neskatoties uz to, ka tā izmantota tik ilgi, tikai nesen pētnieki atklāja, ka tā var būt arī nāvējoša. 

Pēc šiem daudzajiem gadiem Digitalis izpētes grupa no ASV nolēma, ka būtu pēdējais laiks veikt vispusīgu pētījumu. 3397 sirds slimniekiem dienā tika doti 0,25 mg digoksīna un 3403 pacientiem – placebo līdzeklis. Visiem pacientiem tika doti arī diurētiķi un AKE inhibitori. Pēc vidēji 37 mēnešiem digoksīna grupā tika konstatēti 1016 nāves gadījumi, ko bija izraisījusi kāda sirds slimība, savukārt placebo grupā to bija 1004. Vienīgais mierinājums ir tas, ka digoksīna grupā bija par 3% zemāks hospitalizācijas gadījumu skaits. 

Pētījums, ko veica veselības aprūpes asociācija Kaiser Permanente Ziemeļkalifornijā, atklāja arī augstāku mirstības rādītāju sievietēm un vīriešiem, kuru sirds mazspējas sistolisko disfunkciju (kad sirds kreisais kambaris ir palielināts, tā siena kļūst plānāka un vaļīga un tādēļ nespēj pietiekami efektīvi pumpēt asinis) divarpus gadus ārstēja ar digoksīnu. 

Zāles pret augstu asinsspiedienu 

Vienalga, vai jūsu asinsspiediena mērījums ir bijis kļūdains vai nepareizs, jebkurš rādītājs, kas pārsniedz 140/90 mmHg nozīmē, ka ārsts jums var izrakstīt kādu antihipertensīvu medikamentu. 

Visi šie medikamenti – bēta blokatori, diurētiķi, rezerpīns, metildopa un klonidīns – tiek izrakstīti, lai samazinātu hipertensiju, tomēr tie izraisa vairākas citas problēmas, piemēram, depresiju, impotenci un seksuālo disfunkciju, apetītes zudumu, nelabu dūšu un nogurumu. Viens īpaši satraucošs aspekts ir hipotensija – pēkšņs asinsspiediena kritums, pieceļoties kājās, – kas var izraisīt galvas reiboni un krišanu.

Ņemot vērā šo riska faktoru, nav brīnums, ka hipertensijas medikamenti ir galvenais kaulu lūzumu cēlonis vecāka gadagājuma cilvēkiem.