Bērnam sāp galva - par ko tas liecina, un vai steigšus jādodas pie ārsta?
Visbiežākās primārās galvassāpes bērnu vecumā ir saspringuma tipa galvassāpes, migrēna un ar trīszaru nervu saistītas galvassāpes, informēja bērnu neiroloģe Signe Šetlere.
Pēc mediķes paustā, bērni ar galvassāpēm ir jāvērtē citādāk kā pieaugušie. Pirmkārt, bērni nav mazi pieaugušie, jo to fizioloģisko un psiholoģisko procesu norise ir atšķirīga. Otrkārt, arī bērnu nervu sistēma ir citādāka, proti, vēl nav beigusies mielinizācija, reorganizācija, nervu šūnu kontaktu veidošanās, īsāk sakot, tā vēl nav līdz galam nobriedusi. Treškārt, nereti simptomus iespējams identificēt pēc uzvedības reakcijām, nevis tieši iegūstot informāciju sarunas veidā. "Lai arī bērnu vecumā sastopamas daļa to pašu galvassāpju saslimšanu, kuras redzamas pieaugušajiem, to diagnosticēšana un arī ārstēšana ir stipri atšķirīga," skaidroja Šetlere.
Mediķe norādīja, ka galvassāpes bērniem sastopamas samērā bieži - vienam no trīsdesmit bērniem ir kāda no galvassāpju saslimšanām. Šetlere skaidroja, ka vidēji tās parādās septiņu gadu vecumā ar tendenci kļūt biežākām, bērnam pieaugot, bet līdz puberitātes vecumam galvassāpes biežāk sastop zēniem, vēlāk - meitenēm.
Ārste teica, ka visbiežākās primārās galvassāpes bērnu vecumā ir saspringuma tipa galvassāpes, migrēna un ar trīszaru nervu saistītas galvassāpes - tās veido 98% no visām primārām galvassāpēm. Šetleres ieskatā, svarīgi saprast, kāds ir sāpju cēlonis, jo no tā ir atkarīga turpmākā ārstēšanas taktika.
Lai nokļūtu līdz atbildei par galvassāpju cēloni, ārste iesaka sākt ar atbildēm uz virkni svarīgu jautājumu, tostarp svarīgi noskaidrot bērna vecumu, kurā galvassāpes sākušās un sāpju biežumu. Tāpat jānoskaidro sāpju dažādie raksturlielumi, tostarp vai tās ir epizodiskas, hroniskas, progresējošas, vai sāpes ir vienā galvas pusē vai abās, kāds ir sāpju ilgums, kā sāpes ietekmē bērna ikdienu, vai ir kādi saistīti simptomi, piemēram, vemšana. Jājautā arī par faktoriem, kas provocē un pastiprina galvassāpes, norāda neiroloģe.
Viņa pauda, ka arī daudzi dzīvesveida faktori var provocēt sāpes, tāpēc dzīvesveida modifikācija var būt pirmais solis galvassāpju ārstēšanā.
Neiroloģe uzsvēra, ka rutīnas veidā pie galvassāpēm nav jāveic padziļināta izmeklēšana ar attēldiagnostikas metodēm, piemēram, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, vai asins analīzēm, elektroencefalogrammu un citām metodēm. Vienlaikus, parādoties "sarkano karogu" simptomiem, kas var liecināt par akūtu, veselībai bīstamu stāvokli, nopietnāku saslimšanu, būtu noteikti jādodas pie ārsta un šāda izmeklēšana jāapsver.
Par tā sauktajiem "sarkanajiem karogiem" ārste sauc sāpes mazāk nekā sešus mēnešus, apjukumu pie sāpēm, neiroloģisku lokāla rakstura simptomātiku, sāpes bez auras, vemšanu, ar miegu asociētas galvassāpes, gadījumus, kad ģimenē nevienam nav migrēnas, progresējoša rakstura sāpes, akūts un stiprs sāpju sākumu, mainīgus galvassāpju simptomus, izteiktākas galvassāpes no rīta, fiziskas slodzes provocētas galvassāpes, pozīcijas galvassāpes, krampjus un sistēmiskas saslimšanas simptomus.
Kopumā, runājot par galvassāpēm bērniem, ārste aicina atcerēties, ka katrs galvassāpju pacients ir atšķirīgs, un to ir jāizvērtē individuāli bērnu ārstam, vēlams bērnu neirologam. Galvassāpju ārstēšana ir multimodāls process, kurā jāpievērš uzmanība ne tikai ķermeniskajiem faktoriem, bet arī psihoemocionālajiem un apkārtējās vides faktoriem. Bieži vien tieši šo faktoru modifikācija var būt noteicoša galvassāpju sekmīgai ārstēšanai, norāda Šetlere.
