foto: LETA
Ir veids, kā optimāli samazināt zāļu cenas Latvijā
Medikamenti.
2019. gada 21. janvāris, 14:42

Ir veids, kā optimāli samazināt zāļu cenas Latvijā

TV24

Vai zāļu un medikamentu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas ietekmē arī saruks pašu zāļu cenas? Par šo iniciatīvu RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” diskutēja nozares eksperti, kas vienprātīgi atzina – ir veids, kā optimāli samazināt zāļu cenas Latvijā – paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu.

Ārsts un sabiedriskais darbinieks Pēteris Apinis pauda, ka Latvijā zāļu cenas nav bezgala augstas, īpaši tās cenas, kas attiecināmas uz kompensējamajiem medikamentiem: “Tie apgalvojumi, ka mums viss ir tik šausmīgi dārgs, dažreiz ir pārspīlēti.”

Apinis norāda, ka no ārsta viedokļa viņš ir pilnībā par zemākām zāļu cenām, bet tikai tām, kuras izraksta ārsts.  

“Es ļoti gribētu plašāku kompensējamo medikamentu sarakstu. Bet lai mēs varētu kompensēt medikamentus, mums vajag naudu. Galvenais mūsu resurss, no kā uzturam medicīnu, izglītību, militāro dienestu un tamlīdzīgi, ir pievienotās vērtība nodoklis (PVN). Es esmu pret pievienotā vērtības nodokļa raustīšanu kā lupatu,” klāstīja Apinis.  

Arī “Repharm” ģenerāldirektors Dins Šmits uzskata, ka vislabākais un efektīvākais veids, kā samazināt zāļu cenas, ir iekļaut tās kompensējamo medikamentu sarakstā, jo šāds risinājums sniegtu valstij pilnu kontroli pār zāļu izplatīšanu. 

Viņš pauda viedokli, ka iniciatīva par medikamentu PVN samazināšanu aktualizējusies, jo tas ir vieglākais veids, kā samazināt zāļu cenas, tomēr ilgtermiņā šis risinājums nestrādāšot: “Kompensējamo zāļu saraksts ir sistēmiska atbilde, bet šobrīd mēs runājam par veidu, kā uz laiku risināt, ja situācija ir degoša...”

“Zāļu valsts aģentūras” pārstāvis Sergejs Akuličs piekrita iepriekš paustajiem viedokļiem un papildināja tos ar savu redzējumu: “Runa par kompensējamo zāļu saraksta PVN samazināšanu varētu būt loģisks solis, jo naudu, kura tiek iekasēta no nodokļiem kompensējamām zālēm tāpat lielākoties atgriežas veselības aprūpē.”

“Optimizējot šo plūsmu valsts līmenī varētu runāt par kaut kādiem racionāliem ieguvumiem,” norādīja Akuličs.