Kad skāris atopiskais dermatīts: kā sadzīvot un ko lietot
Atopiskais dermatīts jeb ekzēma ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām ādas slimībām. Tās pamatā ir ģenētiskas izmaiņas ādas barjerā, kas viegli pakļaujas ārējo faktoru provokācijai un izpaužas ar sausiem, niezošiem, apsārtušiem ādas pleķiem un lobīšanos. Īsāk sakot, āda atūdeņojas un iekaist.
Pieaugušajiem visbiežāk tiek skarta kakla mugurējā virsma, plaukstas, pēdas, ceļu un elkoņu ieloces. Bet pleķi var būt jebkur, pat uz sejas un plakstiņiem. Slimības izpausmes ļoti variē: kādam tās var būt vieglas, īpaši neietekmējot ikdienas aktivitātes un labsajūtu, bet citam – smagas. Bieži vien novēro tā saucamo atopijas triādi: atopiskais dermatīts, alerģisks rinokonjunktivīts un astma.
Visbiežāk atopiskais dermatīts saasinās apkures sezonas laikā, jo tad uz ādu iedarbojas vairāk ārējo provocējošo faktoru vienlaikus, proti, auksts gaiss, vējš, straujas temperatūras svārstības, sauss gaiss iekštelpās, kas vēl vairāk atūdeņo ādu. Un nereti gada beigās jāsadzīvo ar izteiktāku psihoemocionālu slodzi, kam arī ir negatīva ietekme.
Atopiskajam dermatītam raksturīga viļņveidīga gaita: ir labāki brīži, kad ekzēma neliek par sevi tik ļoti manīt, un smagāki, kad ir grūti tikt ar to galā. Laika sprīdis katram periodam ir ļoti individuāls – nedēļa, mēnesis un ilgāk. Diemžēl atopiskais dermatīts līdz galam nav izārstējams, bet ir iespējams kontrolēt simptomus, lai ar to varētu veiksmīgi sadzīvot. Kā priekšnosacījumi tam ir pareiza ādas kopšana, kas ir pamatā arī medikamentozai ārstēšanai, un iespēju robežās izvairīšanās no provocējošiem faktoriem.
Kā sev palīdzēt?
Dodoties ārā, vajadzētu padomāt par atbilstīgu apģērbu un cimdiem. Izvairīties no cieši pieguļoša vilnas un sintētiska apģērba, kas tiešā kontaktā ar ādu var vēl vairāk to kairināt. Tā vietā izvēlēties brīvu kokvilnas vai smalku poliestera šķiedru apģērbu. Smagākos gadījumos ir vērts padomāt arī par gaisa mitrinātāju, tas atvieglos ne tikai ādas izpausmes, bet samazinās arī mutes un acs sausumu.
Pareiza ādas kopšana. Tai vajadzētu kļūt par daļu no ikdienas, nevis īslaicīgu nepieciešamību saasinājuma laikā. Lai gan nav vienprātības, kam dodama priekšroka – vannai vai dušai –, galvenais, lai process nav pārāk ilgs (pietiekami ar 10–15 minūtēm) un ūdens nav pārāk karsts. Pēc mazgāšanās nevilcināties, bet uzreiz noslaucīties un uzklāt ķermeņa krēmu. Tas jālieto vismaz divas reizes dienā – pirms gulētiešanas un no rīta –, smagākos gadījumos arī dienas vidū, atnākot mājās no ikdienas darbiem, vai biežāk, ja nepieciešams, un plaukstām – pēc katra kontakta ar ūdeni.
Ko lietot?
Priekšroka dodama aptiekas produktiem, kas paredzēti sausai, atopiskai ādai, jo lielākoties tie ir bez smaržvielām un parabēniem un satur aktīvās vielas, kas nostiprina ādas barjeru, uztur optimālu mitruma līmeni ādā, nomierina to un samazina niezi. Mazgāties iesaku ar dušas eļļām vai krēmiem un pēc mazgāšanās izvēlēties nevis losjonus, bet krēmus vai ziedes, jo tajos ir mazāk ūdens, bet vairāk lipīdu un proteīnu, kas kā trūkstošā saistviela aizlāpīs ādā caurumiņus, novēršot ādas atūdeņošanās procesu.
Ievēro:
- Gada nogales svētku laikā esi uzmanīga ar citrusaugļiem. Ja ir novērota alerģiska reakcija vai atopiskā dermatīta saasinājums no konkrētas vielas vai produkta, izvairies no tā.
- Ja ir ļoti izteikta nieze, reizēm var palīdzēt antihistamīni, kas lielākoties aptiekā nopērkami bez receptes, piemēram, cetirizīns vai loratadīns, kas nerada miegainību.
- Ja tomēr pašas spēkiem neizdodas panākt vēlamo rezultātu, nepieciešams konsultēties ar dermatologu, kurš, izvērtējot procesa smaguma pakāpi, papildus nozīmēs ārstēšanu ar medikamentiem.
