Likumsargi pie Saeimas vēršas pret kādu demonstranti ar izķēzītu Latvijas karogu rokās. VIDEO
Protesta laikā pret izstāšanos no Stambulas konvencijas, Valsts policijas uzmanību piesaistīja kāda demonstrante ar izķēzītu, pašizveidotu Latvijas karogu rokās. Jauniete sākotnēji likumsargiem taisnojās, ka "tas esot mākslas darbs", bet vēlāk skaidroja, ka "tas nemaz neesot Latvijas karogs".
Jau ziņots, ka virkne nevalstisko organizāciju (NVO) ceturtdien pie Saeimas nama rīkoja miermīlīgu protestu, aicinot deputātus saglabāt Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un nekavējoties noraidīt likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Kamēr vairums demonstrantu izvērsa miermīlīgu protestu, turot rokās Latvijas karogus un plakātus ar lozungiem: "Sieviešu sišana nav mūsu vērtība" vai "Par mājām, kur nav jābaidās", viņu vidū izcēlās demonstrante Mētra Saberova, kas bija izveidojusi pašdarinātu karogu, kura viena puse bija Latvijas karoga krāsās, bet otra - transpersonu karoga krāsās.
Likumsargi demonstranti apstādināja un aicināja karogu noņemt, norādot, ka tas nav atbilstošs Latvijas Republikas likumdošanai, pasniedzot viņai arī informatīvu materiālu, ar ko ļāva Saberovai iepazīties. Tomēr pēc konfrontācijas ar policijas viņa taisnojās, ka "šis nav Latvijas karogs - tā ir tikai puse no karoga".
"Es pati to izšuvu. Likumos nekas nav minēts par to, ka cilvēks nedrīkst šūt pats savu valsts karogu," stāstīja Saberova. Likumsargi ataucoties uz likumu, tomēr lika demonstrantei pašizveidoto karogu novāk, norādot, ka "nevēlas, lai sāktos strīds", uz ko demonstrante atbildēja: "bet strīds, taču, jau notiek".
"Man būs tagad administratīvais sods?" pēc dažiem mirkļiem vaicāja Mētra, uz ko policisti atbildēja: "Vai jums tas ir nepieciešams?". Demonstrante norādīja, ka "nezina un vērsās pēc padoma pie saviem domu biedriem.
Tikmēr demonstrantes pavadonis, kas notikušo filmēja, aicināja likumsargus pasacīt viņam kāda ir Latvijas karoga definīcija. "Vai Latvijas karogs ir tik maziņš?" viņš norādīja uz sievietes pašizveidoto karogu, kas neatbilst Latvijas karoga izmēram. Uz ko policists teica, ka viss ir likumā atrunāts, tai skaitā krāsu attiecība 2:1. Pēcāk protestanti apgavoja, ka "šis nemaz neesot Latvijas karogs".
Virkne NVO pie Saeimas protestē pret izstāšanos no Stambulas konvencijas
Virkne nevalstisko organizāciju (NVO) ceturtdien pie Saeimas nama rīko miermīlīgu protestu, aicinot deputātus saglabāt Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un ...
Jau ziņots, ka Stambulas konvencija valstī stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tās ratifikācijasi par pamatu kalpoja vairāki skaļi vardarbības gadījumi valstī, tai skaitā Leona Rusiņa gadījums 2023. gadā, kad vīrietis uz vientuļa lauku ceļa Jēkabpils novadā nonāvēja savu dzīvesbiedri, kura pirms nāves vairākkārt lūdza valsts palīdzību savā aizsardzībā. Centra "Marta" pārstāve Beata Jonite Jauns.lv skaidroja, ka "Jēkabpils [novada] slepkavība bija dzinulis konvencijas ratifikācijai un tagad konvencija ir dzinulis daudzām citām pārmaiņām valstī, kas ir ļoti, ļoti svarīgas".
Jāpiebilst, ka Valsts policijas sniegtie statistikas dati par vardarbību ģimenē aizvadītajā gadā ir neapskaužami - 94% gadījumu par varmāku tika atzīts vīrietis, bet par cietušo - sieviete. Vidējais Latvijas varmākas profils, pēc Valsts policijas datiem, 2024. gadā bija 43 gadus vecs vīrietis, kurš vairumā gadījumu bija cietušās vīrs vai dzīvesbiedrs. Savukārt vidējā cietusī pērn bija 46 gadus veca sieviete.
