Mediķis: "Jūs pēc smokoša cilvēka neizskatāties..." Jelgavā astmas slimniekam atsaka palīdzību

Iegāza jūrascūciņa

Toms (vārds mainīts) strādā ārzemēs un 23. decembrī bija ieradies apciemot tuviniekus. Viņš cieš no stipras alerģijas, ko izraisa pārmērīga fiziska slodze, vēžveidīgie, dažu augu ziedputekšņi, vairāku dzīvnieku apmatojums un putekļi.

Alerģija izpaužas kā apgrūtināta elpošana, bet inhalācija stāvokli atvieglo. Diemžēl, steidzoties uz Ziemassvētkiem Latvijā, Toms ventolīnu, ko kādu laiku nebija nācies lietot, aizmirsa mājās.

Mājoklī, kurā puisis viesojās, atradās arī jūrascūciņa. “Pēc pusnakts sāku just, ka ieelpot kļūst arvien grūtāk – it kā varētu ievilkt tikai pusi no tā gaisa, ko parasti. Zinot, ka viena deva ventolīna var man palīdzēt, sēdos mašīnā un steidzos uz Jelgavas slimnīcu,” atceras Toms.

Plaušas čīkst pie katras ieelpas

Slimnīcas uzņemšanas nodaļā sirdzējs darījis zināmu savu vajadzību. Izmērīts asinsspiediens un izklausītas plaušas. Ka tās pie katra elpas vilciena skaļi čīkstējušas un to varēja dzirdēt pat ar neapbruņotu ausi, apstiprina arī cilvēki, ar kuriem Toms tovakar bija kopā.

Draugs, kurš viņu pavadīja uz slimnīcu, ir šokēts par personāla rīcību. “Mediķi paziņoja, ka viņi zina, kāds izskatās smokošs cilvēks, un Toms nepavisam tāds neesot, lai gan viņa elpa čīkstēja, un tas bija dzirdams pat aiz izmeklēšanas telpas durvīm!” stāsta jaunietis.

Toms tikai lūdzis iepūst inhalatoru, sakot, ka to dara visu mūžu, ja jūt elpošanas grūtības, tikai šoreiz tā viņam nav līdzi. Tas ir recepšu medikaments, priekšā bijušas brīvdienas, kas nozīmē, ka Toms nevarētu arī saņemt recepti inhalatora iegādei aptiekā. “Mediķi man pateica: “Tu nesmoc, ar tevi viss ir kārtībā.” Ieteica pēc dažam dienām aiziet pie ģimenes ārsta, un mēs atvadījāmies,” turpina Toms.

Vai jābūt tuvu nāvei?

Pēc slimnīcas neveiksmīgā apmeklējuma ieelpot ar pilnu krūti Toms spējis tikai aiznākamajā dienā. Grūtākā bijusi nakts, kad nav varējis aizmigt, jo sajūta, ka vari elpot tikai “pa pusei”, ir mokoša.

“Es saprastu, ja viņiem tāda inhalatora nebūtu vispār. Tad tā arī pasaki. Vai tad cilvēks sava prieka pēc naktī skrietu uz slimnīcu, ja vien viņam nebūtu slikti? Vai tad inhalatora devu var iedot tikai tad, ja pacients ir tuvu nāvei?” neizpratni par absurdo situāciju pauž Toma māte, vaicājot, kā šādos gadījumos rīkoties.

Necilvēcīgi un absurdi

Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte Jelgavas pilsētas slimnīcā pieredzēto situāciju komentē kā “necilvēcīgu un absurdu”. Biedrības mājaslapā vērsta uzmanība uz biežāk sastopamajām astmas pazīmēm.

“Elpas trūkums. Rodas sajūta, ka nav iespējams ievilkt elpu tik dziļi kā parasti, taču, mēģinot ieelpot dziļāk, rodas sāpes krūtīs, klepus un ir dzirdama smalka, čīkstoša skaņa gan ieelpojot, gan izelpojot. Bieži simptomi parādās naktī un agrās rīta stundās. Var būt sajūta, it kā elpotu caur salmiņu mutē, aizspiežot degunu,” ko nozīmē būt astmas slimniekam, ļauj iztēloties šis apraksts.

Tieši šādas pazīmes piedzīvoja arī Toms. Paeglīte uzsver, ka viņa stāvokli acumirklī būtu atvieglojuši arī injicējami medikamenti.

“Domāju, cilvēks uz slimnīcu nebrauca tāpat vien, bet sliktas pašsajūtas dēļ un pēc palīdzības. Tāpēc mediķu rīcība šādā situācijā bijusi necilvēcīga. Viens deva ventolīna taču neapzagtu valsti, lai arī pēc kādām vadlīnijām slimnīcas uzņemšanā rīkotos,” uzskata Paeglīte, atzīstot, ka ventolīna kā recepšu medikamenta saņemšana ir visai sarežģīta gadījumā, ja tas nepieciešams nekavējoties. Kamēr izstāv rindu pie ārsta un tiek pie receptes, var paiet vairākas dienas.

Astmas lēkme apdraud dzīvību

Taču ko tad, ja ventolīns pēkšņi beidzies, ja sabojājies tā darbināšanas mehānisms vai vienkārši aizmirsts otrā somiņā? Jāpiebilst, ka astmas lēkmes gadījumā iznākums var būt arī letāls.

Jau ilgus gadus cerība likta uz e-veselības ieviešanu – elektronisku datubāzi, kurā jebkuram mediķim būtu pieejami dati par pacienta slimību vēsturi. Līdz ar to jautājums, vai vajadzīgs ventolīns, mediķiem, tostarp neatliekamajā palīdzībā strādājošiem, būtu acumirklī noskaidrojams.

Pēdējo reizi par iespēju atvieglot ventolīna saņemšanu astmatiķiem Paeglīte runājusi laikā, kad veselības ministre bijusi Ingrīda Circene. Tālāk par solījumiem neviens tā arī neesot ticis.

Virsārste aizstāv kolēģus

Jelgavas slimnīcas virsārste Solveiga Ābola sarunā ar „Kas Jauns Avīzi” apgalvo, ka palīdzību viņas vadītajā slimnīcā “var saņemt jebkurš, kuram tā nepieciešama”. Pārbaudījusi ierakstu slimnīcas reģistrācijas žurnālā, Ābola apstiprina, ka 23 gadus vecais puisis pēc palīdzības tajā naktī vērsies, taču “acīmredzot mediķi nav atzinuši”, ka viņam būtu nepieciešams ventolīns, un viņai neesot pamata kolēģu profesionalitāti apšaubīt.

“Jebkurš cilvēks, kas vēršas uzņemšanas nodaļā, tiek apskatīts, un palīdzība sniegta vienmēr. Un kur nu vēl, ja ir darīšana ar astmatiķi,” pārmetumu slimnīcai noraida ārste.

Kurš mediķis izmeklējis un kādas metodes izmantotas, lai apgalvotu, ka jaunietim nav bijušas elpošanas problēmas, Ābola gan nekomentē. Pēc Toma teiktā, noprotams, ka mērīts asinsspiediens un izklausītas plaušas, taču nav izmantots izelpas plūsmas mērītājs, piemēram, spirometrs, kāds, visticamāk, ir plaušu speciālistu, bet ne neatliekamās palīdzības mediķu rīcībā.

Līdzīgi domā pulmanoloģe Antra Beķere. Viņa gan bilst, ka izvērtēt konkrēto situāciju “no malas” ir ļoti sarežģīti, jo nav zināms, ko mediķi konstatējuši apskatē.

“Iespējams, izmērot pulsu, tika konstatēta paātrināta sirds darbība, kā dēļ inhalatoru baidījās dot. Taču, ja ne, tad tielēties īpaši nebija pamata,” domā pulmonoloģe, atgādinot pacientiem ar šādām veselības problēmām, ka ventolīns hroniskas slimības gadījumā vien nav risinājums, bet obligāti nepieciešama arī uzturošā terapija.

Palīdzība Veselības inspekcijā

Ko darīt gadījumos, kad pacientam radušās šaubas, vai viņam sniegtā veselības aprūpe bijusi kvalitatīva? Veselības ministrijas preses sekretāre Agnese Gusarova atgādina, ka pacients var ar iesniegumu vērsties Veselības inspekcijā.

Ārstieksperti izvērtēs sniegto palīdzību, iepazīstoties ar medicīnisko dokumentāciju un uzklausot pacienta un ārstniecības iestādes viedokli. “Pamatojoties uz konkrētā gadījuma ekspertīzi, tiek noteikts slēdziens, vai pacientam nodarīts kaitējums,” informē Gusarova.