Inde vai veselības toniks? Cik daudz alkohola patiesībā drīkst dzert

Ir lietas, par kurām nav divu domu, ka tās veselībai neko labu nedos, piemēram, cigaretes vai ātrās uzkodas. Taču kā ir ar alkoholu? Vai alkohols var mūsu veselību ietekmēt arī pozitīvi? Kā atšķiras dažādi alkoholiskie dzērieni? Cik daudz alkohola drīkst dzert, un kāda ir smalkā robeža starp alkohola baudīšanu un atkarību? 

Alkohols kā kultūras sastāvdaļa ir pastāvējis jau kopš senseniem laikiem, tāpēc būtu dīvaini, ja tā lietošana un ietekme uz veselību nebūtu zinātniski pētīta. Pētījumi ir, un tie ir diezgan interesanti. 

Lielās devās lietoti, alkoholiskie dzērieni neapšaubāmi nodara pamatīgu postu veselībai, izskalo B grupas vitamīnus no zarna trakta, paaugstina lipīdu līmeņus asinīs un negatīvi ietekmē visu organisma sistēmu darbību. Tāpēc, ja nemākam baudīt mazliet, labāk atturēties no grādīgās dziras pavisam. Arī gadījumos, ja alkohols negaršo un no tā kļūst slikti, nekādā gadījumā nav sevi jāmēģina pie tā pieradināt, lai iederētos sabiedrībā vai kādu citu iemeslu dēļ. 

Taču, ja piederat pie tiem, kuri labprāt malko grādīgos dzērienus, bet, baidoties par to potenciālo kaitīgumu veselībai, spiežat sevi no tiem atturēties, ir labas ziņas. Ja izvēlēsieties kvalitatīvu alkoholu un nelietosiet to pārmērīgā daudzumā, tad nav pamata no tā atsacīties pavisam.

Alkohola devas

Ko īsti nozīmē alkohola lietošana mērenās devās? Zinātnieku viedokļi par to atšķiras. Kādā pētījumā apzīmējums “mērena lietošana” atbilst vienam dzērienam, citā – no diviem līdz trim dzērieniem dienā. Jebkurā gadījumā ar mērenu alkohola lietošanu saprot tādu daudzumu, ar kuru organismam netiek nodarīts pāri. 

Šīs devas nav vienādas vīriešiem un sievietēm, kā arī dažādās valstīs rekomendācijas atšķiras. ASV ir noteikts, ka vīriešiem dienā nevajadzētu pārsniegt divas devas alkohola, sievietēm – vienu. Savukārt Anglijā vīriešiem atļautas 3–4 alkohola vienības, sievietēm divas vai trīs. Tas ir tāpēc, ka arī vienas alkohola devas lielums dažādās valstīs ir atšķirīgs, un tas variē no 8 līdz 14 gramiem.

! Tiem, kuri pārkāpuši 65 gadu slieksnim, nav vēlams pārsniegt vienu alkohola devu dienā neatkarīgi no dzimuma.

• ASV viena alkohola deva atbilst 14 gramiem alkohola (sievietēm nedēļā nevajadzētu pārsniegt 7 devas (98 g), vīriešiem – 14 devas (196 g)).
• Anglijā viena alkohola deva atbilst 8 gramiem alkohola (sievietēm nedēļā nevajadzētu pārsniegt 14 devas (112 g), vīriešiem 21 devu (168 g).
• Pasaules Veselības organizācija par vienu alkohola devu atzīst 10 gramus.
• Pēc angļu mērvienībām vienai devai alkohola atbilst 250 ml alus vai viegla kokteiļa (4%), 25 ml spirtota dzēriena (40%), glāze šampanieša un neliela glāze vīna.

! Šīs devas neattiecas uz grūtniecēm, cilvēkiem, kam ir problēmas ar alkohola atkarību un citas veselības problēmas.

Kāda ir problēma ar šīm devām? Tās rada maldīgu priekšstatu, ka alkohols ir vēlams katru dienu! Taču tā nav. Alkohols nesatur organismam nepieciešamās uzturvielas, tāpēc to nav nepieciešamības uzņemt regulāri. 

Vēl viena nianse – nedēļas devas nenozīmē, ka varat vienā dienā izdzert visu pa nedēļu ietaupīto alkohola daudzumu. Tās kalpo tikai kā vadlīnijas, tāpēc nevajadzētu šo informāciju interpretēt sev izdevīgi.

Ja jums alkohols ir nepieciešams katru dienu un bez tā ir grūti iztikt, iespējams, nenāktu par ļaunu konsultēties ar narkologu, lai speciālists varētu novērtēt jūsu stāvokli un sniegt atbilstošus ieteikumus.

Ietekme uz veselību

Zinātnieki ir veikuši neskaitāmus pētījumus, lai nonāktu pie skaidrības, kā īsti ir ar alkohola lietošanu. Bet kā vienmēr nepārprotami skaidras atbildes nav.

Nav tā, ka visi neatkarīgi no patērētā alkohola daudzuma ir nolemti veselības problēmām. Tomēr ir gadījumi, kad alkoholu lietot nedrīkst nemaz, un tam ir zinātnisks pamatojums (grūtniecības, vēža, ģenētisku noviržu, atsevišķu hronisku slimību un medikamentu lietošanas gadījumos).

Negatīvie aspekti

Izdzerot pārmērīgi daudz vienā reizē vai sasummējot izdzerto daudzumu ilgākā laikposmā, alkohols jeb etanols negatīvi ietekmē visu organismu kopumā. Tas ietekmē smadzeņu darbību (palielinās depresijas un citu problēmu risks), bojā sirds muskuli, aknas, aizkuņģa dziedzeri, novājina imunitāti un palielina augšējo elpceļu un krūts vēža risku.
Īpaši kaitīgi alkohols ietekmē veselību tad, ja jums piemīt arī smēķēšanas netikums.

Pozitīvie aspekti

Pētījumos atklāts, ka mērena alkohola lietošana var nākt par labu kardiovaskulārajai sistēmai, kā arī, iespējams, pasargāt no otrā tipa cukura diabēta un žultsakmeņiem. Vairāk nekā 100 prospektīvos pētījumos uzrādīta apgriezta saistība starp mērenu alkohola lietošanu un nāves gadījumiem no sirdslēkmes, išēmiskā insulta un citām sirds asinsvadu slimībām. Risks samazinās no 25 līdz 40 procentiem.

Nelielai un mērenai alkohola lietošanai ir atrasta arī pozitīva ietekme uz kognitīvo sniegumu un demences riska samazināšanu. Tā var palīdzēt pat nodzīvot ilgāku mūžu pretēji pārmērīgai alkohola lietošanai, kas ir taisns ceļš uz priekšlaicīgu nāvi.